Stiprā alkohola ražotāji dusmīgi par maratonu, kurā skrējēji "nekontrolēti dzers alu"
Augustā plānotais Rīgas alus maratons atklātā veidā aicina uz plašu alus patēriņu un nekontrolētu dzeršanu, līdz ar to pasākuma lietderība jāizvērtē no likumiskā un ētiskā viedokļa, norādīts Latvijas alkohola nozares apvienības vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei (V), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktorei Baibai Vītoliņai un Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (SC).
Stiprā alkohola ražotāji amatpersonām norāda uz vairākiem normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ko pieļāvuši maratona rīkotāji. Tā, piemēram, pārkāpta prasība par aizliegumu saistīt alkoholisko dzērienu lietošanu ar sporta nodarbībām vai transportlīdzekļa vadīšanu, jo pēc sešu stundu ilgā maratona dalībnieki būs izdzēruši vismaz trīs litrus alus, kas svarā vieglākam dalībniekam nozīmē visai augstu alkohola koncentrāciju asinīs.
Tāpat maratona rīkotāji ignorējot ētikas principus, aicinot uz masveida alus patēriņu, lai pelnītu papildu punktus maratona kopvērtējumā.
Turklāt, maratona dalībniekiem zināmā reibuma stāvoklī pārvietojoties pa maršrutā noteiktajiem 30 kontrolpunktiem jeb alus bāriem, tiks apdraudēta arī pārējās sabiedrības daļas drošība, radot riskantas situācijas.
Tāpat vēstulē teikts, ka šāda veida pasākumu pieļaušana ir bezatbildīga rīcība gan no organizatoru, gan atbildīgo institūciju puses, kas saskaņojušas alus maratona norisi.
"Ņemot vērā, ka valstī norisinās aktīvas diskusijas par alkoholisko dzērienu un reklāma regulējumu ar mērķi mazināt jauniešu atkarību, vēršamies ar lūgumu izvērtēt šī pasākuma leģitimitāti no likuma viedokļa, kā arī izvērtēt šī jautājuma ētisko pusi," norādīts vēstulē, kuru parakstījis asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.
Savukārt Alus maratona rīkotājs un biedrības "Alus brālība" vadītājs Andrejs Šikors norādīja, ka maratons nebūs sporta sacensība tiešā šā termina nozīmē, bet gan pasākums, kurš popularizē Rīgas bārus un restorānus.
"Latvijā ļoti daudz patērē alkoholu, pirktu veikalos, bet tikai ap 10% no kopējā saražotā daudzuma tiek lietots restorānu segmentā. Nolikumā esam iekļāvuši normas, kas reglamentē alkohola patēriņu, finišā esam izstādījuši alkohola pārbaudes testu, kā arī esam limitējuši alus patēriņa daudzumu, kas nes papildu minūtes pie rezultāta. Dalībnieki arī maratonā piedalās par samaksu - 15 eiro -, lai nerastos vēlme bez maksas nodzerties," sacīja Šikors.
Viņš arī norādīja, ka Latvijā alus patēriņš ir viens no zemākajiem ES pretstatā stiprā alkohola patēriņam.
"Alus maratonā redzam jauku pasākumu, nevis pievemtas trolejbusu pieturas un streipuļojošus maratona dalībniekus. Apzināmies, ka alus arī ir alkohols, bet nepiekrītam tam, ka to noliek vienā rindā ar šņabi, "spaisu", narkotikām un cigaretēm kaitīguma ziņā cilvēka veselībai. Un arguments, ka jaunatne sāk nodzerties ar alu, neiztur nekādu kritiku. Ciniski ir ražot un tirgot degvīnu, kā arī iestāties pret pasākumiem, kuros popularizē alu, Rīgas bārus un restorānus," rezumēja pasākuma rīkotājs.
Rīgas alus maratons tiks rīkots 16.augustā par godu latviešu tradicionālajam dzērienam alum un Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. Dalībnieku uzdevums ir iegūt pēc iespējas vairāk zīmogu dalībnieka kartē, kā arī sasniegt labāko laiku, apmeklējot 30 kontrolpunktus. Alus dzeršana maratona laikā nav obligāta, bet par katru kausu izdzertā alus tiks atskaitīta viena minūte no dalībnieka finišā reģistrētā laika.
Kā jau vēstīts, Latvijas alkohola nozares apvienībā apvienojušies lielākie Latvijā nozares uzņēmumi - AS "Latvijas balzams", SIA "Altia Latvia", SIA "Jaunalko", SIA "Liviko", SIA "Dunker Latvija", SIA "Prike Latvija", SIA "Dylan Distribution", SIA "Pernod Ricard Latvia", SIA "SPI Distribution".
LETA, Foto: Reuters
