Finanšu pratība Latvijā - ko dati atklāj par mūsu aizņemšanās paradumiem?
Ikdienā Latvijas iedzīvotāji rūpīgi salīdzina pārtikas cenas, meklē izdevīgākās mobilo sakaru paketes un izvērtē vairākus piedāvājumus pirms lielāka pirkuma. Taču aina kļūst citāda brīdī, kad jāpieņem viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem - jāizvēlas aizdevums.
Lai gan kredīta izmaksu atšķirības dažādu aizdevēju piedāvājumos ilgtermiņā var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro, publiski pieejamā statistika liecina, ka daudzi aizņēmēji joprojām izvēlas pirmo pieejamo variantu vai paliek pie sava esošā kreditētāja. Tas rada jautājumu - cik augsta patiesībā ir finanšu pratība Latvijā un vai mūsu pieņemtie aizņemšanās lēmumi vienmēr ir ekonomiski pamatoti?
Analizējot Latvijas Bankas, Kredītinformācijas biroja, Konkurences padomes un citu institūciju publicētos datus, iezīmējas vairākas tendences, kas raksturo gan Latvijas kreditēšanas tirgu, gan sabiedrības finanšu paradumus.
Latvijā kredītus izmanto simtiem tūkstošu cilvēku
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 702 tūkstoši aktīvu kredītņēmēju, kas nozīmē, ka aizdevums ir gandrīz katram otrajam valsts iedzīvotājam vecumā virs 18 gadiem.
Kredītinformācijas biroja dati rāda, ka fizisko personu aktīvo kredītsaistību kopējais atlikums sasniedz gandrīz 9,9 miljardus eiro. Šajā summā ietilpst gan hipotekārie kredīti, patēriņa aizdevumi, auto līzingi, gan kredītlīnijas un citi finanšu produkti.
Interesanti, ka vairumam aizņēmēju saistības ir tikai pie viena kreditora. Aptuveni 62% klientu izmanto viena aizdevēja pakalpojumus, 23% vienlaikus sadarbojas ar diviem kreditoriem, bet 13% - ar trim. Tas liecina, ka arī vairāku kredītsaistību uzturēšana vienlaikus Latvijā nav reta parādība.
Vienlaikus aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pēdējo trīs gadu laikā izmantojis patēriņa kredītu, kas apliecina, ka aizņemšanās kļuvusi par ierastu finanšu instrumentu dažādu ikdienas vajadzību īstenošanai.
Latvija joprojām ir viena no vismazāk kreditētajām valstīm eirozonā
Interesanti, ka, neraugoties uz lielo aktīvo kredītņēmēju skaitu, Latvijas ekonomika kopumā tiek uzskatīta par vienu no vismazāk kreditētajām eirozonā. Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskats liecina, ka mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums veido tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vienkāršāk sakot, salīdzinājumā ar valsts ekonomikas apmēru Latvijā, aizņemšanās notiek ievērojami mazāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Kamēr citviet eirozonā kredītu apjoms var sasniegt pat 80% no IKP, Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 2,9 reizes zemāks.
No vienas puses tas norāda uz to, ka valstī nav izveidojies pārmērīgs parādu slogs. Bet no otras puses - zema kreditēšanas aktivitāte var kavēt uzņēmumu attīstību un paplašināšanos, mājokļu tirgus attīstību un palēnināt kopējo ekonomikas izaugsmi.
Kreditēšana ir kļuvusi aktīvāka
Tomēr pēc vairākiem piesardzīgākiem gadiem kreditēšanas tirgū atkal ir vērojama aktivizēšanās. Latvijas Bankas dati rāda, ka mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums gada laikā pieaudzis par 9,9%, savukārt uzņēmumu kredītu atlikums palielinājies par 15,3% - tas ir straujākais pieaugums pēdējo 18 gadu laikā. Šī tendence liecina par pakāpenisku ekonomikas atkopšanos un lielāku iedzīvotāju un uzņēmumu gatavību īstenot lielākus pirkumus vai investīciju projektus.
Kāpēc Latvijas iedzīvotāji aizņemas piesardzīgāk?
Tiek minēti vairāki iemesli. Viens no būtiskākajiem ir salīdzinoši augstās aizdevumu procentu likmes. Lai gan EURIBOR pēdējā laikā ir samazinājies, mājokļu jeb hipotekāro kredītu procentu likmes Latvijā joprojām saglabājas salīdzinoši augstas eirozonas kontekstā. Savukārt patēriņa kredītu gada procentu likmes joprojām ir būtiski augstākas.
Otrs faktors ir stingrās maksātspējas pārbaudes. Kredītdevēji arvien rūpīgāk izvērtē ienākumus, esošās saistības un kredītvēsturi, tādēļ ne visi pieteikumi tiek apstiprināti.
Savu lomu spēlē arī ierobežotā konkurence banku sektorā. Konkurences padomes secinājumi liecina, ka mājokļu kreditēšanas tirgū dominē četras lielākās bankas - Swedbank, SEB banka, Luminor Bank un Citadele banka. Kur klienti savas bankas pakalpojumu maina salīdzinoši reti.
Vai aizņēmēji patiešām salīdzina piedāvājumus?
Tieši šeit parādās viens no interesantākajiem finanšu pratības aspektiem. Patērētāji bieži velta daudz laika, lai atrastu izdevīgāko televizoru, aviobiļetes vai sadzīves tehniku. Taču, izvēloties kredītu, dažādu aizdevēju piedāvājumi ne vienmēr tiek rūpīgi salīdzināti.
