Ko par tavu finanšu situāciju zina citi, bet nezini tu pats?
Lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka viņu finanšu situācijā nav nekā pārsteidzoša. Alga ienāk laikā, rēķini tiek apmaksāti, kredītu nav daudz vai nav vispār. Šķiet, ka viss ir kārtībā. Taču brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums aizdevumam, banka vai cits kreditētājs bieži redz daudz plašāku ainu nekā pats aizņēmējs.
Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 702 tūkstoši aktīvu kredītņēmēju, bet fizisko personu kredītsaistību atlikums sasniedz gandrīz 9,9 miljardus eiro. Vienlaikus 152 tūkstoši jeb 22% kredītņēmēju kavē vismaz vienu kredītsaistību ilgāk par 90 dienām, liecina Kredītinformācijas biroja apkopotie dati. Šie skaitļi parāda, ka aizņemšanās ir kļuvusi par nozīmīgu ikdienas finanšu sastāvdaļu, taču ne vienmēr cilvēki apzinās, kā viņu finanšu paradumus redz kreditētāji.
Izvērtējot aizdevuma pieteikumu, kreditētāji analizē ne tikai personas pašreizējos ienākumus, bet arī līdzšinējo maksājumu disciplīnu, esošās saistības, kredītvēsturi un citus faktorus, kas palīdz novērtēt iespējamo risku. Nereti tieši šī informācija nosaka ne tikai to, vai aizdevums tiks piešķirts, bet arī to, cik tas izmaksās.
Tas ir stāsts par kredītreitingu - finanšu profilu, kuru aizdevēji redz daudz biežāk nekā pats cilvēks.
Kāda ir tava finanšu reputācija?
Par reputāciju visbiežāk domājam darba tirgū vai sociālajos tīklos, taču eksistē vēl viena reputācija, kas ikdienā paliek nepamanīta - finanšu reputācija. Finanšu reputāciju neveido viens konkrēts notikums. To veido gadiem uzkrāti dati par maksājumu disciplīnu, aizņemšanās paradumiem un saistību izpildi. Tieši šī ilgtermiņa aina bieži vien kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu.
Katrs laikā samaksāts rēķins, katrs aizdevums, katrs maksājuma kavējums un katra jauna kredītsaistība pamazām veido priekšstatu par to, cik uzticams cilvēks ir kā aizņēmējs. Daļa šīs informācijas nonāk oficiālajos reģistros un kredītinformācijas birojos, kurus izmanto bankas un citi kreditētāji, izvērtējot klientu risku.
Lielākā daļa cilvēku savu finanšu profilu pirmo reizi iepazīst tikai tad, kad saņem atteikumu kredītam vai negaidīti sliktākus aizdevuma nosacījumus.
Tu vari nezināt problēmu, bet banka to jau redz
Tieši šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp personīgo priekšstatu par savām finansēm un to, kā situāciju redz kreditētāji. Var gadīties, ka cilvēks ir pārliecināts, ka viss ir kārtībā, taču datos joprojām figurē sen aizmirsts preču līzings, vecs komunālo maksājumu kavējums, galvojums vai cita saistība, kas turpina ietekmēt finanšu profilu. Retākos gadījumos problēmas var radīt arī neprecīzi vai novecojuši dati.
Tomēr daudzi pat nenojauš, ka arī pirms vairākiem gadiem kavēts maksājums var ietekmēt nākamo kredīta pieteikumu. Tieši tāpēc finanšu eksperti arvien biežāk iesaka pārbaudīt kredītreitingu vēl pirms rodas nepieciešamība aizņemties, lai laikus saprastu, kādu informāciju redz aizdevēji.
Viens no šādiem risinājumiem Latvijā ir Kreditreitings.lv, kur iespējams iepazīties ar savu kredītprofilu un labāk izprast, kādu informāciju par personu redz finanšu iestādes.
Ko banka par tevi zina vēl pirms sarunas
Daudzi pieņem, ka banka par klientu uzzina tikai no aizdevuma pieteikuma. Patiesībā tas ir tikai sākums. Ar personas piekrišanu kreditētājs var izvērtēt datus no Latvijas Bankas Kredītu reģistra, kredītinformācijas birojiem, bankas konta izrakstiem un citiem avotiem, kas nepieciešami maksātspējas izvērtēšanai.
Tas ļauj novērtēt ne tikai ienākumu apmēru, bet arī to regularitāti, esošo saistību apjomu, maksājumu disciplīnu, kredītu izmantošanas paradumus un citus faktorus. Tieši tas būtiski ietekmē, kāpēc divi cilvēki ar identiskiem ienākumiem var saņemt pilnīgi atšķirīgus aizdevuma piedāvājumus.
Svarīgi: Latvijas Bankas Kredītu reģistrā tiek uzkrāta informācija par kredītiem, galvojumiem un to izpildi, savukārt kredītinformācijas biroji apkopo arī citus datus par maksājumu disciplīnu. Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas par viņu glabājas Kredītu reģistrā.
Ko kreditori pamana visātrāk?
Lai gan katrai bankai un aizdevējam ir sava riska novērtēšanas metodika, vairāki faktori tiek vērtēti vienmēr. Viens no svarīgākajiem ir maksājumu disciplīna. Tāpat visur tiek analizētas esošās kredītsaistības, to attiecība pret ienākumiem, kredītu pieteikumu biežums, ienākumu regularitāte un kopējā finanšu stabilitāte.
