Mainās pieeja Eiropas finansējumam: no “kur un kā dabūt ES fonda naudu?” uz “kā kļūt patiesi pelnītspējīgam?”
Eiropas Savienības finansējums Latvijas lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un akvakultūrai kļūs mērķētāks, un līdz ar atbalsta fokusa maiņu ir jāmainās arī jautājumam, ar kuru uzņēmējam būtu jāsāk plānot biznesa sākšana vai attīstība.
Nevis “kur un kā pieejama nauda?”, bet gan – “kāda ir mana biznesa ideja, kam tā vajadzīga un kā tā palīdzēs man kļūt konkurētspējīgākam?”. Finansējums ir instruments šī mērķa sasniegšanai.
Drīzumā beigsies 2023.–2027. plānošanas periods, un jaunais ES plānošanas periods nesīs izmaiņas arī lauksaimniecībā. Patlaban Latvijas lauksaimniecības nozares aktīvi strādā pie savām attīstības stratēģijām, definējot, kur nozares vēlas nonākt un pie kā būtu jāstrādā izaugsmei nākotnē. Finansējums pats par sevi nav attīstības stratēģija – tas ir instruments, kas palīdz īstenot attīstības ieceres un sasniegt konkrētu, izmērāmu rezultātu. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Liene Jansone uzskata, ka šī ir fundamentāla domāšanas maiņa. “Nevis – ir nauda, un es to kaut kur izmantošu –, bet nāku ar ideju, par kuru “degu” un gribu īstenot,” viņa saka. “Saprotam, ka lauksaimniecība ir bizness”.
Kāpēc šāda pieeja kļuvusi nepieciešama? Eiropas politika un tirgus mainās, bet pieejamie resursi nav neierobežoti. Tāpēc finansējuma plānošanā arvien lielāks akcents tiek likts uz ieguldījumiem, kas dod ekonomisku pienesumu – palīdz palielināt uzņēmuma produktivitāti un ienākumus, radīt lielāku pievienoto vērtību un stiprināt tā finansiālo dzīvotspēju, kļūstot pašpietiekamākam.
Tas nozīmē arī lielāku atbildību pašam atbalsta saņēmējam. Pēc Jansones teiktā, viena no biežākajām problēmām ir pārāk liela paļaušanās uz atbalsta maksājumiem, vienlaikus nepietiekami analizējot savas saimniecības finanšu plūsmu. Tāpēc, plānojot attīstību un jaunas investīcijas, arvien būtiskāk ir labi pārzināt savas saimniecības finanšu situāciju – ieņēmumus, detalizētas izmaksas, naudas plūsmu un spēju uzņemties jaunas saistības. Īpaši būtiski tas ir pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, kad zema raža ir būtiski ietekmējusi saimniecību ienākumus.
“Pirms investīciju plānošanas būtu vērts atgriezties pie pamatiem – detalizēti analizēt savus izdevumus, saprast, ko iespējams optimizēt, izvērtēt ieguldījumu atdevi un tikai tad lemt par nākamajiem soļiem,” uzsver Liene Jansone.
Mainās arī finansējuma instrumenti. Tā kā grantu iespējas ir ierobežotas un projektu apjoms samazinās, arvien lielāka nozīme būs finanšu instrumentiem. Jansone min aizdevumus ar kapitāla atlaidi, kur daļa aizdevuma pēc sekmīgas projekta īstenošanas var tikt segta. Atšķirībā no granta aizdevums nozīmē arī finansiālas saistības, tāpēc uzņēmējam vēl rūpīgāk jāizvērtē savas biznesa ieceres ekonomiskais pamatojums.
Tikpat svarīgs ir līdzfinansējums. Atbalsta saņēmējam jābūt gatavam ieguldīt arī savus līdzekļus, kas vēl vairāk pastiprina nepieciešamību pirms projekta rūpīgi izvērtēt tā ekonomisko jēgu – kādu ekonomisko rezultātu šis ieguldījums dos un vai saimniecība spēs uzņemties zināmas saistības.
“Pagātnē jāatstāj pieeja – es biznesu plānoju atkarībā no pieejamā atbalsta,” uzsver Liene Jansone. “Vispirms jābūt idejai, tirgus vajadzībai un skaidram attīstības plānam. Savukārt finansējums ir instruments, kas palīdz šo ieceri īstenot ātrāk un efektīvāk.”
Šāda pieeja nozīmē arī to, ka nākotnē arvien būtiskāks būs jautājums par atbalsta atdevi, proti, kādu rezultātu ieguldītais finansējums palīdz sasniegt. Mērķis ir nevis apgūt pieejamo finansējumu, bet ar tā palīdzību radīt stiprākus, konkurētspējīgākus un tirgus vajadzībām atbilstošākus Latvijas uzņēmumus un saimniecības.
Tāpēc nākamā perioda galvenais jautājums būs nevis, cik daudz finansējuma esam apguvuši, bet – ko ar šo finansējumu esam panākuši. Vai saimniecība kļuvusi produktīvāka un finansiāli stiprāka, vai radīta lielāka pievienotā vērtība, sasniegti jauni tirgi un Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare kopumā kļuvusi konkurētspējīgāka.
LAUKSAIMNIECĪBAS IZAUGSMES PLĀNS 2026 – 2036
Mērķis: Palielināt lauksaimniecības izlaidi un celt produktivitāti, par 2 %punktiem palielinot IKP un 10 gadu laikā lauksaimniecības izlaidē panākot Somiju no 971 EUR/ha 2026. gadā līdz 2256 EUR/ha 2036. gadā.
Tas sasniedzams,
- paaugstinot produktivitāti;
- uzlabojot konkurētspēju;
- sadarbojoties visā pievienotās vērtības ķēdē;
- pilnveidojot risku vadību.
