"Tas mums nav pa spēkam!" Igaunijā pat eksperti negrib "Rail Baltic"
Starp Baltijas valstīm beidzot parakstītā principiālā vienošanās par dzelzceļa līnijas „Rail Baltic” būvniecību vēl nenozīmē, ka ir pārvarēti visi šķēršļi, lai beidzot mēs varētu sākt domāt par tās celtniecību. Vadošie Igaunijas transporta eksperti ceļ trauksmi: „„Rail Baltic” mums nav spēkam!”
Septiņi vadošie igauņu transporta un loģistikas eksperti - Hannes Luts, Alvars Tiruke, Jāns Leps, Karls Lambots., Meliss Arumels , Parbo Jučņevičs un Peps Tomingas – publicējuši kopīgu paziņojumu, kurā iebilst pret „Rail Baltic” pašreizējo variantu un aicina Igaunijas parlamenta deputātus un sabiedrību nepieļaut Eiropas platuma dzelzceļa līnijas pašreizējā izskatā būvniecību caur Baltijas valstīm, ziņo delfi.ee.
„Par šim projektam atvēlēto naudu varētu pašreizējā dzelzceļa tīklā vilcienu ātrumu attīstīt līdz 160 km/h. Tā, piemēram, no Tallinas uz Tartu varētu nokļūt pusotrā stundā, uz Valgu – apmēram divu stundu laikā, bet uz Rīgu – trīsarpus stundās,” raksta eksperti un turpina:
„Diemžēl Igaunijas ekonomiskā situācija liecina par to, ka sasniedzot šo mērķi („Rail Baltic”) , neskatoties uz Eiropas Savienības palīdzību, bez upuriem neiztikt. Jo ekskluzīvāku un ātrāku dzelzceļu mēs gribam, jo mazāk līdzekļu mums paliks citiem objektiem”.
Eksperti uzsver, ka, lai attīstu kravu pārvadājumus, galvenais mērķis nav izveidot ātrgaitas dzelzceļu, jo kravas sastāvu ātrums tik un tā būs paliks 120 km/h robežās un jūras ceļš tomēr būs ārpus konkurences. Tāpat jāņem vērā, ka „Rail Baltic” uzturēšanas izmaksas būs pārāk lielas un tā dēļ būs jāupurē daļa pašreizējā dzelzceļa tīkla.
„Rail Baltic” sev līdzi nesīs arī gūzmu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko problēmu. „Uzskatām, ka „Rail Baltic” pašreizējā veidolā mums nav pa spēkam un tā realizēšana ir jāpārtrauc,” savu nostāju pauž eksperti.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka „Rail Baltica” būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas - Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas - Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot „Rail Baltica” pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai „Rīga”, Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras būvniecību.
Dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā „Rīga” ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) - multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums Latvijā ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.
Tiek lēsts, ka Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta „Rail Baltica” kopējās izmaksas varētu sasniegt piecus miljardus eiro.
Iepazīstina ar metu konkursam par "Rail Baltica" Rīgas dzelzceļa tilta un stacijas apbūvi pieteiktajiem darbiem
