FOTO: laimīgo govju ferma - viedā saimniekošana “Ogres pienā”

Datu loma finanšu drošībā

Skaidrojot nozares kapitālietilpību un datu nozīmi ikdienas darbā, SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Nils Bergmanis uzsver – paļauties uz intuīciju mūsdienās ir bīstami. “Datos balstīta saimniekošana iedalās divās daļās, kas viena otru papildina. Viena no tām ir finanšu analīze, kas palīdz pieņemt pareizākos lēmumus un izvērtēt efektivitāti, galvenokārt identificējot jomas, kurās neesam efektīvi, lai pamatotu turpmāko rīcību. Lauksaimniecība ir kapitālietilpīga nozare, kurā nevar strādāt, balstoties uz sajūtām, tādēļ regulāri jāseko līdzi rezultātiem, lai saprastu, kas ir jāmaina.” 

Datu nozīmi izceļ arī uzņēmuma finanšu direktore un valdes locekle Egija Boka-Beķere: “Dati palīdz pieņemt lēmumus, ļaujot izvairīties no būtiskām kļūdām un lieliem zaudējumiem. Mēs laikus pamanām problēmas un tendences gan dzīvnieku veselībā, gan finansēs, tādējādi kontrolējot izmaksas un rīkojoties, lai attīstītos un aktīvi reaģētu uz sarežģījumiem nozarē. Būtiski ir nepārtraukti veikt datu uzskaiti, jo paši par sevi dati neko nedod, bet tie sniedz iespēju pieņemt pamatotus lēmumus.” 

Boka-Beķere skaidro, kā katrs saražotā piena kilograms ietekmē uzņēmuma bilanci: “Vērtējot pašizmaksu, ir būtiski sekot līdzi izslaukumam un tā tendencēm, jo tas sniedz ļoti daudz informācijas. Pat viena kilograma izmaiņas būtiski ietekmē ieņēmumus – papildu kilograms no govs dienā nozīmē desmitos un simtos tūkstošu mērāmus ieņēmumus. Katru mēnesi tiek analizēta gan barības, gan piena pašizmaksa, salīdzinot datus ne tikai vēsturiski pa mēnešiem un gadiem, bet arī veidojot prognozes nākamajam periodam. Tāpēc gatavojam ikgadējos budžetus un analizējam izpildi, lai saprastu nepieciešamās izmaiņas, jo cenu mēs ietekmēt nevaram, bet izmaksas gan.” 

Runājot par izejvielu iegādi biržā un risku mazināšanu, Nils Bergmanis atklāj saimniecības stratēģiju tūlītējos darījumos un fiksētajos līgumos: “Mēs aktīvi sekojam līdzi situācijai biržā, apzinām cenas pie sadarbības partneriem, un mūsu mērķis ir tās fiksēt. Pēdējo gadu politisko lēmumu ietekmē tirgus piedzīvo krasas svārstības, bet mums ir izdevies veiksmīgi noteikt zemākos punktus un fiksēt izejvielu cenas. Mūsu mērķis nav strādāt pārsvarā ar tūlītējo darījumu cenām, jo tas padara nākotni neprognozējamu. Parasti mēs fiksējam aptuveni 50–70 % izejvielu nākotnes piegādēm, bet atlikušos 30 % pērkam tūlītējos darījumos, lai saglabātu izpratni par plānoto pašizmaksu un nodrošinātu maksimālu iekšējo stabilitāti.”

Pareizas barības algoritms

Raksturojot lopbarības lomu un pašu audzēto resursu īpatsvaru, Bergmanis teic, ka uzņēmuma izvēle ir intensīvais ražošanas modelis. “Mēs īstenojam intensīvo saimniekošanu, kas orientēta uz augstu izslaukumu un efektīvu ēdināšanu. Aptuveni 50–55 % izmantotās barības ir pašu saražota, atlikušie 45 % tiek iepirkti. Tā kā nespējam izaudzēt graudus lētāk par tirgus vērtību, balstoties uz datiem, nolēmām tos iepirkt no izdevīgākiem avotiem. Milti un rapsis nāk no Latvijas, savukārt soja tiek importēta, piemēram, no Argentīnas.” 

Bergmanis arī akcentē precīza darba svarīgumu, skaidrojot 12 skābbarības bedru izmantošanu un fermentācijas ietekmi uz piena garšu. “Konsultants izveido barības devu atbilstoši saražotajam apjomam. Vasaras sezonā no katras skābbarības bedres tiek ņemtas analīzes, lai vēlāk no visām 12 bedrēm izveidotu optimālu recepti, tādējādi nodrošinot stabilitāti visa gada garumā. Barība tiek rūpīgi kombinēta, lai sasniegtu maksimālu efektivitāti, turklāt piena garšas īpatnības būtiski ietekmē fermentācijas process. Līdzīgi kā mājās marinējot gurķus, kad ne visas burkas izdodas vienādi gardas, mēs rūpīgi dokumentējam procesu, lai laikus pamanītu un novērstu kļūdas. Nekvalitatīva skābbarība ar sviestskābi padara pienu rūgtu, bet mūsu saražotais piens ir izteikti salds.” 

