Kā pasargāt sevi nepatīkamiem pavērsieniem: cik liela naudas rezerve jāuzkrāj, lai spētu iztikt nebaltā dienā?

“Kas Jauns Avīze” skaidro, ko šādos gadījumos cilvēkam garantē valsts un pašvaldība. Un cik lielam jābūt personīgajam “drošības spilvenam”.

Slimības gadījumā

Ja cilvēks ir sociāli apdrošināts, slimības naudu par pirmajām slimības dienām maksā darba devējs; no desmitās darbnespējas dienas, kad parasti sākas darbnespējas lapa B, slimības pabalstu maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), un tas ir 80% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Tiesības slimības pabalstu nosaka sociālo iemaksu periods – vismaz trīs mēneši pēdējo sešu mēnešu laikā vai seši mēneši pēdējo 24 mēnešu laikā. Parastā gadījumā slimības pabalstu maksā līdz 26 nedēļām, bet ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu – līdz 52 nedēļām (gadam).

Bezdarba gadījumā

Ja cilvēks atbilst sociālās apdrošināšanas nosacījumiem, viņš var saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vispirms viņam jāiegūst bezdarbnieka statuss Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), pēc tam pabalstu piešķir VSAA. Pabalsts ir atkarīgs gan no apdrošināšanas iemaksām, gan no apdrošināšanas stāža: ja apdrošināšanas stāžs ir no viena līdz deviņiem gadiem, tad sākotnējais pabalsts ir 50% no vidējās iemaksu algas; no 10 līdz 19 gadiem – 55%; no 20 līdz 29 gadiem – 60%.; 30 gadi un vairāk – 65%.

Taču pabalsts pakāpeniski samazinās, jo to izmaksā astoņus mēnešus: no trešā mēneša pabalsts būs 75%; no piektā – 50%; no septītā – 45% apmērā. Lai būtu tiesības uz pabalstu, nepieciešams vismaz viena gada kopējais apdrošināšanas stāžs un sociālās iemaksas bezdarba gadījumam vismaz 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu laikā.

Piemēram, ja vidējā bruto alga ir 1000 eiro un apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi, tad pirmajos divos mēneši bezdarba pabalsts ir 550, un pēc tam tas pakāpeniski samazinās – 413, 275, 248 eiro.

Pašvaldības atbalsts

Galvenie valsts noteiktie pašvaldības pabalsti ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts (atbalsts minimālo ikdienas izdevumu segšanai), mājokļa pabalsts (palīdzība īres, apkures, elektrības, ūdens un citu ar mājokli saistīto izdevumu segšanai), pabalsts krīzes situācijā (krīzes radīto seku mazināšanai), kā arī citi pašvaldības pabalsti (atkarīgi no konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem).

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka pašvaldības pamata sociālās palīdzības pabalsti ir GMI un mājokļa pabalsts, bet papildus var būt pabalsts atsevišķu izdevumu apmaksai un pabalsts krīzes situācijā.

GMI slieksnis pirmajai/vienīgajai personai ir 187 eiro mēnesī; katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 131 eiro. Trūcīgas mājsaimniecības slieksnis: 425 eiro pirmajai personai; 298 eiro katrai nākamajai personai. Maznodrošinātās mājsaimniecības slieksni nosaka pašvaldība, bet tas nevar pārsniegt 680 eiro pirmajai personai un 476 eiro katrai nākamajai. Ja cilvēks darbspējīgā vecumā ir bez darba un vēlas saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, parasti viņam jāreģistrējas NVA kā bezdarbniekam.

"Drošības spilvena" uzkrājums

Bieži dzirdams ieteikums uzkrāt trīs līdz sešu mēnešu izdevumus, lai varētu pārdzīvot grūtos laikus. Vai šāds princips ir piemērots visiem? To “Kas Jauns Avīze” jautāja bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājam Kārlim Purgailim, “Swedbank” Finanšu institūta Finanšu pratības jomas vadītājai Evijai Kropai, bankas “Luminor” finanšu ekspertei Jekaterinai Ziničai un SEB bankas finanšu pratības mentorei Lindai Šablinskai.

Evija Kropa: “Trīs līdz sešu mēnešu pamatizdevumu uzkrājums ir lietderīgs orientieris, taču ne universāla norma. Drošības spilvena apmērs jānosaka pēc konkrētās mājsaimniecības obligātajiem izdevumiem, sagaidāmajiem pabalstiem un citiem drošiem ienākumiem, apgādājamo skaita, veselības riskiem, kredītsaistībām un laika, kas varētu būt vajadzīgs jauna darba atrašanai. Jo mazāk alternatīvu ienākumu un jo lielākas fiksētās saistības, jo lielākai jābūt rezervei.

