Latvijas lauksaimniecības attīstības plāna mērķis - sasniegt Somijas līmeni

Latvijas darba ražīgums lauksaimniecībā 2025.gadā sasniedza 10,8 tūkstošus eiro kā neto pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto, un tas ir par 55 % zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā un par 15% mazāks nekā Somijā. Turklāt vietējā patēriņā vidēji 73 % joprojām veido importētā produkcija, bet no Latvijas pārsvarā tiek eksportētas neapstrādātas izejvielas – graudi, piens un liellopi. Zemkopības ministrija izstrādājusi nākamās desmitgades plānu Latvijas lauksaimniecības attīstībai, izvirzot ambiciozu mērķi – sasniegt Somijas līmeni efektivitātes rādītājos. Būtiski, ka šajā plānā galvenais akcents nav atbalsta palielināšana, bet veiksmīgu, datos un zināšanās balstītu lauksaimniecības prakšu veicināšana.

Pagātnes ēnā

Pašreizējais Latvijas tiešmaksājumu līmenis ir cieši saistīts ar metodoloģiju, kas tika izmantota pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Skaidrojot vēsturiskos iemeslus, kāpēc mūsu lauksaimnieki saņem viszemākos tiešmaksājumus, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns saka: “Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā tika veikti aprēķini, ņemot vērā mūsu kultūraugu platības, ražību un dzīvnieku skaitu. Maksājumi tika aprēķināti, balstoties uz 90. gadu nogales ražošanas rādītājiem, kad atradāmies pārejas posmā uz tirgus ekonomiku un pēc Padomju Savienības sabrukuma ražošana Latvijā bija būtiski samazinājusies.” 

Kaut arī aizvadītajās desmitgadēs atbalsts ir palielināts, Latvijas lauksaimniekiem joprojām nākas konkurēt un nodrošināt Eiropas līmeņa vides un labturības prasības ar viszemāko finansiālo atbalstu ES. Pilnīga tiešmaksājumu izlīdzināšana joprojām ir viena no Latvijas prioritātēm sarunās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, tomēr lēmumi par finansējuma sadalījumu tiek pieņemti visu 27 dalībvalstu vienošanās ceļā. Uzsverot Latvijas pozīciju sarunās par ES finansējumu, LOSP pārstāve Dzintra Lejniece norāda: “Mēs katru plānošanas periodu sākam ar sarunām Eiropā, ka mūsu zemniekiem jānodrošina ar citām dalībvalstīm vienlīdzīgi tiešmaksājumi.” Viņa uzsver, ka pašreizējie nosacījumi krietni apgrūtina mūsu ražotāju pozīcijas kopējā tirgū: “Mūsu tiešmaksājumi ir viszemākie, taču mums ir jākonkurē ar visām pārējām dalībvalstīm par to pašu tirgu.” 

Gatavojoties nākamajam ES finanšu plānošanas periodam no 2028. līdz 2034. gadam, Latvijas valsts uzstādījums ir cīnīties par 4,142 miljardu eiro kopējo finansējumu KLP ietvaros, lai sasniegtu tiešmaksājumu 100 % apmērā no ES vidējā līmeņa. 

Kas saimnieko laukos?

Vērtējot nozares stāvokli, būtisks faktors ir saimniekošanas efektivitāte. Lai izprastu reālo situāciju, Zemkopības ministrija ir veikusi visu 51 tūkstoša tiešmaksājumu pretendentu padziļinātu analīzi, sadalot tos trīs atsevišķās grupās un vērtējot nevis saimniecību fizisko platību, bet gan gūtos ieņēmumus vai potenciāli iegūstamo izlaidi jeb standartizlaidi. Zigmārs Ķikāns skaidro izvērtēšanas metodiku: “Mēs neskatāmies pēc saimniecību lieluma. Visu 51 tūkstoti saimniecību, kas piesakās tiešajiem maksājumiem, mēs izvērtējām tikai pēc viena kritērija – vai saimniecībā ir vai nav ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības un, ja nav pieejama ieņēmumu informācija, tad aprēķinājām standartizlaides vērtību.”

Datu analīze atklāj izteiktu nozares polarizāciju. Latvijā ir aptuveni 5200 konkurētspējīgu saimniecību, kuru ieņēmumi pārsniedz 850 eiro uz hektāru. “Saimniecības, kurās ir tirgus ieņēmumi un tie sasniedz vismaz 850 eiro uz hektāru, mums ir 5,2 tūkstoši. Tā ir aptuveni desmitā daļa no visa saimniecību skaita, bet rada praktiski 84 % no visas lauksaimniecības nozares izlaides Latvijā,” raksturo Zigmārs Ķikāns.

