Uzkrājumus veidojot 40% Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk - dāmas

Galvenie uzkrāšanas mērķi ir sava un ģimenes finanšu drošība, kam uzkrāj 73% no visiem aptaujātajiem uzkrājumu veidotājiem, ceļošana, kam uzkrāj 37%, un pensija, kam uzkrāj 34%.

Savai un ģimenes finanšu drošībai uzkrāj vairāk iedzīvotāju nekā 2012.gadā, kad ar šādu mērķi uzkrājumus veidoja 66% aptaujāto. 2014.gada pētījums rāda, ka savai un ģimenes finanšu drošībai vairāk uzkrāj laucinieki (78%) nekā rīdzinieki (70%), vairāk sievietes (76%) nekā vīrieši (69%).

Pieaugoša tendence vērojama arī attiecībā uz uzkrājumu veidošanu ceļojumiem. Šis rādītājs salīdzinājumā ar 2012.gadu ir pieaudzis par četriem procentpunktiem un sasniedzis 37%. Ceļojumiem biežāk krāj rīdzinieki - 45%, retāk laucinieki - 27%.

Pensijai uzkrāj 34% iedzīvotāju, kas ir līdzīgi kā 2012.gadā, kad uzkrājumus pensijai veidoja 36% aptaujāto. Visaktīvāk jeb 47% gadījumu tai uzkrāj 45 līdz 54 gadus veci cilvēki. Visvairāk - 40% - pensijai krāj laukos, kam seko Rīgas iedzīvotāji - 36%.

Lai arī krājēju nozīmīgākie mērķi sakrīt ar vēlamajiem mērķiem, tomēr vēlme uzkrāt ir lielāka nekā praktiskā iespēja. Ja 34% aptaujāto norādījuši, ka uzkrāj pensijai, tad savu vēlmi uzkrāt pensijai pauduši 82% respondentu.

"Citadele" atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne norādīja, ka joprojām ir ļoti būtiska plaisa starp subjektīvo vēlmi krāt un faktisko krāšanas pieredzi. "Iespējams, cilvēkiem pietrūkst motivācijas, vai arī ieradumu un prasmes krāt," norādīja Jērāne.

Viņa arī informēja, ka liela daļa cilvēku uzkrājumiem novirza salīdzinoši nelielas summas. Piemēram, ģimenes finanšu stabilitātei 29% aptaujāto uzkrājumiem novirza ne vairāk par 30 eiro mēnesī, arī pensijai 19% aptaujāto krāj ne vairāk par 30 eiro mēnesī.

"Ja savu nākotnes pensijas apmēru vēlies pietuvināt pašreizējās algas apmēram un pensijas kapitālu sāk veidot 30 gadu vecumā, tad katru mēnesi tajā būtu jānovirza 10% no ienākumiem. Ja pensijas kapitālu sāk veidot 45 gadu vecumā, tad uzkrājumiem būtu jānovirza aptuveni 16% no mēneša ienākumiem," sacīja Jērāne.

Tomēr aptauja parāda, ka patlaban vidējais uzkrājumu veicējs ir 46 gadus veca Rīgā vai Rīgas rajonā dzīvojoša sieviete, kas uzkrājumiem mēnesī novirza 23 eiro.

Pēc nodarbošanās uzkrājumu veidotāji ir medicīnas un izglītības jomā strādājošie (9%), transporta vadītāji (9%), celtniecībā strādājošie (7%), finanšu jomā strādājošie (6%) un tirdzniecībā strādājošie (6%). Tikai 22% vadošo darbinieku veido uzkrājumus.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece norādīja, ka katra cilvēka nākotnes pensijas apmērs būs tieši atkarīgs no veiktajām iemaksām, līdzdalības ilguma legālajā darba tirgū un līdzdalības visos trīs pensiju līmeņos.

Saskaņā ar 2014.gada pirmā pusgada datiem, patlaban vidējais 1.līmeņa pensijas saņēmējs, kas dodas pensijā, ir 61,3 gadus vecs. Vidējais sociālās apdrošināšanas stāžs ir 35,46 gadi, vidējais pensijas apmērs - 263,29 eiro mēnesī. No visiem jaunajiem pensionāriem 26% pensionējās priekšlaicīgi, 14,7% saņēma minimālo pensiju, 39,5% palika darba tirgū.

Muižniece arī informēja, ka saskaņā ar Vācijas uzņēmuma "Allianz Global" publicēto pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes indeksu, Latvija ieņem 9.vietu pasaulē, kas ir ļoti augsts novērtējums. 1.vietā ir Austrālijas pensiju sistēma, 2.vietā - Zviedrija, bet 3.vietā - Jaunzēlande.

"Uzkrājumi vēl ir paradums, ko mācāmies, un iedzīvotāji dažādi izprot, kā tos veidot un cik atļauties uzkrāt. Banku instrumenti un valsts apdrošināšanas sistēma lielu uzsvaru liek uz indivīda dalību, bet pastāv arī citi iedzīvotāju drošības tīkli un cita izpratne par mājsaimniecību ekonomiku, kurā ģimenes un draugu loks iedzīvotājiem šķiet droša atbalsta sistēma," sacīja sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

Piemēram, lai nodrošinātu ģimenes finanšu stabilitāti, cilvēks izvēlēsies nevis brīvos līdzekļus ieguldīt bankā, bet akcijas laikā iegādāties otru veļasmašīnu gadījumam, ja pirmā kādreiz salūzīs. Tāpat daudzi brīvos līdzekļus iegulda bērnu izglītībā, cerot, ka vecumdienās bērni sniegs finansiālo atbalstu.

Putniņa sacīja, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo "nulles ciklā" - ieņēmumus ar ienākumiem sabalansējot no algas līdz algai. Tāpat arī katra paaudze no sākotnējiem atbalsta saņēmējiem vēlāk kļūst par atbalsta devējiem.

Ļoti bieži cilvēki saka, ka patlaban uzkrājumus veidot nevar, taču, ja saņemtu, piemēram, par 100 eiro vairāk, tad gan to darītu. Putniņa norāda, ka šis arguments neiztur kritiku, jo to min cilvēki gan ar zemiem, gan augstiem ienākumiem - tas tikai pierāda to, ka cilvēki cenšas iztērēt visu, ko saņem.

"Cilvēki Latvijā jūtas nestabili, viņus visvairāk uztrauc darba zaudējums un veselības problēmas, tomēr lielākā daļa priekšroku dod labāk mazākiem, tomēr regulāriem ienākumiem. Uzkrājumu neveidošana padara Latviju par lētā darbaspēka zemi," sacīja Putniņa.

Bankas "Citadele" aptauja par uzkrājumu veidošanas paradumiem veikta laika posmā no 12.novembra līdz 19.novembrim, "Snapshots.lv" aptaujājot 750 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem.

LETA, Foto: shutterstock