Drošības spilvenu var veidot pakāpeniski. Pirmais mērķis ir viena mēneša obligātie izdevumi, pēc tam trīs mēnešu rezerve un tikai tad individuāli izvēlēts augstāks līmenis. Uzkrājuma mērķis jāpārskata reizi pusgadā un pēc jebkurām būtiskām dzīves pārmaiņām, piemēram, bērna piedzimšanas, mājokļa kredīta uzņemšanās, darba maiņas vai veselības stāvokļa pasliktināšanās.”

Kārlis Purgailis: “Drošības spilvenu būtu pareizāk aprēķināt, vadoties nevis tikai no algas apmēra, bet no tā, cik naudas mājsaimniecībai nepieciešams pamatvajadzību nodrošināšanai viena mēneša laikā. Saskaitot visus izdevumus un pareizinot tos ar mēnešu skaitu, kuram vēlamies izveidot rezervi, var iegūt katram cilvēkam vai ģimenei piemērotāku “drošības spilvena” apmēru.” 

Jekaterina Ziniča: “Par pietiekamu finanšu rezervi parasti uzskata summu trīs līdz sešu mēnešalgu apmērā. Tomēr šis ieteikums nav universāls, jo nepieciešamais uzkrājuma apmērs katram jāpielāgo individuāli. Svarīgi aprēķinu veikt, balstoties nevis uz visiem ikmēneša tēriņiem, bet uz obligātajiem maksājumiem – to minimumu, kas ļautu saglabāt ierasto dzīves pamatu.”

Trīs drošības scenāriji

Viens cilvēks ar regulāriem ienākumiem, īrētu mājokli un bez apgādājamajiem.
Kārlis Purgailis: “Cilvēkam ar regulāriem un prognozējamiem ienākumiem, bez apgādājamajiem un būtiskām kredītsaistībām trīs mēnešu obligāto izdevumu rezerve var būt labs sākotnējais mērķis.”

Linda Šablinska: “Vienam cilvēkam ar regulāriem un stabiliem ienākumiem, bez apgādājamajiem un lielām kredītsaistībām sākotnējais mērķis varētu būt uzkrājums aptuveni triju mēnešu obligāto izdevumu apmērā. Šādā situācijā cilvēkam parasti ir lielākas iespējas samazināt daļu tēriņu un pielāgot savu ikdienu ienākumu kritumam.”

Ģimene ar bērniem, mājokļa kredītu un vienu galveno pelnītāju
Kārlis Purgailis: “Šajā gadījumā būtu vēlams tiekties uz vismaz sešu mēnešu rezervi. Viena cilvēka ienākumu zaudēšana ietekmē visu mājsaimniecību, bet tādi maksājumi kā hipotekārais kredīts, komunālie maksājumi vai ar bērniem saistītie izdevumi nepazūd.”

Linda Šablinska: “Šādai ģimenei būtu nepieciešams lielāks “drošības spilvens”, vēlams vismaz sešu mēnešu obligāto izdevumu apmērā. Šādās mājsaimniecībās ir vairāk maksājumu, kurus nav iespējams ātri samazināt vai atlikt. Turklāt, jo vairāk ģimene ir atkarīga no viena pelnītāja ienākumiem, jo būtiskāka ir lielāka finanšu rezerve.”

Pašnodarbinātais vai cilvēks ar mainīgiem ienākumiem
Kārlis Purgailis: “Ienākumu kritums var būt grūtāk prognozējams, tādēļ “drošības spilvenam” jāspēj nosegt ilgāku periodu. Pašnodarbinātajiem nepieciešama lielāka apņēmība veikt uzkrājumus, tostarp atlikt pensijai. Tas ir būtiski, jo pašnodarbinātie paši ir atbildīgi par sociālajām iemaksām un nākotnes finansiālo nodrošinājumu.”

Linda Šablinska: “Pašnodarbinātajiem un cilvēkiem ar neregulāriem vai sezonāliem ienākumiem “drošības spilvens” ir īpaši nozīmīgs, jo tas palīdz izlīdzināt ienākumu svārstības arī ikdienā. Tas var būt nepieciešams ne tikai slimības vai citas krīzes gadījumā, bet arī laikā, kad ir mazāk pasūtījumu, kavējas samaksa vai veidojas ilgāks pārtraukums starp ienākumiem.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA “Izdevniecība “Rīgas Viļņi””.