Aptauja: Latvijas šoferīši brauc arvien draņķīgāk
Lai gan lielākā daļa autovadītāju paši sevi dēvē par priekšzīmīgiem braucējiem, tomēr viņu novērojumi par citiem satiksmes dalībniekiem liecina par pretējo - trešdaļa autovadītāju (36%) uzskata, ka braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem ar katru gadu pasliktinās, savukārt 9% to uzskata pat par katastrofālu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā autovadītāju aptauja.
Tajā tika analizēti bīstamākie autovadītāju paradumi, kā autovadītāji paši vērtē savu un citu braukšanas stilu, kā arī tas, kāda ir situācija uz autoceļiem kopumā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa autovadītāju (86%) sevi uzskata par prātīgiem autovadītājiem. Tai pašā laikā tie neslēpj, ka tomēr ir reizes, kad gadās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Turklāt 50% no autovadītājiem norāda, ka ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj bieži. Interesants ir arī pašu autovadītāju pārkāpumu traktējums. Daļa uzskata - ja nav sodījusi ceļu policija, tātad noteikumi nav pārkāpti. Citi uzskata, ka tā ir norma, jo visi tā dara. Savukārt trešdaļa cenšas pārkāpt noteikumus tā, lai tas netiktu fiksēts.
LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste skaidro, ka autovadītājiem ir ļoti savdabīga attieksme pret autovadīšanu. Viņus vairāk biedē uzliktais administratīvais sods nekā fakts, ka ar viņu darbībām tiek apdraudēta paša autovadītāja un citu satiksmes dalībnieku drošība. Ar līdzīga rakstura situāciju aptaujas organizētāji jau esot sastapušies saistībā ar sodiem par braukšanu bez OCTA polises, proti, kamēr sods par šo pārkāpumu bija salīdzinoši neliels, neapdrošināto skaits bija lielāks. Pieaugot soda naudas apmēram, samazinājās neapdrošināto skaits.
Kā skaidro Gribuste, daļa autovadītāju uzskata, ka nekāds ļaunums nenotiks, ja pēkšņi tiks veikti neatļauti manevri. Lai gan patiesībā katrs šāds solis varot ne tikai maldināt citus satiksmes dalībniekus, bet arī radīt potenciāli bīstamu situāciju, kā sekas ir neprognozējamas. To arī apliecinot aptauja, kurā, piemēram, gandrīz 30% aptaujāto autovadītāju norāda, ka no sākuma tiek ieslēgts pagrieziena rādītājs un tikai tad seko skats spogulī. Savukārt 42% respondentu atzīst, ka tie pārkāpj vairākus noteikumus - neparāda pagriezienu, veic manevru pie sarkanās gaismas, kā arī šķērso nepārtraukto līniju.
Autovadītāji savās atbildēs norāda, ka nereti uz ceļiem nākas saskarties ar bīstamām situācijām, no kurām izdodas izvairīties, tikai pateicoties lielai braukšanas pieredzei. Savukārt avārijas gadījumā varot rasties strīdus situācijas, kā rezultātā ir grūti noteikt negadījumā iesaistīto autovadītāju atbildību, kas savukārt rada neizpratni un sūdzības par OCTA apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apmēru.
Bīstamāko situāciju vidū, ar ko pašiem autovadītājiem ir nācies saskarties un, kas, viņuprāt, rada augstu avārijas risku, autovadītāji ir ierindojuši strauju manevra veikšanu bez pagrieziena rādītāja ieslēgšanas (47%), strauju bremzēšanu pirms pagrieziena ieslēgšanas (35%) un manevra veikšanu pretējā virzienā tam, ko rāda pagrieziena rādītājs (18%).
Gribuste norāda, ka ceļu satiksmes negadījumu neizraisīšana ļauj veidot pozitīvu OCTA apdrošināšanas vēsturi. Šādam autovadītājam tiek piešķirta augstāka "Bonus-Malus" klase, kā rezultātā izmaksas par OCTA polisi ir zemākas. "Līdz ar ko, ja nerunājam par dārgāko, kas cilvēkam var būt, - veselību, bet finansiālo labklājību, tad jāteic, ka braukšana, ievērojot satiksmes noteikumus un neapdraudot citus ceļu satiksmes dalībniekus, vienmēr atmaksājas," secina Gribuste.
