Šovasar sāks 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukciju par ES līdzekļiem
Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.
Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība "ACBR78" par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.
Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.
Līgums par šī posma rekonstrukciju noslēgts par zemāku cenu, nekā sākotnēji bija plānots. Piegādātāju apvienības pārstāve Kande domā, ka "ACBR78" izdevies piedāvāt zemāko cenu šajā iepirkumā, jo iepriekš apvienība būvēja blakusposmu, tāpēc varēja labāk izprast vajadzīgos darbus un sarēķināt izdevumus. Lange arī atzīmēja, ka konkurence par ceļu būvi ir ļoti piesātināta - uz katru konkursu piesakās septiņi līdz deviņi piegādātāji.
Posma rekonstrukcijas darbi jāsāk 21 dienas laikā no līguma parakstīšanas brīža. Vēlāk tiks sniegta arī informācija par satiksmes ierobežojumiem šosejas rekonstrukcijas laikā. Plānots, ka šī Liepājas šosejas posma rekonstrukcija tiks pabeigta 2015.gada rudenī.
Šis ir pirmais līgums, kas parakstīts par jaunā 2014.-2020.gada ES finansēšanas perioda līdzekļu apguvi. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) uzteica, ka tik īsā laikā pēc Partnerības līguma ar Eiropas Komisiju parakstīšanas izdevies sagatavot visus normatīvus un parakstīt pirmo līgumu par jaunā perioda līdzekļu apguvi. Partnerības līgumā ir saglabāta iespēja 24% no kopējā ES struktūrfondu finansējuma ieguldīt infrastruktūrā. Ceļi ir viena no Latvijas prioritātēm, uzsvēra Ministru prezidente, kura novērojusi - tur, kur atjauno ceļus, uzreiz parādās uzņēmēji, kuri vēlas sākt darbu.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) ir gandarīts, ka infrastruktūras attīstības projektu īstenošanā nav pārtraukumu, par ko iepriekš bija bažas. Kopumā transporta infrastruktūras attīstībā jaunajā ES periodā tiks ieguldīti 924 miljoni eiro - tie paredzēti gan galvenajiem, gan reģionālajiem ceļiem, gan dzelzceļam, lidostai.
Bez minētā Rīgas-Liepājas šosejas 22,52 kilometrus garā posma 2014.-2020.gada ES finansēšanas periodā tiks finansēti vēl vairāki objekti, tai skaitā arī Liepājas šosejas citi posmi. No Kohēzijas fonda tiks līdzfinansēta Rīgas-Liepājas šosejas posma no 24,4. līdz 38,18.kilometram rekonstrukcija, pārvads pār dzelzceļu Liepājas šosejas 38,7.kilometrā, Rīgas-Liepājas šosejas posms no 39,14. līdz 60,15.kilometram. Rekonstruēt paredzēts arī autoceļu Rīga-Igaunijas robeža (Ainaži) no 81,27. līdz 87,1.kilometram, autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) abas brauktuves no 14,9. līdz 25,5.kilometram, autoceļu Krievijas robeža (Grebņeva)-Lietuvas robeža (Medumi) no 113,12. līdz 134,7.kilometram, autoceļu Jēkabpils-Krievijas robeža (Terehova) no 106. līdz 114,34.kilometram un autoceļu Liepāja-Lietuvas robeža no 21,85. līdz 45,02.kilometram.
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem savukārt tiks finansēta šādu ceļu rekonstrukcija: Cēsis-Vecpiebalga-Madona no 24,6. līdz 38.kilometram, Atašiena-Ļumāni no 104,2. līdz 113,4.kilometram, krustojums ar P88-Enkurnieki no 40,2. līdz 48,8.kilometram, Valles pagasta robeža-tilts pār Iecavu no 7,3. līdz 20,89.kilometram un Auce-Vītiņi no 63,39. līdz 65,22.kilometram.
