Apvienoties, lai kļūtu stiprāki - bioloģiskās saimniecības Vidzemē veido jaudīgu kopienu

“Dabas gardumi” sākās ar sapni par brīvību un nelielu mājražošanas uzņēmumu, izauga par prāvu bioloģisko saimniecību, bet tagad apvieno spēkus ar domubiedriem, lai kļūtu par jaudīgu kooperatīvu ar skaidru nākotnes vīziju par plaukstošiem Latvijas laukiem.

Lauku brīvība

Viss sākās ar Ievas vēlmi pēc brīvības un neatkarības. Uzņēmuma “Dabas gardumi” saimniece savu uzņēmējas stāstu nesāka ar smalkiem biznesa plāniem, bet gan ar ļoti cilvēciskām un personīgām sajūtām par to, ko nozīmē laiks sev un ģimenei. Kad vīrs Jāni jau saimniekoja un abi gaidīja ienākam pasaulē pirmo bērnu, viņi nolēma no mantotās piena lopkopības un liellopu audzēšanas pāriet uz augļkopību, jo Pierīgā zemes pārtop par apbūves gabaliem. Ieva mēģināja savienot dzīvi laukos ar algotu darbu ministrijā, taču drīz vien saprata, ka šāds ritms viņu burtiski smacē un lūzuma punkts ir neizbēgams. “Gadu strādāju Vides ministrijā par projektu finansisti un nomocījos tā, ka nevarēju vairs izturēt. Vīram atbrauca draugi, viņi var satikties, svinēt, staigāt pa laukiem, aizbraukt ar bērniem uz zooloģisko dārzu jebkurā dienā. Tā ir brīvības izjūta, ko sniedz sava saimniecība. Protams, ka tas ir smags darbs, kopjot un barojot lopus, bet es burtiski nevarēju izturēt to, ka katru dienu jābrauc uz darbu un tur birojā jāsēž pie datora,” viņa atceras savas izjūtas.

Šī atziņa kļuva par dzinējspēku pārmaiņām. Ieva ar smaidu vērtē savu pieredzi: “Pati algotu darbu esmu strādājusi tikai divus gadus, bet vīrs nevienu dienu. Tomēr man ar šiem diviem gadiem pilnībā pietika, lai saprastu, ka vēlos kopā ar ģimeni radīt kaut ko savu un sirdij tuvu.”

No idejas par produktu līdz ogu un augļu dārziem

Ceļš līdz savai unikālajai produkcijai nesākās ar mērķi nekavējoties iekarot tirgu. Tas sākās mājās, domājot par veselīgāku uzturu saviem bērniem un meklējot alternatīvas saldumiem. “Visu sākām no piemājas dārziņa ar pāris upeņu un aveņu krūmiem, ķiršiem un ābelēm, gatavojot dažādus produktus paši savām vajadzībām,” Ieva stāsta par biznesa pirmsākumiem.

Lielais pavērsiens notika, kad vīrs ierosināja eksperimentēt un pamēģināt gatavot produktus bez cukura. Pirmie mēģinājumi izdevās, ideja tika attīstīta tālāk, un ar laiku radās inovatīvi produkti, kas ātri ieguva popularitāti draugu un paziņu lokā, līdz mājas virtuve pārtapa par īstu mājas ražotni. Ieva atceras: “Atbrauc viens draugs, pagaršo – o, baigi labi! Atbrauc otrs, trešais, un pēc brīža tu attopies, ka to vien tik dari, kā runā pa telefonu, lai stāstītu visiem, cik un kāda tev ir saražotā produkcija, jo visi ņem sev, ņem dāvanām, pat vietējās skolas skolotāji sāk pasūtīt sev, draugiem un skolēniem. Tie produkti visiem garšo, un mēs attapāmies ar diezgan lielām žāvētavām mājas daļā un kastēm verandā un visā mājā.”

Pieprasījumam augot, parādījās jauns šķērslis. Ģimene vēlējās ražot bioloģisku produktu, bet saskārās ar nepārvaramu izejvielu trūkumu. Ieva skaidro: “Jau no paša sākuma vēlējāmies būt bioloģiski ražotāji, taču tas nebija iespējams, jo ziemas laikā nekur nevarējām iegādāties bioloģiskās izejvielas.” Tieši tas noveda pie nākamā, daudz drosmīgākā soļa. “Mēs ar vīru sapratām, ka bioloģiskais dārzs mums jāiestāda pašiem. Un tā īpašumā esošā zeme un piemājas dārziņš gadu gaitā pārtapa par 54 hektārus liela bioloģiskā augļu un ogu dārza.”

Zinātniski pamatota un moderna saimniekošana

Saimniekošana Cenas tīreļa purva malā prasa daudz vairāk par “pliku” entuziasmu, tāpēc viss ražošanas un audzēšanas process ir balstīts precīzos aprēķinos. Īstais pagrieziens biznesā notika brīdī, kad kļuva skaidrs, ka mājas virtuves apjomi ir jāpārvērš skaitļos. Ieva atceras: “Man šķita, ka viss strādā, – ienākumi ir, nauda nāk. Bet vīrs teica – klausies, tu paskaties, vai tas viss vispār ir ekonomiski izdevīgi! Ieliec “ekselī” un paskaties ciparus.” Tas Ievu pamudināja apgūt biznesa plānošanu un pat piesaistīt Dārzkopības institūta zinātniekus veselīgu recepšu izstrādē.

