Autopārvadātāji no valdības gaida operatīvu rīcību, piešķirot atvieglojumus uzņēmumiem
Autopārvadājumu nozarē pēc valdības noteiktajiem kritērijiem īpaši atvieglojumi pienāktos 15 - 20% uzņēmumu jeb aptuveni 50 pārvadātājiem, tomēr joprojām neesot skaidrs mehānisms, kad un kā atbalstu varēs saņemt, norādīja asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.
Viņš gan atzina, ka nav izslēgts, ka kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits varētu būt lielāks.
Kā ziņots, valdībā pieņemti lēmumi par Krievijas sankciju rezultātā cietušo uzņēmumu definīciju, kas paredz, ka īpaši atvieglojumi būtu piešķirami tiem uzņēmumiem, kuru eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējās realizācijas apjoma.
Trēziņš norādīja, ka vajadzīga operatīva valdības rīcība tālāko lēmumu pieņemšanā, jo patlaban nav skaidrs mehānisms, kā pārvadātājiem piešķirtos atvieglojumus saņemt, īpaši tas attiecoties uz līzinga kompānijām. Pagaidām viss esot tikai uz papīra un neesot skaidrs, kā tas tiks īstenots. Mašīnas jau tagad stāvot dīkstāvē, un uzņēmumi ir neziņā - vai atlaist darbiniekus, vai operatīvi tiks sniegta palīdzība. Lai pārorientētos uz citiem tirgiem, esot nepieciešams aptuveni pusgads. Plānota esot saruna Ekonomikas ministrijā, kur "Latvijas auto" arī gribot akcentēt nepieciešamību ātri pieņemt risinājumus. Ja tikšot viss darīts parastajā kārtībā, ņemot vērā birokrātiju, tas būšot nepieņemami, jo līzinga kompānijas tik ilgi negaidīšot.
Trēziņš arī atzina, ka tie pārvadātāji, kas ar refrižeratoriem apkalpoja pārtikas kravas, tagad esot gatavi vest jebkuru kravu, kas autopārvadājumu nozarē kopumā radot papildu konkurenci.
Kā ziņots, Krievijas ieviestās sankcijas pārtikas produktu importam transporta nozarē vistiešāk skars tos autopārvadātājus, kuri izmanto refrižeratora tipa automašīnas, un zaudējumi kopumā varētu sasniegt vairākus desmitus miljonus eiro.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), runājot par atbalsta pasākumiem, iepriekš uzsvēra, ka pirmkārt, nozarei būtisks ir finansiālais aspekts, atbalstot kredītmaksājumu vai kredītgarantiju jautājumos. Varētu tikt spriests arī par uzņēmuma ienākuma nodokļa "apturēšanu", jo šādā situācijā kompānijām peļņas nebūšot un piemērot nodokli pagājušā gada apjomā nebūtu pareizi. Situācija esot kritiska visā Eiropā, un alternatīvu kravu atrašana visu valstu pārvadātājiem būs aktuāla.
"Kopumā situācija ir smaga," atzina Matīss. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka nozares pastāvēšana nav apdraudēta, taču būs grūtības un būs vajadzīgs valsts atbalsts.