Latvijas Banka norāda, ka hipotekāro kredītu pārkreditēšanu vai bankas maiņu izvēlas tikai neliela daļa klientu. Daudzi pieņem savas bankas piedāvājumu, pat ja citviet iespējami izdevīgāki nosacījumi. Biežāk cilvēki cenšas vienoties ar esošo aizdevēju, nevis meklē alternatīvas.
Viens no iemesliem ir arī priekšstats, ka kredīta maiņa būs sarežģīta, laikietilpīga un dārga. Rezultātā daļa klientu nemaz neizvērtē citus variantus, pat ja ilgtermiņā tas varētu samazināt kopējās aizdevuma izmaksas.
Šī tendence parāda, ka finanšu pratība nav tikai zināšanas par procentu likmēm. Tā ietver arī spēju salīdzināt variantus - salīdzināt kopējās izmaksas, nevērtējot tikai procentu likmi un pirmo piedāvājumu.
Pēdējos gados aizvien biežāk tiek izmantotas kredītu salīdzināšanas platformas, kas ļauj vienuviet salīdzināt vairāku aizdevēju piedāvājumus, nevis katrā bankā vai pie nebanku kreditētāja pieteikties atsevišķi. Tas var palīdzēt ietaupīt laiku un sniegt plašāku priekšstatu par pieejamajiem finansējuma nosacījumiem. Latvijā viena no šādām platformām ir eLizings.lv, kas apkopo vairāku banku un nebanku kreditētāju piedāvājumus.
Kredīts nav tikai procentu likme
Izvēloties aizdevumu, vēl kāda izplatīta tendence ir koncentrēšanās tikai uz reklāmā minēto procentu likmi vai ikmēneša maksājumu. Tomēr patiesās aizdevuma izmaksas nosaka arī komisijas maksas, līguma nosacījumi, atmaksas termiņš, kā arī iespēja veikt pirmstermiņa atmaksu un citi faktori.
Tieši tāpēc finanšu eksperti iesaka salīdzināt ne tikai procentu likmes, bet gan gada procentu likmi, kopējo atmaksājamo summu un līguma nosacījumus. Šāda pieeja palīdz izvairīties no situācijām, kad šķietami lētāks piedāvājums patiesībā var izrādīties dārgāks.
Gandrīz miljards eiro kavētos maksājumos
Līdztekus kreditēšanas pieaugumam aktuāls saglabājas arī maksājumu kavējumu jautājums. Jaunākie Kredītinformācijas biroja dati liecina, ka aptuveni 152 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nopietni kavē savu kredītsaistību izpildi.
Kas nozīmē, ka no kopējā kredītportfeļa gandrīz 986 miljonus eiro veido aizdevumi ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas. Papildus tam Latvijas iedzīvotājiem ir simtiem miljonu eiro nenokārtotu saistību pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ārstniecības iestādēm un citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Šie dati atgādina, ka jebkurš aizdevums ir nopietnas ilgtermiņa saistības, kuru izvērtēšanai nepieciešama ne tikai vajadzība un vēlme aizņemties, bet arī reāls priekšstats par savu spēju aizdevumu atmaksāt.
Ko šie dati stāsta par finanšu pratību?
Apkopotie dati parāda interesantu pretrunu. No vienas puses, Latvijas iedzīvotāji kopumā aizņemas piesardzīgāk nekā daudzviet Eiropā, un kreditēšanas apjoms pret ekonomiku joprojām ir zems.
No otras puses, liela daļa cilvēku joprojām nepietiekami izmanto iespējas salīdzināt dažādus aizdevēju piedāvājumus, izvērtēt kopējās aizdevuma izmaksas vai apsvērt alternatīvus risinājumus.
Finanšu pratība nav tikai zināšanas par procentu likmēm vai budžeta plānošanu. Tā nozīmē spēju uzdot pareizos jautājumus vēl pirms kredīta pieteikuma aizpildīšanas. Vai aizdevums patiešām ir nepieciešams, vai ir izvēlēts piemērotākais risinājums un vai ikmēneša maksājumi būs ilgtspējīgi arī pēc vairākiem gadiem?
Tieši šie jautājumi bieži nosaka, vai aizdevums kļūs par noderīgu finanšu instrumentu vai ilgstošu slogu.
Noslēgumā
Latvijas kreditēšanas tirgus šobrīd atrodas pārmaiņu posmā. Kreditēšanas apjomi pakāpeniski pieaug, tomēr valsts joprojām ir viena no vismazāk kreditētajām eirozonā. Vienlaikus saglabājas augstas procentu likmes, zema konkurence atsevišķos tirgus segmentos un salīdzinoši neliela klientu aktivitāte piedāvājumu salīdzināšanā.
Publiski pieejamie dati liecina, ka finanšu pratība kļūst daudz nozīmīgāka arī ikdienas lēmumos par aizņemšanos. Jo vairāk informācijas cilvēks apkopo pirms līguma parakstīšanas, jo lielāka ir iespēja pieņemt lēmumu, kas būs finansiāli drošāks arī ilgtermiņā.
Raksts tapis sadarbībā ar kredītu salīdzināšanas platformu eLizings.lv. Tā mērķis ir veicināt finanšu pratību un informētu lēmumu pieņemšanu. Raksts nav uzskatāms par finanšu konsultāciju vai aicinājumu aizņemties. Pirms jebkura aizdevuma noformēšanas izvērtējiet savu maksātspēju un nepieciešamību pēc finansējuma.