Uzņēmums izmanto arī starptautiskas konsultācijas. “Mūsu ārējais konsultants ir eksperts no Spānijas, kurš strādā visā pasaulē un apciemo mūs četras reizes gadā. Katru dienu mēs viņam nosūtām aktuālo informāciju par izslaukumu un piena sausnas saturu, bet reizi nedēļā sniedzam datus par dzīvnieku kustību un citiem rādītājiem. Savās vizītēs viņš novērtē ganāmpulku, sagatavo ziņojumu, pārrunā ikdienas pārvaldības darbības un sniedz ekonomiski pamatotas rekomendācijas receptūrām un uzņēmuma attīstībai,”  par sadarbību ar nozares ekspertu no Spānijas stāsta Nils Bergmanis. 

Tehnoloģijas dzīvnieku labsajūtai atmaksājas

Lai dzīvniekiem nodrošinātu ideālu mikroklimatu, fermās ierīkoti milzīgi ventilatori. Nils Bergmanis skaidro viedo iekārtu darbību: “Ir uzstādīti termosensori, kas mēra iekštelpu temperatūru. Ja tā ir, piemēram, +10 grādu, ventilators griežas lēnāk, bet, temperatūrai un mitrumam pieaugot, paātrinās. Ventilācijas sistēmai ir pieslēgti arī aizkari, kas ziemas mēnešos automātiski regulējas, palīdzot saglabāt vienmērīgu mikroklimatu. Pat tad kad ārā bija -30 grādu, fermā izdevās uzturēt stabilus 2 grādus virs nulles.” 

Viena no “Ogres piena” aktuālajām inovācijām ir dzīvnieku novietnēs izvietoti matrači, uz kuriem govis var ērti nosnausties. Tāpat fermās ir masāžas birstes, un gotiņas aktīvi tās izmanto labsajūtas procedūrām. Egija Boka-Beķere stāsta, ka šāds it kā vienkāršs vides uzlabojums izrādījies ārkārtīgi efektīvs veids. kā palielināt izslaukumu. “Mēs iekārtojām jaunas guļvietas, kas līdzinās augstas kvalitātes matračiem, un tas būtiski uzlabo ražošanas rādītājus. Esam konstatējuši, ka ražīgās grupas govīm izslaukums ir pieaudzis par diviem kilogramiem dienā, kas mūsu apjomos nozīmē aptuveni 30 papildu tonnu piena mēnesī. Sākotnēji ieklājām 110 jaunas guļvietas, lai izvērtētu to ekonomisko pienesumu, un tagad, redzot reālu atdevi un pozitīvus rezultātus, šo investīciju iekļaujam nākamā gada budžetā.” 

Tā kā “Ogres piens” daļu barības audzē paši, inovācijas un dati tiek izmantoti arī šajā nozarē. Nils Bergmanis uzsver – tehnoloģijas ne tikai paaugstina efektivitāti, bet ļauj saimniekot videi draudzīgāk. “Esam investējuši šķidrmēslu iestrādes iekārtās, kas ievērojami samazina pārvadāšanas apjomus, tādējādi ietaupot dīzeļdegvielu. Šķidrmēsli pa cauruļvadiem tiek nogādāti uz lauku, kur traktors tos ar disku iestrādā tieši augsnē, nepieļaujot iztvaikošanu un samazinot siltumnīcefekta gāzu nonākšanu atmosfērā.” 

Selekcijas darbs un genomu testi

Raksturojot ganāmpulka atjaunošanas un atlases principus, uzņēmuma ražošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Nils Bergmanis izklāsta pilnu selekcijas ciklu: “Pēc govs identifikācijas numura datubāzē ir redzama visa dzīvnieka vēsture, kas ļauj efektīvi šķirot ganāmpulku. Labāko dzīvnieku apsēklošanai izmantojam biomateriālu, no kura 95 % gadījumu iegūstam telīti, kas kļūs par mūsu nākotnes govi. Savukārt tām, kurām ir vājāka veselība vai zemāks izslaukums, izmantojam Angusa šķirnes biomateriālu, lai iegūtu gaļas teļu un neefektīvie gēni netiktu nodoti tālāk. Piedzimstot telītei, tiek veikts genoma tests, un pēc mēneša, izvērtējot rezultātus, ganāmpulkā tiek atstātas tikai perspektīvākās, bet atlikušie aptuveni 30 %, kas neatbilst mūsu augstajiem standartiem, tiek eksportēti, piemēram, uz Turciju.” 

Rezumējot saimniecības pieeju un mērķus, Bergmanis saka: “Mērķis ir nepārtraukti efektivizēt ražošanu un samazināt piena pašizmaksu.” 

Nozarei jāattīstās kopsolī

Kā Latvijā ir ar lauksaimnieku sadarbību un zināšanu apmaiņu? SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs un valdes loceklis Nils Bergmanis aicina ražotājus būt atsaucīgākiem un sadarboties. “Pie mums regulāri notiek dažādi semināri un pasākumi, jo mēs novērtējam kontaktus ar nozares kolēģiem un priecājamies, ja citi no mums var kaut ko mācīties. Esam atvērti komunikācijai, kas veicina pretimnākšanu no pārējiem, turklāt mēs arī paši esam daudz guvuši no citiem zemniekiem. Uzturot labus kontaktus un atklāti apmainoties ar informāciju, ieguvēji ir visi iesaistītie.” 

Uzturot caurskatāmu datu uzskaiti, ieguldot mērķtiecīgās tehnoloģijās un stiprinot savstarpējo sadarbību, uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka Latvijas piena ražotāji spēj ilgtermiņā kāpināt efektivitāti un nodrošināt nozares konkurētspēju.