Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir zemākā starp Baltijas valstīm
Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir zemākā starp Baltijas valstīm, secina "SEB banka" pēc Baltijas valstīs veiktas strādājošo iedzīvotāju aptaujas.
Gatavības indekss aprēķināts, analizējot aptaujas rezultātus. Latvijā gatavības indekss ir zemākais starp Baltijas valstīm un veido vien 3,4 punktus no 10.
Lietuvā indekss ir nedaudz augstāks – 3,5 punkti. Savukārt Igaunijā indekss ir visaugstākais – 3,8 punkti.
Aptauja veikta Baltijas valstīs 2016.gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS. Kopumā Baltijā tika aptaujāti 1500 strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem. Iedzīvotāji tika izvaicāti par uzkrājumu veidošanu, par zināšanām par pensiju uzkrājumu un pensiju iemaksām, u.c.
Strādājošie maz informēti par viņu iemaksām pensiju 2.līmeņa uzkrājumā
Strādājošie ir maz informēti par viņu iemaksām pensiju 2.līmeņa uzkrājumā, liecina 30 līdz 55 gadus veco iedzīvotāju aptauja.
Vairums jeb 95% izvaicāto nezina, cik liela summa ik mēnesi tiek iemaksāta viņu pensiju 2.līmeņa uzkrājumā un cik liels ir viņu kapitāla apmērs. Katrs ceturtais nezina savu pensiju 2.līmeņa kapitāla pārvaldītāju, un 60% nezina, kādu plānu izvēlējušies.
SEB Dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu vadītāja Kristīne Lomanovska šos rādītājus vērtēja kā satraucošus.
"SEB bankas" eksperti secina, ka izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada neizpratni par pensiju 2.līmeņa kapitāla nozīmīgumu. Strādājošie uzskata, ka šis uzkrājums veidos vien 5-7% no nākotnes pensijas, kaut gan tie ir 10-20%.
Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietiekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekams ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājums, secina "SEB banka".
Gandrīz divas trešdaļas jeb 62% aptaujāto strādājošo netic, ka saņems visu tiem pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju 2.līmeņa iemaksām.
Lielākā daļa strādājošo neuztver pensiju 2.līmeņa uzkrājumu kā personīgo kapitālu, jo viņiem nav viegli pieejama informācija par to, kas notiek ar viņu iemaksām. Pašlaik Latvijā nav iespējams sekot līdzi savam 2.līmeņa uzkrājumam internetbankā, lai arī iedzīvotāji to vēlētos. Tā rezultātā mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka šis uzkrājums palielinās viņu nākotnes pensiju. Savukārt Lietuvā un Igaunijā, kur dati par pensiju uzkrājumiem ir pieejamāki un ir apskatāmi arī internetbankā, uzticība ir augstāka: attiecīgi 45% un 58% uzskata, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums palielinās viņa pensijas kapitālu.
Latvijā informācija par pensiju 2.līmeņa uzkrājumiem ir aplūkojama portālā "Latvija.lv", tādējādi mūsu valstī informācija nav tik uzskatāma kā kaimiņvalstīs.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa paskaidroja, ka pašlaik Latvijā politika ir tāda, ka ir viena pieeja valsts pakalpojumiem un ka visi valsts pakalpojumi ir pieejami portālā "Latvija.lv". Tomēr par citiem risinājumiem varēt diskutēt.
Vaicāti par to, kas palielinātu iedzīvotāju uzticību un interesi par viņu pensiju, 45% aptaujāto norādījuši, ka palīdzētu ērta pensiju 2.līmeņa kapitāla pārlūkošanas iespēja, 48% minēja motivāciju jeb lielāku atbalstu krājējiem, un 51% nosauca iespēju nodot uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu pēcnācējiem.
Aptauja veikta Baltijas valstīs 2016.gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS. Kopumā Baltijā tika aptaujāti 1500 strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.
