Satiksmes ministrs: "Latvijas Dzelzceļam" nākamgad būs apgrozījuma kritums
AS "Latvijas dzelzceļš" nākamgad prognozē apgrozījuma kritumu par 20%, šorīt LTV1 raidījumā "Rīta panorāma" teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Tas saistīts gan ar ģeopolitiskajiem apstākļiem reģionā, gan ar to, ka Krievija arvien vairāk cenšas kravas novirzīt uz savām ostām.
Uz jautājumu, vai iespējams Krievijas kravas ar kaut ko aizstāt, Matīss atbildēja, ka tonnāžas ziņā tas nav iespējams, "nevar pārvadāt akmeņogles tādos daudzumos". Taču kravas ar lielāku pievienoto vērtību gan esot iespējams piesaistīt.
Matīss akcentēja, ka valsts no savas puses cenšas palīdzēt tranzītbiznesam, piemēram, 10.decembrī Minskā parakstīts Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā, kura mērķis ir attīstīt savstarpēji izdevīgas divpusējās attiecības transporta kravu pārvadājumu jomā, kuras saistītas ar naftas produktu transportēšanu no Baltkrievijas uz Latviju, izmantojot Latvijas ostu infrastruktūru.
Memorands paredz, ka Baltkrievija saglabās un palielinās pārvadāto preču apjomu, izmantojot Latvijas dzelzceļa un Rīgas brīvostas infrastruktūru. Plānota Baltkrievijas uzņēmēju iesaiste naftas produktu termināļa attīstībā Rīgas brīvostā. Ostā norādīja, ka parasti laiks no sarunu sākšanas līdz konkrētām darbībām termināļa attīstībā notiek vairāku mēnešu, pat gadu laikā. Precīzi projekta nianses būšot skaidras, kad jautājums par jaunu ostā strādājošu uzņēmumu biznesa plānu apstiprināšanu tiks lemts brīvostas valdes sēdē.
"Latvijas dzelzceļš" peļņa pērn ir bijusi ievērojami lielāka nekā citus gadus - 79,8 miljoni eiro, taču lielākā daļa - 62,18 miljoni eiro - ir gūta no kravu vagona parka pārvērtēšanas un nodošanas meitassabiedrībai "LDz Cargo", kas ir vienreizējs darījums un nav saistīts ar naudas plūsmu.
Neto apgrozījums sasniedzis 218 miljoni eiro, kas ir par 5,5% mazāk nekā gadu iepriekš, jo, samazinoties kravu pārvadājumiem, samazinājās ieņēmumi par infrastruktūras jaudas pārdošanu. Koncerna konsolidētie ieņēmumi pērn bija 439 miljoni eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā gadu iepriekš, un arī tas ir skaidrojams ar samazinājumu kravu pārvadājumu apjomā.
LETA, Foto: Lita Krone/Edijs Pālens/LETA
