Der zināt: kā saņemt kompensāciju, ja esat cietis avārijā

Jūnijā 17 gadus vecajai daugavpilietei, talantīgajai futbolistei Līnai brīdī, kad viņa no autobagāžnieka izņēma savas mantas, uztriecās dzērājšoferis, meiteni smagi savainojot. Vēlāk slimnīcā viņai amputēja kāju. Daugavpilieši, meitenes draugi un radi sāka vākt ziedojumus, lai jauniete varētu atveseļoties, izgatavot protēzi un pielāgoties jaunajai dzīvei.

Kasjauns.lv lasītāji jautā, vai tiešām vienmēr ir nepieciešami ziedojumi, ja pienākas nauda arī no OCTA. Līnas māte Ludmila Ivanova teic, ka tagad zina par šo iespēju, bet vēl nav vērsusies pie apdrošinātājiem. Nav laika, jo jābūt pie meitas, jāpārvar šoks, un tad arī pieprasīs kompensāciju. Viņa arī domā, ka apdrošinātāju piešķirtā summa varētu būt par mazu.

Valsts garantējot tikai divas nedēļas ilgu rehabilitācijas kursu, bet nepieciešams daudz ilgāks laiks. Tāpat arī apdrošinātāju apmaksātās protēzes neesot labākās, tās par saviem līdzekļiem nāksies mainīt, piebilst Līnas māte.

OCTA atlīdzina zaudējumus par personai nodarītajiem veselības kaitējumiem; valsts un pašvaldību izdevumus par cietušo ārstēšanu un izmaksātajiem pabalstiem un pensijām; apbedīšanas izdevumus; ir iespēja saņemt vienreizēju maksājumu par nemateriālajiem zaudējumiem. Lai saņemtu kompensāciju, cietušajam jāvēršas apdrošināšanas sabiedrībā vai Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece Baiba Gribuste stāsta: “Lielai daļai sabiedrības OCTA asociējas ar iespēju saņemt atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā bojātu transportlīdzekli, kam zaudējumus nodarījis cits auto. Protams, tā tas ir, bet ne visi ir informēti, ka OCTA izmaksā kompensācijas par ēkām, būvēm, citai personai piederošu mantu, videi nodarīto kaitējumu, kā arī personas veselībai nodarītajiem zaudējumiem.”

OCTA likumā noteiktajā kārtībā var saņemt atlīdzību par ārstēšanos, rehabilitāciju, pārejošu darbnespēju un darbspēju zaudējumu. OCTA sedz arī bēru izdevumus un izmaksā atlīdzību, ja bojā gājis apgādnieks. Kopumā tās ir lielas summas, ko nereti maksā daudzu gadu garumā, piemēram, ja cietušais guvis smagus miesas bojājumus, kas prasa ilgstošu ārstēšanu, atkārtotas operācijas un vairākkārtējus rehabilitācijas kursus, kļuvis par invalīdu vai arī bērns zaudējis kādu no vecākiem.

Būtiski uzsvērt, ka satiksmes negadījumā kā cietušais var būt gan auto vadītājs, gan pasažieris, riteņbraucējs, gājējs (ja vien pats nav negadījuma izraisītājs). Tas var būt cilvēks, kurš pieturā sēdējis un gaidījis autobusu, uz ielas pie bankomāta ņēmis naudu, strādājis savā dārzā un tamlīdzīgi.

Pēc negadījuma, tiklīdz tas ir iespējams, cietušajam vai viņa tuviniekam, (ja cietušais to nevar izdarīt veselības stāvokļa dēļ), ar atlīdzības pieprasījumu jāvēršas pie atbildīgā apdrošinātāja vai LTAB Garantijas fonda.

Braukt uz Garantijas fonda biroju Rīgā nav obligāti, šos jautājumus var nokārtot gandrīz visās apdrošināšanas sabiedrībās, kas ir katrā pilsētā. Tikai jāatceras, ka prasības iesniegšanai ir trīs gadu termiņš.

Apdrošinātājam, kas apdrošinājis vainīgā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, ir jāiesniedz zaudējumu pieteikums. Apdrošinātājs arī sniegs atbildes uz visiem vajadzīgajiem jautājumiem un noteikti informēs, ka par ārstēšanos tiks apmaksāti visi dokumentāri apliecinātie izdevumi, tas ir, obligāti nepieciešams par katru saņemto pakalpojumu un iegādāto medikamentu iesniegt čekus un kvītis, kurās jābūt norādītiem konkrētās personas datiem. Visus zaudējumus sedz apdrošinātājs, līdzīgs princips darbojas arī, ja cietušais kļuvis par invalīdu un saņem invaliditātes pensiju.

