Finanšu ministrija prognozē inflācijas līmeni jūnijā un skaidro, kādēļ tā palielinās
Šā gada jūnijā gada inflācija Latvijā būs 3,3-3,6% robežās, prognozēja Finanšu ministrija (FM). Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada izteiksmē inflācija sasniedza 3,5%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī, ko noteica straujāks cenu pieaugums pakalpojumiem un nepārtikas precēm.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā 2026. gada maijā noteica degvielas cenu pieaugums, norāda FM. Vidējā dīzeļdegvielas cena Latvijā šā gada maijā bija 1,911 eiro par litru, savukārt 95. markas benzīns vidēji maksāja 1,827 eiro par litru. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju dīzeļdegviela un 95. markas benzīns sadārdzinājās attiecīgi par 33,3% un 21,6%.
Ņemot vērā, ka degvielas kopējais īpatsvars mājsaimniecību patēriņa grozā 2026. gadā veido 4,1%, tas nozīmē, ka degvielas devums vidējā inflācijā šā gada maijā veidoja 1,2 procentpunktus, kopumā izskaidrojot trešdaļu no patēriņa cenu kāpuma maijā. Vienlaikus salīdzinājumā ar aprīli dīzeļdegvielas cena samazinājās par 6,8%.
FM prognozē, ka šā gada jūnijā turpināsies dīzeļdegvielas cenu kritums un vidējā cena varētu vēl samazināties par 10-12 centiem salīdzinājumā ar maiju. Citāda situācija vērojama ar benzīnu, jo maijā tā cena, salīdzinot ar aprīli, palielinājās par 1,2%.
FM sagaida, ka šā gada jūnijā benzīna cena būs līdzvērtīga maija līmenim. Tomēr FM uzsver, ka naftas un dīzeļdegvielas cenas pasaules tirgos attīstījās īpaši dinamiski, reaģējot uz notikumiem Persijas līča reģionā. Militārajam konfliktam Irānā turpinoties, naftas un dīzeļdegvielas cenas biržās var būtiski svārstīties, attiecīgi ietekmējot arī degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā.
No pārējām preču un pakalpojumu grupām FM atzīmē mājokļu apsaimniekošanas izdevumus, īpaši ar energoresursiem saistītos pakalpojumus. Elektroenerģija gada izteiksmē sadārdzinājās par 6,3% pretstatā ar 3,2% pieaugumu šā gada aprīlī. Lielā mērā to noteica elektroenerģijas cenu pieaugums elektroenerģijas biržā. Savukārt gāzes cena bija par 17,5% augstāka nekā pērnā gada maijā, pretstatā ar 7,3% pieaugumu aprīlī, ko negatīvi ietekmēja augstākas gāzes cenas.
Ja elektroenerģijas un gāzes tarifi lielā mērā jau absorbēja gāzes cenu pieaugumu, ko izraisīja Hormuza šauruma slēgšana, tad ar siltumenerģijas tarifiem tas ir tikai priekšā, brīdina FM. Šā gada maijā siltumenerģijas cena mājsaimniecībām sadārdzinājās par 5,4% gada izteiksmē, un brīdī, kad siltumenerģijas tarifus sāks pārskatīt lielākās pašvaldības, gatavojoties nākamajām apkures sezonām, visticamāk, tie palielināsies, prognozē FM.
Ministrija atzīmē, ka šā gada maijā pārtikas cenas samazinājušās par 1,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi nedaudz mīkstinot degvielas un pārējo energoresursu cenu pieaugumu. FM sagaida, ka tuvākajos mēnešos pārtikas cenas saglabāsies stabilas un gada izteiksmē būs neliels samazinājums. Tomēr nākamgad situācija, visticamāk, mainīsies, jo darbaspēka trūkums turpinās radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām, tostarp pārtikas ražošanas un mazumtirdzniecības nozarē.
Arī elektroenerģijas, gāzes un loģistikas pakalpojumu cenu pieaugums neļaus pārtikas cenām samazināties ilgstoši, jo tā ir svarīga izmaksu sastāvdaļa lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē, skaidro FM. ANO Lauksaimniecības un pārtikas organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenas pasaules biržās pēdējos mēnešos palielinājās, it īpaši gaļai un graudaugiem.
Sākot ar šā gada jūliju pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem tiks samazināta no 21% līdz 12%, šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz pārtikas cenām. Tomēr rudenī, sagaidot jaunās ražas datus un atkarībā no situācijas energoresursu tirgū, situācija varētu mainīties, uzskata FM.
