Dūklavs: soda naudu atcelšana par piena kvotām vairs nav ES darba kārtībā
Dūklavs atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.
Bizness un ekonomika

Dūklavs: soda naudu atcelšana par piena kvotām vairs nav ES darba kārtībā

Jauns.lv

Latvijai būtiskais jautājums par soda naudu atcelšanu saistībā ar piena kvotām vairs nav ietverts Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru padomes sarunu darba kārtībā, līdz ar to zemniekiem jāapsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai palielinot pašpatēriņu, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

"Jau pagājušajā ministru padomes sēdē jautājums par soda naudu atcelšanu netika atbalstīts no vairāku valstu puses, bet šoreiz tas vispār nebija pat darba kārtībā. Lai kā Latvija to vēlētos, izskatās, ka jautājums vairs netiks diskutēts. Ir virkne valstu, kas gadiem ir maksājusi soda naudas, līdz ar to vairs nav pamata cerēt, ka kādai no dalībvalstīm tiktu pieļauti izņēmumi," sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka joprojām pastāv jau iepriekš apspriestā iespēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt atbalstu no krīzes fonda līdzekļiem - apmēram 400 miljoniem eiro -, kas tiktu izmaksāti kā atbalsts Krievijas sankciju dēļ cietušajai nozarei.

"Šeit viss ir kārtībā, sarunas par finansējuma pārdali notiek, un mēs gatavojam nepieciešamos dokumentus un aprēķinus, lai varētu pamatot atbalsta nepieciešamību. Domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts tuvāko mēnešu laikā, tad arī zināsim par konkrētu finansējuma apjomu, ko saņems mūsu ražotāji," norādīja Dūklavs.

Viņš arī sacīja, ka sanāksmes laikā ES lauksaimniecības ministri bijuši vienisprātis, ka atbalsta pasākumi un to apjoms ir jāsaista ar to, cik stipri konkrētās valsts ekonomika ir cietusi no Krievijas sankcijām.

"Baltijas valstu, Polijas un Somijas prasību rezultātā iedarbināti papildu instrumenti intervencē, pagarinot intervences periodu līdz 2014.gada beigām. Arī privātās uzglabāšanas periods tiks pagarināts līdz 2014.gada beigām un papildus tiks atvērta iespēja saņemt atbalstu par siera un biezpiena uzglabāšanu," norādīja ministrs.

ZM iepriekš vairākkārt ir uzsvērusi, ka lauksaimniekiem jāseko līdzi savas kvotas izpildei. Kvotu sistēmā katru kvotu administrē atsevišķi, tāpēc, valsts mērogā pārsniedzot ierobežojošo daudzumu, ražotājiem būs jāmaksā soda nauda - 27,83 eiro par katriem 100 kilogramiem virskvotas piena.

Kā jau vēstīts, šogad ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā ES 2015.gadā. Kārtējais kvotas gads ir sācies 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas. Līdz 1.augustam piena kvotas izpilde jau ir 37,01%, liecina Lauksaimniecības datu centra informācija.

Piena pārprodukcijas un zemo iepirkuma cenu dēļ Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus. Līdz ar to tiek plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.

Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA, Ieva Čīka/LETA