Arī dārza iekopšana ir zinātniski pamatots process. Saimniecībā regulāri tiek veiktas augsnes analīzes un, balstoties uz tām, veikti uzlabojumi, pievienotas īpašas baktērijas, kas sašķeļ barības vielas un palīdz augam tās uzņemt. Gandrīz pilnībā ir izslēgts smags roku darbs un izvēlētas tikai tās kultūras, ko var novākt mehanizēti. Lai ražas laikā nebūtu jāpiesaista papildu darbaspēks, augu nogatavošanās laiks ieplānots vienmērīgi, piemēram, 13 dažādās sausseržu šķirnes iestādītas ar precīzu matemātisku aprēķinu, lai tās nogatavotos pakāpeniski un ražas novākšana būtu paveicama ar minimālu cilvēku skaitu.

Apvienošanās kopīgam darbam

Uzņēmumam attīstoties un augot, Ieva saprata, ka vienai saimniecībai, pat ja tā ir ļoti spēcīga, ir savi griesti, īpaši, ja sāk trūkt ražošanas un noliktavu telpu. Tā radās ideja par kooperatīvu “Vidzemes Bio āboli un ogas”. Ieva neslēpj –lai gan latviešiem bieži vien ir grūti apvienoties un uzticēties citiem, tomēr šajā gadījumā viņu spēks izrādījās tieši atšķirībās. “Mēs audzējam plašu un ļoti dažādu kultūru klāstu. Tiekoties vairākkārt, sapratām, ka tā patiesībā ir mūsu lielākā priekšrocība. Iespējams, tieši tas ir atslēgas faktors mūsu spējai kooperēties, jo mēs savā starpā nekonkurējam,” Ieva raksturo situāciju. Kamēr viena saimniecība piedāvā žāvētus augļus, cita spiež ābolu sulas, piegādā ābolus skolām, vēl kāda audzē cidonijas vai nodrošina graudaugus, kopā radot spēcīgu un daudzveidīgu piedāvājumu.”

Vīzija par kopīgu eksportu un dalību iepirkumos

Šī spēku apvienošana kooperatīvam ļauj izvirzīt daudz vērienīgākus mērķus – startēt liela mēroga publiskajos iepirkumos un attīstīt kopīgu eksportspēju. “Mūsu mērķis ir saražot nevis nedaudz produkcijas par lielu cenu, bet daudz produkcijas par lētāku cenu. Jo vairāk saražo, jo vairāk atrodi, kā ietaupīt, samazinot pašizmaksu,” Ieva skaidro.

Viens no būtiskajiem valsts iepirkumiem, kurā labprāt piedalās vietējie lauksaimnieki, ir produktu piegāde skolu ēdināšanai. Tomēr ceļš uz skolu ēdnīcām ir bruģēts ar publisko iepirkumu birokrātiju. Situācijās, kad vienā iepirkuma lotē kopā ar ievārījumu skolas pieprasa piegādāt arī sāli un cukuru, vietējie ražotāji tiek automātiski izslēgti. “Ja iepirkumā ir teikts, ka piegādātājs tiks apstiprināts tikai tad, ja varēs piegādāt visus produktus, zemnieki nevar tajā piedalīties, jo mēs neesam vairumtirdzniecības bāze,” Ieva neslēpj sašutumu par šo absurdo sistēmu. Viņa aicina iepirkumu speciālistus mainīt pieeju un nodalīt produktus, ko reāli var saražot Latvijā, ļaujot vietējiem lauksaimniekiem beidzot pilnvērtīgi pabarot bērnus ar kvalitatīvu vietējo bioloģisko pārtiku.

Svarīgi nedalīties un cienīt citam citu

Runājot par lauksaimniecības nozari kopumā, Ieva ir strikta savā pārliecībā, ka sabiedrībā bieži valdošais pretnostatījums starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem saimniekiem ir kaitīgs un neproduktīvs. Viņa uzsver cieņas nozīmi: “Mēs nevaram savu saimniecību vai pašu cilvēku celt saulītē, nomelnojot kādu citu.”

Viņa aicina latviešus būt vienotākiem un cienīt kolēģu darbu neatkarīgi no izvēlētās saimniekošanas metodes, jo katram lauksaimniekam ir savi izaicinājumi. “Mēs, bioloģiskie saimnieki, nedrīkstam noniecināt konvencionālos, un otrādi – viņi nedrīkst noniecināt bioloģiskos. Mēs katrs strādājam savās saimniekošanas sistēmās, neviena nav tikai laba un neviena nav tikai slikta.” Viņasprāt, vispirms katram ir jāsāk ar sevi, sakopjot savu vidi un priecājoties par savas ģimenes un saimniecības sasniegumiem.

Būt saimniekiem savā zemē

Ieva Spriža atgādina, ka biežā žēlošanās par to, cik Latvijā ir grūti dzīvot, ne pie kā laba nenoved. Ir jāpārtrauc meklēt vainīgos un jāsāk rīkoties. Pārvarot šaubas un esot atvērtiem jaunām sadarbības formām, ir iespējams izveidot spēcīgu un neatkarīgu uzņēmējdarbību. “Mums ir jābūt pārliecinātiem par to, ko darām, jāmāk vienoties, jāatmet šaubas un jādara kopā. Mēs varam izdarīt ļoti daudz – attīstīties, piesaistot Eiropas Savienības atbalsta līdzekļus, aktīvi darboties valsts mērogā, ražot bioloģiskos produktus. Mums ir iespējas audzēt, ražot un pārstrādāt augļkopības produkciju lielākos apmēros, būt saimniekiem pašiem savā zemē un lepoties par to, ko mēs darām.”