Apdrošinātājam, lai pieņemtu lēmumu par atlīdzības izmaksu cietušajam, ir nepieciešami ārstniecības iestāžu, tostarp ģimenes ārstu, sagatavotie izraksti no medicīniskajiem dokumentiem par ārstēšanās gaitu. Jāvērš uzmanība, ka zaudējumi tiek atlīdzināti tikai par satiksmes negadījumā gūto traumu ārstēšanas izmaksām. Par citām veselības problēmām kompensācija no OCTA nepienākas, kaut gan ir gadījumi, kad cietušie mēģina pieprasīt arī citu izdevumu atlīdzināšanu.

Ja vadītājs pēc avārijas izraisīšanas aizbēg un nav izdevies piefiksēt auto reģistrācijas numuru, vai arī vaininieks nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, cietušajiem atlīdzību no Garantijas fonda izmaksā LTAB.

No OCTA līdzekļiem sedz visus izdevumus, kas radušies saistībā ar satiksmes negadījumu, tostarp ārstēšanu, pilnīgu vai daļēju darbspēju zaudējumu, invaliditāti, pabalstus un pensijas apgādājamajiem.

Lielākā atlīdzība Latvijā, kāda aprēķināta par avāriju, kuru izraisījis šoferis bez OCTA, ir teju 352 000 eiro. „Ford Mondeo” vadītājs bija iedzēris, un viņa brauciens Rīgā beidzās bēdīgi. Avārijā bija trīs cietušie, viena pasažiere kļuva par invalīdi, kura visu mūžu saņems invaliditātes pabalstu. Maksā valsts, bet zaudējumus piedzen no vainīgā.

Bēru izdevumi astoņi algu apmērā

Par veselībai nodarīto kaitējumu no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības vidēji vienam cietušajam pārsniedz 1400 eiro. Var pieprasīt segt arī citus zaudējumus – varbūt sadursmē ar auto sasists klēpjdators, telefons vai sabojāts uzvalks.

Bēru izdevumus senāk atmaksāja atbilstoši iesniegtajiem čekiem, bet tos ne visi atceras paņemt. Turklāt kur ņemt čekus laukos par bēru mielastam nokautu cūku vai teļu, tāpēc likumdevēji atrada vienkāršu risinājumu – astoņas minimālās mēnešalgas. Pašlaik tie ir 2560 eiro, un, ja ir čeki, var atgūt arī virs šīs summas iztērēto naudu.

Var pieprasīt segt arī tālākā nākotnē radītus zaudējumus. Proti, cietušais kļuvis par invalīdu un bijis spiests atteikties no darba, kur varbūt pelnījis vairākus simtus mēnesī. Viņa darba mūžs varēja ilgt vēl trīsdesmit gadu – elementārs reizrēķins liecina, ka runa var būt par simtiem tūkstošu eiro.

Cietušais var pieprasīt arī morālo kompensāciju, par ko pēdējā gada laikā plaši diskutēts. Par šo jautājumu arī lemts Eiropas Savienības tiesā, un pēc šā lēmuma vairākām valstīm nākas pārskatīt likumu normas. Arī Latvijai. Būtisks solis jau sperts, jo grozīti valdības noteikumi, kas paredz iespējas avārijās cietušajiem saņemt lielākas atlīdzības par nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem. Vēl savs vārds sakāms Satversmes tiesai, kurā iesniegtas trīs lietas par nemateriālajiem zaudējumiem, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām.

Atbilstoši nesen pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem noteikta kārtība, kā aprēķināmi šie zaudējumi. Par pamatu ņemta minimālā mēnešalga. Piemēram, par cietušo, kam ir nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, pieņem, ka tā ir 15 minimālo algu apmērā plus katram miesas bojājumam piemērojamais koeficients procentos un bāzes koeficients (10 minimālo algu apmērā).

Cietušajam, ja viņu neapmierina lēmums, ir tiesības vērsties vispirms pie apdrošinātāja, tad tiesā, pamatojot, ka viņam izmaksātais nemateriālais zaudējumu apmērs ir pārāk zems, ņemot vērā radītās sāpes un ciešanas.