Lipmans: "Liepājas metalurgu" nopircis šaubīgs Krievijas metāllūžņu pārstrādes uzņēmums

Lipmans aicināja "nemaldināt cilvēkus", jo LM pircējs neesot Ukrainas, bet gan Krievijas uzņēmums, jo "Krima jau sen ir Krievijā".

Lipmans apgalvoja, ka viņam esot "ne sevišķi laba informācija" par "KVV Group" vadītājiem, kuru gan viņš atteicās precizēt. Pēc Lipmana vārdiem, "KVV Group" nekad nav nodarbojusies ar metalurģiju, bet gan ar metāllūžņiem, "kas ir pa visam kaut kas cits". "KVV Group" solītajām investīcijām un LM pacelšanai Lipmans neticot, bet "lai nu Dievs dod, ka izdodas".

Atraidītais LM pircējs sūrojās, ka uzņēmuma pārdošanas process esot bijis necaurspīdīgs.

Kā ziņots, ieguldot papildus aptuveni 30 miljonus eiro apgrozāmajos līdzekļos, Ukrainas uzņēmums "KVV Group" līdz gada beigām plāno atjaunot LM darbu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica "KVV Group" īpašnieks Valērijs Krištals.

LM plānots ražot metāla armatūru gan "KVV Group", gan eksporta vajadzībām. Ar eksportu plānots segt gan Ukrainas vajadzības pēc armatūras, tāpat tirgi būšot Baltijas valstis un citas Eiropas valstis.

Krištals norādīja, ka pirmajā maksājumā "KVV Group" samaksās 18 miljonus eiro, bet pēc tam nomaksās visu atlikušo summu - 89 miljonus eiro. "Gribu uzsvērt, ka savā darbībā nekad neesam izmantojuši banku kredītus, iztiekam ar pašu līdzekļiem," sacīja Krištals.

LM pārdošanas finanšu konsultanta "Prudentia" partneris Kārlis Krastiņš, jautāts, cik gados "KVV Group" piedāvā norēķināties par pirkumu, to neatklāja, vien norādīja, ka termiņš ir tuvs otra pretendenta "United Group" nosauktajiem desmit gadiem.

Jautāts, kādas garantijas norēķiniem ir piedāvājusi "KVV Group", Krastiņš sacīja, ka uzņēmumam ir konti "nopietnās bankās un šīs bankas ir apliecinājušas, ka uzņēmumam pietiek līdzekļu".

LM iegāde ļaus īstenot "KVV Group" ilgtermiņa stratēģiju uzņēmuma pilnas darbības nodrošināšanai, no izejvielu ražošanas līdz tā izmantošanai celtniecībā, skaidroja Krištals. Viņš norādīja, ka patlaban uzņēmumam ir metāllūžņu vākšanas un pārstrādes bizness, kā arī celtniecība, kurā izmanto velmēto produkciju - armatūru.

"Līdz šim mums iztrūka tieši vidējā posma - metalurģiskās ražotnes. Šo vietu koncernā tagad ieņems "Liepājas metalurgs"," uzsvēra Krištals.

Viņš sacīja, ka lēmumu par kādas metalurģijas rūpnīcas iegādi "KVV Group" pieņēma tādēļ, ka vēlējās ietekmēt celtniecībā izmantojamās armatūras cenu veidošanās politiku. Mēģinājumi iegādāties kādu rūpnīcu bijuši jau agrāk.

"KVV Group" jau ir piesaistījusi Igoru Kovaļenko, kuram ir vairāk nekā 30 gadu pieredze metālapstrādes uzņēmumu vadīšanā un līdzīgu uzņēmumu darbības atjaunošanā Ukrainā un kurš vadīs LM darbības atjaunošanu.

Kovaļenko sacīja, ka jau ir bijis LM ražotnē un tā atstājusi ļoti pozitīvu iespaidu. "Neskatoties uz gadu ilgušo dīkstāvi, iekārtas ir ļoti labā stāvoklī un radās iespaids, ka darbinieki ir tikai izgājuši no cehiem pusdienu pārtraukumā," sacīja Kovaļenko.

Viņš norādīja, ka metalurģija ir smaga nozare, kuru ļoti ietekmē krīzes un tirgus ritmi, tomēr tajā trīs ciklu modelī, ko veido "KVV Group", LM nebūtu jārodas kādām problēmām. "Ja visi dokumenti tiks parakstīti, domāju, ka divu līdz trīs mēnešu laikā LM atsāks darbu," uzsvēra Kovaļenko.

