Vai Latvijai būtu jāatsakās no Krievijas pārtikas precēm?
Ja Krievija noteikusi embargo pārtikas produktiem no Eiropas Savienības valstīm, rodas jautājums – vai arī Latvijai nevajadzētu pārtraukt pārtikas importu no Krievijas? Tas gan būtu tikai simboliski, jo Latvija no Krievijas importē daudzkārt mazāk pārtikas, nekā uz to eksportē.
Latvijas veikalos Krievijas pārtikas preces starp simtiem citu produktu ir visnotaļ grūti pamanīt. Tomēr, īpaši sasprindzinot uzmanību, var atrast vairākas produktus ar norādi: „Ražots Krievijā”. Nedēļas sākumā „Origo” esošajā „Rimi” lielveikalā varēja atrast tikai dažus Krievijas produktus, pie tam nebūt ne tos veselīgākos un neaizstājamākos, - degvīnu, alu, saulespuķu sēklas, majonēzi, sauso zupu un melno tēju. Varbūt vēl kādā produktā starp sastāvdaļu uzskaitījumu mēs varētu atrast kādu Krievijā audzētu augli vai garšvielu. Tirgū varēsim pamanīt mazliet vairāk produktu no Krievijas, piemēram, konfektes un šokolādes vai kādu garšvielu iepakojumu. Tomēr pārsvarā jāteic, ka Krievijas pārtikas produkti Latvijas tirgū nav neaizstājami.
No Krievijas importējam daudz mazāk pārtikas, nekā eksportējam
Tā kā Krievija ir noteikusi pārtikas importa aizliegumu no Eiropas Savienības, tad rodas loģisks jautājums, vai arī ES un Latvijai nevajadzētu arī noteikt kādus ierobežojumus pārtikas importam no Krievijas.
Te gan jāteic, ka pāris nedēļu laikā kopš 7. augusta, kad Krievija noteica aizliegumu ievest pārtiku no ES, tā vairākus aizliegumus ir atcēlusi, saprotot, ka nevar iztikt bez Eiropas produktiem, piemēram, bezlaktozes piena produktiem, sēklas kartupeļiem un sīpoliem, sporta uzturam un citiem specifiskiem produktiem. Jāuzsver, ka aizliegto produktu sarakstā nav iekļauts arī mūsu zivsaimniecības lepnums - šprotes. Ja to ievešanu Krievija aizliegs, tad gan mūsu zivju pārstrādātājiem būs lieli zaudējumi.
Pārtikas importa – eksporta bilance ar Krieviju ir mums par labu. Ja pērn mēs no Krievijas importējām pārtikas produktus vairāk nekā 32 miljonu latu (45,5 miljoni eiro) apmērā, tad eksportējām daudzkārt vairāk – par vairāk nekā 430 miljoniem. Tā kā mūsu atteikšanās no Krievijas produktiem būtu vairāk nekā simbolisks žests. Savukārt Krievijas sankciju dēļ mūsu uzņēmēji tik tiešām būtiski cietīs, un viņi sekas jau sākuši izjust.
Brīnums no Krievijas - biezpienmaizīte
„No Krievijas pārtikas produktus mēs importējam gaužām maz – izejvielas, konfektes un arī degvīnu. Runājot par šņabi, tas ir normāli, jo Krievija taču ir šņabja zeme, bet ir arī šokējoši pārsteigumi. Vienreiz „Rimi” atradu biezpienmaizi iepakojumā no Krievijas. Domāju, ka visgaršīgākās biezpienmaizes cepam mēs paši, tad kāpēc mums tās vajadzīgas no Krievijas? Tiešām nesaprotu… Tāpat arī citus produktus var aizstāt, kaut vai tās pašas „semuškas” (saulespuķu sēklas) taču ir arī, piemēram, Moldovā un Baltkrievijā.
Nevajadzētu mums ievest produktus no Krievijas un nevajadzētu tos arī pirkt. Oficiālā līmenī gan tas nav izskanējis, bet cilvēki šādu viedokli izsaka un diskusija par to būtu ļoti vēlama. Katram no mums vajadzētu izvēlēties Latvijas preci, bet ja nē, tad Krievijas preci jau nu noteikti nevajadzētu pirkt,” Kasjauns.lv teica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
„Krievija par to tikai pasmaidītu”
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds gan uzskata, ka Latvijai nebūtu izdevīgi noteikt embargo uz Krievijas precēm. Viņš Kasjauns.lv teica:
„Teorētiski, un arī praktiski, var visu – arī noteikt pārtikas no Krievijas ievešanas Latvijā aizliegumu. Krievija jau pierādījusi, ka uz vienām sankcijām var atbildēt ar citām. Bet tas viss prasa ļoti ilgu laiku. Un jāņem vērā: ja mēs noteiksim pārtikas no Krievijas embargo, tad Krievija ieviesīs kādas citas pretsankcijas. No mūsu puses tas būtu tikai simboliski un šādai rīcībai pievienotā vērtība būtu diezgan zema. Krievija no tā neciestu un tikai pasmaidītu. Mēs no viņiem importējam gaužām maz pārtikas produktu. Krievijas pārtikas preču galvenais tirgus nav ārpus Krievijas. Šajā gadījumā mēs nerunājam par ļoti izšķirīgu Krievijas ekonomikai jomu.”