Kā pasaules koru olimpiādi aizvadījuši Vecrīgas krodziņi
Pasaules koru olimpiādes dalībniekus vieni Vecrīgas krogu un restorānu īpašnieki ir manījuši un no viņiem guvuši ienākumus, bet citiem atkal gājuši apkārt ar līkumu un tajos nemaz nav ielūkojušies. Kasjauns.lv aptaujāja vairākus Vecrīgas krogu īpašniekus, kā viņu biznesam klājies pasaules koru olimpiādes laikā.
Koru olimpiādes dalībniekiem bija nodrošināta ēdināšana Rīgas Olimpiskajā centrā, bet ne visi dziedātāji devās uz turieni ieturēties. Viņi arī bijuši viesi Vecrīgas krodziņos un kafejnīcās. Tomēr, ja vienos krodziņos viņi bija bieži viesi, tad citiem viņi gājuši garām ar līkumu. Arī krodziņu un kafejnīcu darbinieku viedoklis par to, vai koru olimpiāde ir nesusi peļņu, ir krasi atšķirīgs.
„Tavernā” ārzemju koristi visvairāk dzēra alu
Latviešu tradicionālo ēdienu restorāna „Taverna”, kurš atrodas Jēkaba kazarmās, menedžere Gita Zariņa Kasjauns.lv teica, ka aizvadītajās divās nedēļās varēja manīt koru olimpiādes dalībnieku „uzlidojumu” Vecrīgas krodziņiem. Tomēr „Taverna” atrodas Vecrīgas pašā centrā un brīžiem krodziņš ir pārpildīts arī „parastajās” dienās, kad Rīgā nenotiek lieli pasākumi un festivāli. „Tavernā” šajās dienās esot viesojušies koristi no visas pasaules – kādu īpašu pasaules reģionu izcelt nevarot. Gan krodziņa darbiniekiem, gan garāmgājējiem esot īpaši paticis tas, ka koristi starp ēdiena un alus baudīšanu mīlējuši arī uzdziedāt.
„Visvairāk ārzemju koristi bija iecienījuši mūsu aliņu. No latviešu tradicionālajiem ēdieniem kādu īpaši, kas sevišķi garšoja ārzemniekiem, gan izcelt nevar,” piebilda Zariņa.
Ko Vecrīgas restorānos pasūtīja viesi no Āzijas?
Toties latviskās virtuves restorāna „Rīgas atslēga” („Key to Riga”) Doma laukumā viesmīlis Mareks Kasjauns.lv sacīja, ka šajās dienās noteikti varēja manīt kora olimpiādes dalībniekus. Vieni esot nākuši izbaudīt nacionālo romantiku, bet citi kārtīgi ieturēties. Īpaši kādu koristu iecienīto ēdienu izcelt nevarot, esot bijuši pieprasīti visi ēdieni. Latviešu restorānu „Key to Riga” visvairāk, pēc viesmīļa novērojumiem, esot apmeklējuši koristi no Āzijas un viņi, kuri ir pieraduši, pēc latviešu uzskatiem, pie visnotaļ eksotiskas virtuves, īpaši esot meklējuši sev neierastus – latviešu nacionālos ēdienus.
Koristi no Āzijas, sevišķi Ķīnas, bija iecienījuši arī klasisko zivju restorānu „Zvejnieka dēls” līdzās Melngalvju namam. „Pie mums principā nāca visi tie, kuru ēdienkartē ir zivis. Bija daudz ķīniešu. To, ka Rīgā notika koru olimpiāde, tik tiešām varēja just. Bija dienas, kad ienākumu bija vairāk nekā parastās dienās. Koristi pie mums nāca gan ieturēties, gan baudīt klasiskā restorāna gaisotni, piemēram, vakarā terasē baudot vīna glāzi. Tā kā mums ir klasisks restorāns, tad gan viņi pie mums neatļāvās uzdziedāt,” Kasjauns.lv sacīja „Zvejnieka dēla” viesmīle Kristīne.
Kafiju un šokolādi iecīnījuši krievi, bet ķiplokus negrib neviens
Savukārt Vilhelma Ķuzes kafejnīcas Jēkaba ielā oficiante Zaiga Strazdiņa Kasjauns.lv teica, ka romantiskajā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu stilā veidotajā kafetērijā koru olimpiādes dalībniekus varēja manīt, bet daudz vairāk cilvēku šajās dienās kafejnīcā tomēr nebija. Strazdiņa noliedza, ka sakarā ar koru festivālu Ķuzes kafejnīcai būtu palielinājušies tās ienākumi. „Mums jau ir tikai kafija un šokolāde. Visvairāk, pēc maniem novērojumiem, pie mums viesojās krievu koristi un vācu un britu līdzjutēji,” teica Strazdiņa.
Bija arī Vecrīgas krogi, kuri koru olimpiādes norisi pat tā īsti nepamanīja. Ķiploku kroga Mazajā Pils ielā bārmene – viesmīle Sanita portālam Kasjauns.lv teica: „Koru olimpiādi vispār nevarēja just. Pie mums ieklīda ļoti, ļoti maz koristu. Viņiem jau ēdināšanas pakalpojumus nodrošināja citur.”
Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA
