Kredītiestāžu spēja izturēt finansējuma aizplūdes šoku uzlabojusies
Kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem turpinot augt, kredītiestāžu spēja izturēt finansējuma aizplūdes šoku uzlabojusies, to rāda Latvijas Bankas veiktie likviditātes stresa testi, kas novērtē finansējuma aizplūdes iespējamo seku nozīmīgumu.
Šā gada marta beigās kredītiestādes varēja izturēt vismaz 40% rezidentu noguldījumu aizplūdi (2012.gada beigās - 40%) un vairāk nekā 60% nerezidentu noguldījumu aizplūdi (2012.gada beigās - 40%), teikts Latvijas Bankas sagatavotajā Finanšu stabilitātes pārskatā.
Lai precīzāk analizētu kredītiestāžu finansējuma un likviditātes risku, Latvijas kredītiestādes tika sadalītas divās grupās, kuras atšķiras pēc piesaistīto resursu struktūras un šo resursu izvietošanas. Pirmā kredītiestāžu grupa lielāko finansējuma daļu piesaista no rezidentu nebankām un Ziemeļvalstu mātes bankām, un šīs kredītiestāžu grupas aktīvi veido 60,9% no kopējiem Latvijas kredītiestāžu aktīviem. Savukārt otrā kredītiestāžu grupā ietilpst pārējās kredītiestādes, kuras galvenokārt apkalpo nerezidentus un piesaista nerezidentu noguldījumus, un Ziemeļvalstu banku filiāles, kuras nodrošina iekšējās atbalsta funkcijas savām mātesbankām.
Otrajai kredītiestāžu grupai stresa testi tika papildināti ar iespējamiem šokiem likvīdajiem aktīviem ar šādiem pieņēmumiem: nav iespējams ieķīlāt vai pārdot vērtspapīru portfeli, izņemot valdības vērtspapīrus, kuriem vismaz viens no trim starptautisko kredītreitingu aģentūru noteiktajiem reitingiem nav zemāks par AAA, un Latvijas valdības vērtspapīrus, kuri zaudē 30% no to vērtības, un tos var izmantot Eirosistēmas monetārajās operācijās ar 7,5% diskonta vērtību. Šo papildu stresa nosacījumu piemērošana būtiski nepasliktina stresa testu rezultātus, un otrā kredītiestāžu grupa varētu izturēt ne mazāk kā 40% nerezidentu noguldījumu aizplūdi. Kopumā stresa testu rezultāti rāda, ka pašlaik likviditātes risks otrās kredītiestāžu grupas kredītiestādēm ir ierobežots un pat nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2012.gada beigām (kredītiestādes var izturēt vismaz 60% nerezidentu noguldījumu aizplūdi), jo kredītiestādēm ir pietiekams apjoms augsti likvīdu aktīvu.
Finanšu stabilitātes pārskatā atzīmēts, ka Latvijā vēsturiski kredītiestāžu finansējumā bija nozīmīgs no nerezidentiem piesaistīto noguldījumu apjoms, kas veidoja aptuveni pusi no visiem piesaistītajiem nebanku noguldījumiem (vēsturiski lielākais īpatsvars bija 55%). Šie noguldījumi galvenokārt saistīti ar NVS valstu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām. Kopumā nerezidentu noguldījumi veido gandrīz 40% no iekšzemes kopprodukta, un tas ir daudz zemāks rādītājs nekā daļā citu Eiropas Savienības valstu, kuras apkalpo nerezidentus. Kredītiestādes, kuras apkalpo nerezidentus, šā gada marta beigās bija piesaistījušas 87,1% no visiem nerezidentu noguldījumiem, un tām nav ciešas saites ar iekšzemes tautsaimniecību. Šajās kredītiestādēs tikai 12% no kopējiem kredītiem izsniegti rezidentiem un rezidentu noguldījumi veido tikai 9% no to kopējiem piesaistītajiem noguldījumiem, rakstīts pārskatā.
LETA