Jautāts, cik darbinieku plānots pieņemt atjaunotajā LM, Kovaļenko norādīja, ka LM ir nepilna metalurģijas cikla rūpnīca un tādās parasti strādā no 500 līdz 1300 darbinieki. "Tomēr LM ir vēl dažādas papildu ražotnes, tāpēc precīzu darbinieku skaitu patlaban pateikt nevaru. Tas būs pietiekams, lai rūpnīca varētu strādāt ar pilnu jaudu," sacīja Kovaļenko.

Viņš arī piebilda, ka tiks domāts arī par jaunas produkcijas ar lielāku pievienoto vērtību ražošanu LM, piemēram, specializēto armatūru augstceltnēm u.tml.

Kovaļenko arī sacīja, ka "KVV Group" sākusi orientēties uz Eiropas tirgu, nav izslēgts, ka nākotnē grupa iegādājas vēl kādas ražotnes Eiropā, bet jebkurā gadījumā LM būšot "zvaigzne šajā kronī".

Krištals norādīja, ka jau gatavībā ir 10-12 cilvēku vadības grupa, kas uz vietas ražotnē veiks nepieciešamo iekārtu situācijas novērtējumu un izstrādās detalizētu darbības atjaunošanas plānu. Pēc tam tiks sāktas pārrunas ar bijušajiem ražotnes darbiniekiem. Krištals cer uz Liepājas pašvaldības atbalstu un sadarbību darbinieku piesaistē.

Līguma noslēgšanas gadījumā "KVV Group" šis būs otrais metalurģijas uzņēmums, kura darbība būs atjaunota. 2013.gadā "KVV Group" iegādājās Doņeckas elektrometalurģijas rūpnīcu un jau 2014.gada janvārī tā jau ražoja 80 000 tonnu produkcijas mēnesī.

"Tad sākās visiem zināmie notikumi Ukrainā un šī darījuma turpināšana tika apturēta. Tomēr grupai bija nepieciešama metalurģijas rūpnīca, tāpēc vērsām skatus uz Eiropu un izlēmām iegādāties Liepājas rūpnīcu," skaidroja Krištals.

Taujāts, kā vērtē pašreizējo situāciju Ukrainā, Krištals norādīja, ka pats ir dzimis Centrālajā Ukrainā, Poltavā, bet šo jautājumu nekomentēs, jo "KVV Group" darbinieki dzīvo gan Donbasā, gan Kijevā, gan Rietumukrainā un tas esot pārāk jutīgs jautājums. Savukārt Kovaļenko uzsvēra, ka nāk no Doņeckas un ir Ukrainas patriots, tāpēc vēlas, lai pēc iespējas ātrāk iestātos miers.

Krištals preses konferencē arī sniedza pamatinformāciju par "KVV Group". Tas ir metāllūžņu savākšanas un pārstrādes, kā arī celtniecības holdings. 2013.gadā uzņēmums ir piegādājis 527 606 tonnas metāllūžņu, ieņēmumi no realizācijas bija 119,8 miljoni eiro, bet tīrā peļņa - 2,558 miljoni eiro. Pērn arī veiktas investīcijas 345 000 eiro apjomā. Bez metāllūžņu biznesa "KVV Group" holdingā darbojas arī celtniecības kompānija "Karbon", kopējais celtniecības apjoms ir aptuveni viens miljons kvadrātmetru.

2010.gadā, kad "Forbes" nosauca "KVV Group" kā 40.lielāko Ukrainas uzņēmumu, tā ieņēmumi bijuši aptuveni 520 miljoni eiro.

Holdingam pieder arī piestātne Sevastopoles ostā, bet arī LM iegādē būtiska loma bijusi piestātnes esamībai, skaidroja Krištals.

Jautāts, kāpēc nekur nav pieejama publiska informācija par "KVV Group", Krištals skaidroja, ka tāda līdz šim ir bijusi kompānijas politika. "Tagad, sākot strādāt Eiropas Savienībā, saprotam, ka tiks prasīta maksimāla atklātība, un mēs arī būsim atklāti, sniedzot visu informāciju. Saprotam, kādas ir biznesa atšķirības šeit un tur, un mums labāk patīk tā, kā ir šeit," piebilda Krištals.

Jau rakstīts, ka tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi šonedēļ ieguvis Ukrainas uzņēmums "KVV Group", kas par LM ir piedāvājis maksāt 107 miljonus eiro, ražošanu uzņēmumā atjaunojot jau šogad. Jau laika posmā no 23.septembra līdz 26.septembrim paredzēts parakstīt pirkuma līgumu, bet starp trim nodrošinātajiem kreditoriem tiktu parakstīts līgums par līdzekļu sadali.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem - "KVV Group" un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu "United Group", kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss. Šamiss par LM piedāvāja samaksāt 120 miljonus eiro desmit gadu laikā, kā pirmo maksājumu iemaksājot 16 miljonus eiro.

LETA /Foto: Evija Trifanova, LETA