Latvija no Igaunijas alkotūristiem gūst iespaidīgu naudu - teju 9 miljonus
Igaunijas Ekonomikas izpētes institūts (EKI) aplēsis, ka pērn Latvijas valsts budžets ieguvis apmēram 8,5 miljonus eiro no Igaunijas iedzīvotāju veiktajiem alkohola pirkumiem Latvijā.
Šī summa veido 3,4% no Igaunijas
alkohola
akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Institūts pēc Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pasūtījuma veiktajā pētījumā aprēķinājis, ka vidēji katrs Igaunijas iedzīvotājs Latvijā nopircis 50 litrus alus, 13 litrus sidra, desmit litrus degvīna, septiņus litrus alkoholisko kokteiļu, sešus litrus vīna un piecus litrus stipro alkoholisko dzērienu, neskaitot degvīnu. 39% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas speciāli brauca uz Latviju iegādāties alkoholiskos dzērienus, šim mērķim katrā braucienā iztērējuši vairāk nekā simt eiro.
Agrāk akcīzes nodokļa likmes
alkoholam
Latvijā un Igaunijā bija līdzīgas, bet pēc tam, kad 2015.gadā Igaunijā tā tika paaugstināta par 15%, atšķirība ir kļuvusi krasāka, norādīja EKI direktore Marje Jozinga.
Pērn Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājās ne tikai alkoholiskos dzērienus. 51% no tiem Igaunijas iedzīvotājiem, kas devās uz Latviju pirkt
alkoholu
, iegādājās arī pārtikas preces, 24% pirka degvielu, 18% - tabakas produktus, 17% - būvmateriālus, bet 8% - citas preces, piemēram, apģērbu, apavus, mājsaimniecības preces utt.
Pētījums liecina, ka šogad uz Latviju iegādāties
alkoholu
plāno doties 21% Igaunijas pilngadīgo iedzīvotāju. No tiem, kas to darījuši jau pērn, arī šogad uz Latviju pirkt
alkoholu
plāno doties 64%.
Jozinga informēja, ka Somijas valdība plāno samazināt ierobežojumus
alkohola
apritei, tādēļ veikts pētījums arī par Somijas
alkohola
tirgu. Tā rezultāti liecina, ka pēc grozījumu ieviešanas Igaunijā par 27% varētu samazināties
alkohola
daudzums, kas tiek pārdots Somijas iedzīvotājiem. EKI direktore norādīja, ka pētījumā nav ņemts vērā gaidāmais
alkohola
akcīzes nodokļa kāpums Igaunijā.
