Latvijā kārtējais mēstuļu jeb spama vilnis. Kā neiekrist krāpnieku nagos?
Surogātpasts nāk visdažādākajās formās un, šķiet, neviena elektroniskā pasta kastīte nav pilnībā pasargāta no uzbāzīgiem reklāmtekstiem vai izmisīgiem saucieniem pēc palīdzības lauztā latviešu valodā.
"es domāju lūgt jums dot man naudu aizņēmās"
Pie pēdējās kategorijas pieder arī nesenākais "mēstuļu metiens", kurā Agija, Guna un citas sievietes iekļuvušas teju identiskās situācijās un vienīgi jūs, saņēmējs variet būt glābējs, ātri, bez liekiem jautājumiem pārskaitot kundzēm konkrētas naudas summas.
"Šādā nelaimīgo situācijā, es domāju lūgt jums dot man naudu aizņēmās, es došu jums naudu, tiklīdz man mājās.", stāsta Guna, kura nelaimīgā kārtā apzagta Apivienotajā Karalistē un kurai, domājams no pārdzīvojumiem, sāk zust dzimtās valodas prasmes.
Zīmīgi, ka abas acīmredzami fiktīvās kundzes uzstāj, lai naudas pārskaitījums tiek veikts caur kādu no ātro naudas pārskaitījumu pakalpojumu sniedzējiem, konkrēti, "Western Union" vai "Money Gram".
Aplūkojot šāda surogātpasta saturu un noformējumu, šķiet, ka nevienam cilvēkam, kurš ir pietiekami apsviedīgs, lai spētu ielogoties savā e-pastā neienāks prātā mest pie malas visu iesākto, lai tūliņ sniegtu materiālu palīdzību šiem tik ļoti aizdomīgajiem ļaudīm. Tomēr šādu tiešu, krāpniecības mēģinājumu skaits nemazinās, gluži pretēji - mēstuļu formāts mainās, attīstās, kļūst komplicētāks un pielāgojas apstākļiem un, šķiet, pat izvērtē mērķa auditoriju. Tas, savukārt, liek domāt, ka krāpniekiem šī nodarbošanās nes stabilu peļņu un pietiekami motivē meklēt arvien jaunus upurus.
Latvijā informācijas tehnoloģiju drošību uzrauga Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT), kas ir LU MII struktūrvienība. Kasjauns.lv vērsās pie CERT pārstāvja Viļņa Tukuma, lai noskaidrotu kā identificēt potenciāli kaitīgo elektroniskā pasta saturu un pasargāt sevi no krāpniekiem interneta vidē. Ja aizdomīgās vēstules sūtītājs ir uzticama, pazīstama persona, ieteicams to nevērt vaļā, bet gan citādā veidā, piemēram, piezvanot, sazināties ar sūtītāju un noskaidrot vai šo vēstuli viņš tiešām ir sūtījis. CERT pārstāvis atzīst, ka neviens nevar būt pilnībā drošs, ka viņa vārds interneta vidē netiek nelietīgi izmantots krāpnieciskos nolūkos. „Adreses ļaundari var iegūt no publiskiem avotiem, kā arī inficētu datoru adrešu grāmatiņām.”, stāsta CERT pārstāvis.
Sevi neidentificējot izņem izkrāpto naudu
Izrādās, ka arī ne-banku naudas pārskaitīšanas pakalpojumu izmantošanai ir konkrēts iemesls – identitātes slēpšana. Ja upuris naudu ir nolēmis pārskaitīt izmantojot šo metodi, krāpniekam atliek vien pirms izņemšanas uzrādīt naudas sūtītāja iedotu kodu. Citi dati nav nepieciešami un krāpniekam, kurš naudu izņem nav jāuzrāda arī nekādi personu apliecinoši dokumenti.
Ziņot par potenciāli bīstamu surogātpastu un krāpniecības mēģinājumiem internetā, iespējams izmantojot CERT speciālo e-pastu: abuse@cert.lv, abuse@cert.gov.lv, kā arī pa tālruni: +371 67085888.