Otrā grupa ir aptuveni 18 500 izaugsmes saimniecību, kurām ir potenciāls un ieņēmumi no tirgus ir mazāki par 850 eiro uz hektāra vai standarta izlaides vērtība pārsniedz 500 eiro uz hektāru, taču bieži vien trūkst investīciju, zināšanu vai ir nepieciešama pārstrukturēšana. Trešā – lielākā – daļa ir tā saucamās vides jeb dzīvesstila saimniecības ar aptuveni 27 tūkstošiem pretendentu. Tām nav reālu tirgus ieņēmumu, zeme galvenokārt tiek izmantota ilggadīgajiem zālājiem vai platību uzturēšanai, nevis ražošanai. 

Valsts plāno mainīt atbalsta politiku, lai ražotājiem paredzētais atbalsts nākotnē tiktu sasaistīts ar reālu līdzdalību pārtikas ķēdē, savukārt vides uzturēšanas funkcija būtu atbalstāma no citiem avotiem.

Sasniegt Somijas līmeni

Iezīmējot valsts stratēģisko redzējumu nākamajai desmitgadei, no 2026. līdz 2036. gadam, Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Lauksaimniecības izaugsmes plānu. Tā pamatmērķis ir dubultot nozares kopējo izlaidi, kāpinot to no pašreizējā 1,91 miljarda eiro līdz 4,44 miljardiem eiro, kā arī palielināt izlaidi no 971 līdz 2256 eiro uz hektāru. Tas ļautu Latvijas lauksaimniecībai sasniegt Somijas pašreizējo līmeni. 

Aprakstot stratēģiju ekonomisko rādītāju kāpināšanai, Zigmārs Ķikāns saka: “Uz Eiropas fona mēs izskatāmies bēdīgi, un mūsu izlaides rādītāji ir zemi. Neatkarīgi no pieejamā finansējuma svarīgākais ir skaidri definēt sasniedzamos rezultātus un koncentrēt atbalstu uz pasākumiem, kas rada lielāku pievienoto vērtību. Valsts līmenī nākotnē vēlamies fokusēties uz to, lai mūsu ekonomiskie rādītāji lauksaimniecībā būtiski pieaugtu. Tā nebūs plānveida ekonomika, bet esam  izvirzījuši mērķi divkāršot izlaidi uz hektāru un būtiski palielināt kopējo nozares produktivitāti, pakāpeniski tuvinoties Eiropas vidējiem rādītājiem.”

Šāds izaugsmes scenārijs sniegtu nozīmīgu ieguldījumu visai valsts tautsaimniecībai. Latvijas mērķis nav vienkārši palielināt atbalstu, bet panākt straujāku produktivitātes pieaugumu.. Plāns paredz palielināt darba ražīgumu lauksaimniecībā uz vienu strādājošo par 70 %, bet pārtikas ražošanā – par 91 procentu. Līdz ar to nozares kopējā pievienotā vērtība pieaugtu no 1,0 līdz 1,8 miljardiem eiro, nodokļu ieņēmumi valsts budžetā palielinātos par 80 % (sasniedzot 453 miljonus eiro) un nozare dotu papildu divu procentpunktu pienesumu Latvijas IKP pieaugumam. Kā uzsver eksperti, izaugsmes atslēga būs ciešāka sadarbība starp lauksaimniekiem, kooperatīviem un pārstrādes uzņēmumiem, izstrādājot mērķtiecīgas nozaru stratēģijas un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību katram saražotās produkcijas kilogramam.

LAUKSAIMNIECĪBAS IZAUGSMES PLĀNS 2026 – 2036 

Mērķis:

Palielināt lauksaimniecības izlaidi un celt produktivitāti, par 2 %punktiem palielinot IKP un 10 gadu laikā lauksaimniecības izlaidē panākot Somiju no 971 EUR/ha 2026. gadā līdz 2256 EUR/ha 2036. gadā.

Tas sasniedzams:
- paaugstinot produktivitāti;
- uzlabojot konkurētspēju;
- sadarbojoties visā pievienotās vērtības ķēdē;
- pilnveidojot risku vadību.