VIDEO: vai tavs bērns prot apieties ar naudu? Personisko finanšu mentore Inga Bolukemini dalās vērtīgos padomos
Sākoties skolas laikam, arvien aktuālāks kļūst jautājums par ģimenes budžeta plānošanu un to, kā bērnam pēc iespējas veiksmīgāk un efektīvāk izprast naudas jautājumus. “Bērna lielākais influenceris par finansēm ir viņa vecāki,” saka pārliecināta personisko finanšu mentore Inga Bolukemini.
Lai pievērstos ģimenes finanšu plānošanai un darītu to bez liekiem strīdiem un trauksmes, attiecību sākumā pārim būtu vēlams vienoties par kopīgu redzējumu saistībā ar budžetu, tostarp nosakot, kur ģimene vēlas finansiāli būt ilgākā laika posmā, piemēram, pēc diviem, trīs vai pieciem gadiem. Pēc Ingas domām, budžeta plānošanā ir jāizvairās no mikromenedžēšanas, taču ir jāsaprot kopējā “bilde” – kādi ir tēriņi lielajās kategorijās un kādi ir kopējie ienākumi.
Bez šaubām, arī bērna izpratnes veidošanā par naudu ģimenes loma ir nozīmīga. Tas, ko bērns redz, dzird un jūt mājās, var būt daudz spēcīgāks nekā tas, ko viņš apgūst skolā. Līdz ar to vecākiem būtu svarīgi rādīt labo piemēru ar rīcību un uzskatiem par naudu.
Ko iemācīt bērnam par finansēm dažādos vecumposmos?
Pirmsskolas vecums. Primāri ir iemācīt bērnam, ka nauda nerodas bankomātā vai norēķinu kartē. Tā tiek nopelnīta ar darbu. Tātad – apzināties naudas vērtību.
Sākumskolas posms. Jāsāk pakāpeniski dot bērnam kabatas naudu, lai viņš var mācīties gan uzkrāt, gan tērēt. Kabatas naudas apjoms palielinās atbilstoši vecumam. Tāpat šajā vecumā ir svarīgi apzināties, ka ne vienmēr viss ir jāpērk tūlīt. Svarīga ir prasme nogaidīt un pēc tam saprast, vai man patiešām patīk konkrētā lieta un vai tā ir nepieciešama.
Pamatskolas un vidusskolas posms. Ir būtiski iedot bērnam sajūtu un pamatu tam, ka arī viņš pats var papildus nopelnīt. Noteikti vērtīga varētu būt atbildības uzticēšana par kādu ģimenes budžeta sadaļu.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Viens no potenciāli aktuālajiem jautājumiem ir, kā bērnam pēc iespējas veselīgākā veidā pateikt – šoreiz nevaram atļauties konkrēto lietu. Finanšu mentore iesaka vecākiem būt godīgiem savā komunikācijā ar bērnu, piemēram, nesolot nopirkt nākamreiz, ja tā nenotiks, un tādā veidā negraujot savstarpējo uzticību. Tajā pašā laikā var mudināt bērnu censties pašam ar laiku uzkrāt līdzekļus konkrētajai vēlmei.
Bet vai vajag bērnam palielināt kabatas naudu, piemēram, par veiktiem mājasdarbiem, labām atzīmēm skolā, sakārtotu istabu? Inga uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst piemaksāt par bērna pamatpienākumiem. Tas var radīt greizu priekšstatu – ja man nemaksā, es to nedarīšu. Kādus pamata ieteikumus ierosina personisko finanšu mentore, organizējot ģimenes budžetu un attīstot bērna finanšu prasmes?
- Godīgi izvērtēt savas frāzes un valodu par naudu.
- Dot kabatas naudu un mācīt, kā to tērēt, jau pirms pirkumiem.
- Rādīt piemēru ar savu rīcību.
- Iesaistīt bērnu ģimenes finanšu plānošanā atbilstoši viņa vecumam un izpratnei.
- Bērnam augot un jūtot interesi, var iepazīstināt viņu ar sarežģītākām tēmām, piemēram, ieguldījumiem, apdrošināšanu, kredītiem
"Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi"".