Ja cilvēks īsā laikā piesakās vairākiem aizdevumiem, arī tas var ietekmēt izvērtējumu. Dažkārt tas var liecināt par steidzamu nepieciešamību pēc finansējuma. Savukārt regulāri izmantots kredītlimits līdz maksimālajai robežai vai bieža īstermiņa aizdevumu izmantošana var norādīt uz paaugstinātu finanšu risku. Būtībā vērtējumu nosaka nevis viena atsevišķa situācija, bet kopējā finanšu uzvedība ilgākā laika periodā.
Dažreiz problēma nav alga
Pastāv uzskats, ka galvenais priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai ir augsti ienākumi. Tomēr ienākumu apmērs ir tikai viens no vērtēšanas kritērijiem. Cilvēks ar vidējiem, bet stabiliem ienākumiem un nevainojamu maksājumu disciplīnu nereti tiek vērtēts kā drošāks klients nekā persona ar ievērojami lielāku algu, bet augstu saistību slogu vai regulāriem maksājumu kavējumiem. Bankām svarīgs ir ne tikai ienākumu lielums, bet arī tas, cik ilgtspējīga ir cilvēka kopējā finanšu situācija ilgtermiņā.
Lai gan labs kredītreitings pats par sevi negarantē aizdevumu, vājš kredītprofils var būt viens no iemesliem, kāpēc aizņemties kļūst dārgāk vai finansējums netiek piešķirts vispār.
Mazas kļūdas var kļūt par lielām sekām
Finanšu eksperti norāda, ka kredītreitingu negatīvi ietekmē nevis viens liels notikums, bet vairāku nelielu paradumu kopums. Piemēram, ilgstoši izmantots kredītlimits, aizmirsts telefona vai komunālo pakalpojumu rēķins - katrs atsevišķi var šķist maznozīmīgs. Taču kopā tie veido finanšu uzvedības modeli, kuru analizē kreditētāji.
Tikpat nozīmīgs ir arī kopējais saistību apjoms. Ja ievērojama daļa ienākumu jau tiek novirzīta citu kredītu segšanai, iespējas saņemt jaunu finansējumu var samazināties pat tad, ja līdzšinējie maksājumi veikti laikā.
Labu finanšu reputāciju savukārt palīdz veidot stabili un oficiāli ienākumi, atbildīga attieksme pret kredītsaistībām un konsekventa maksājumu disciplīna ilgtermiņā.
Vai veci kavējumi joprojām ir svarīgi?
Viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats, ka pēc parāda nomaksas iepriekšējie maksājumu kavējumi vairs netiek ņemti vērā. Patiesībā kredītvēsture atspoguļo cilvēka finanšu uzvedību ilgākā laika periodā, un kreditētāji vērtē ne tikai to, vai saistības šobrīd ir nokārtotas, bet arī to, kā tās pildītas pagātnē.
Svarīgs ir gan kavējumu biežums un ilgums, gan tas, cik sen tie radušies. Tikpat nozīmīga ir arī turpmākā finanšu disciplīna. Jo ilgāk cilvēks pēc tam savas saistības pilda laikā, jo mazāka parasti kļūst agrāko kavējumu ietekme uz kopējo finanšu profilu.
Kā uzlabot kredītreitingu?
Kredītreitings neveidojas vienā dienā, tāpēc arī būtiskas izmaiņas tajā parasti nenotiek uzreiz. Tas atspoguļo cilvēka finanšu paradumus ilgākā laika periodā, tādēļ arī pozitīvas pārmaiņas kļūst redzamas pakāpeniski.
Finanšu iestādes un kredītinformācijas biroji norāda, ka kredītprofilu visvairāk stiprina savlaicīga saistību izpilde, atbildīga kredītsaistību uzņemšanās, stabili un oficiāli ienākumi, kā arī ilgtermiņā pārdomāta personīgo finanšu pārvaldība. Tikpat nozīmīga ir spēja izvairīties no regulāriem maksājumu kavējumiem un pārmērīga saistību sloga.
Svarīga loma ir arī regulārai savas kredītvēstures pārbaudei. Tas ļauj pārliecināties, ka datos nav neprecizitāšu vai novecojušas informācijas, kas varētu ietekmēt aizdevēja vērtējumu. Vienlaikus šāda pārbaude var palīdzēt savlaicīgi pamanīt arī iespējamas identitātes zādzības vai citus krāpniecības gadījumus.
Kredītreitingu ir vērts pārbaudīt arī tad, ja neplāno aizņemties
Eksperti iesaka, pat tad, ja tuvākajā laikā nav plānots aizdevums, finanšu profila pārzināšana ir nozīmīga arī pirms lielākiem dzīves lēmumiem. Kredītreitings var ietekmēt ne tikai hipotekārā kredīta vai auto līzinga nosacījumus, bet arī to, cik ātri tiek pieņemts lēmums un kādu risku kreditētājs saskata konkrētajā situācijā.
Tāpēc arvien vairāk finanšu pratības speciālistu iesaka kredītvēsturi uztvert līdzīgi kā veselības pārbaudi - labāk to pārbaudīt laikus, nevis tikai tad, kad rodas problēmas.
Noslēgumā
Kredītreitings atspoguļo ne tikai cilvēka pašreizējo finanšu situāciju, bet arī viņa ilgtermiņa finanšu paradumus. Tādēļ arvien lielāka nozīme ir ne vien ienākumu apmēram, bet arī maksājumu disciplīnai, saistību pārvaldībai un savlaicīgai kredītvēstures pārbaudei.
‘’Jo labāk cilvēks izprot savu finanšu profilu, jo lielākas iespējas pieņemt pārdomātus lēmumus un izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē’’, norāda Kreditreitings.lv pārstāvis.
Raksts tapis sadarbībā ar Kreditreitings.lv, kura mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem labāk izprast savu kredītvēsturi, kredītreitingu un faktorus, kas ietekmē aizdevēju lēmumus.
