Darba zaudēšana būs smags trieciens lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju: uzkrājumu var nepietikt pat diviem mēnešiem
Jaunākie aptaujas dati liecina, ka negaidīts darba zaudējums daudziem Latvijas iedzīvotājiem ātri radītu nopietnas finansiālas grūtības. Katram trešajam jauns darbs būtu jāmeklē gandrīz nekavējoties, bet pusei – tas jāatrod mēneša laikā. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas darba ņēmēji darba zaudēšanas gadījumā izrādījušies vismazāk finansiāli pasargāti.
Septembrī Latvijas darba ņēmējiem CV.lv aptaujā jautāja, kā viņi tiktu galā ar finansiālo situāciju, ja darbu zaudētu jau šodien. Aptaujas rezultāti rada bažas – 66% respondentu jūtas finansiāli neaizsargāti, bet tikai 27% savu situāciju vērtē kā drošu. No tiem, kuri nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti, gandrīz katrs trešais atzina, ka viņam nav nekādu uzkrājumu. Savukārt tikai katrs piektais ar pašreizējiem uzkrājumiem spētu iztikt ilgāk par diviem mēnešiem.
Uzkrājumu trūkums tieši ietekmē arī to, cik ātri cilvēkiem pēc darba zaudēšanas būtu jāatrod jauns darbs. 30% Latvijas darba ņēmēju norādīja, ka pēc darba zaudēšanas viņiem būtu jāatrod jauns darbs gandrīz nekavējoties. Kopumā pusei jeb 50% aptaujāto darbs būtu jāatrod ne vēlāk kā mēneša laikā. Tikai 2% atzina, ka neizjustu finansiālu spiedienu, kas liktu ātri atgriezties darba tirgū.
Finansiālā drošība ietekmē arī cilvēku uzvedību darba tirgū. Gandrīz katrs trešais Latvijas darba ņēmējs jeb 29% turpina strādāt sev nepiemērotā darbavietā, galvenokārt tāpēc, ka nevar atļauties aiziet no darba. Vienlaikus 69% norādīja, ka pietiekamu uzkrājumu gadījumā viņi daudz drosmīgāk izlemtu mainīt darbu.
"Latvijā darbu meklē aktīvāk nekā citās Baltijas valstīs, tomēr mūsu dati liecina, ka šo aktivitāti lielā mērā nosaka finansiālais spiediens, nevis vēlme atrast sev piemērotākas iespējas. Personāla atlases procesā tas bieži nozīmē, ka kandidāts pieņem piedāvājumu, vēl līdz galam neizvērtējot, vai šis darbs viņam ir piemērots, un pie pirmās iespējas ir gatavs to mainīt. Darba devējiem, kuri vēlas darbiniekus saglabāt ilgtermiņā, finansiālā drošība būtu jāuzskata par būtisku darbinieku labbūtības sastāvdaļu, nevis tikai katra paša personīgu lietu," norādīja CV-Online Recruitment personāla atlases vadītāja Baltijas valstīs Linda Gribuste.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Kaimiņvalstīs rādītāji ir labvēlīgāki. Aptaujas rezultāti liecina, ka Igaunijas un Lietuvas darba ņēmēji darba zaudēšanas gadījumā jūtas finansiāli drošāki. Par finansiāli neaizsargātiem sevi uzskata 53% Igaunijas un 38% Lietuvas darba ņēmēju. Jauns darbs mēneša laikā būtu jāatrod 40% Igaunijā un 32% Lietuvā strādājošo.
Aptauju veica Alma Career Latvia (CV.lv) – personāla atlases partneris, kas darba devējiem un darba meklētājiem piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. 2026. gada septembrī aptaujā piedalījās 1005 Latvijas darba ņēmēji. Salīdzinājumam, tajā pašā periodā aptauja tika veikta arī Igaunijā (CV.ee), kur atbildēja 1635 cilvēki, un Lietuvā (CVonline.lt), kur piedalījās 3138 respondenti.
