Vairumu no neatgūstamā 833,8 miljonu eiro nodokļu parāda ir radījuši tirdzniecības uzņēmumi

Saskaņā ar pārskatu "Ziņas par nodokļu parādu struktūru uz 2014.gada 1.decembri" kopējā nodokļu maksātāju parāda summa 833 815 160 eiro apmērā klasificēta kā reāli nepiedzenamais parāds, jo parādniekiem "nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu".

VID informē, ka lielākais reāli nepiedzenamais parāds izveidojies šādās nozarēs strādājošiem nodokļu maksātājiem: vairumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (28,17%) un mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus, (9,51%).

Tāpat starp nepiedzenamajiem parādiem ir tādas nozares kā ēku būvniecība (5,92%), specializētie būvdarbi (5,66%), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts (5,50%), sauszemes transports un cauruļvadu transports (4,53%), operācijas ar nekustamo īpašumu (3,10%), ēdināšanas pakalpojumi (2,29%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana (2,04%), reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi (1,98%), apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana (1,96%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (1,89%), mežsaimniecība un mežizstrāde (1,67%), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (1,48%), pārējo individuālo pakalpojumu sniegšana (1,34%), pārtikas produktu ražošana (1,33%) un citas.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde veic visas nepieciešamās darbības, lai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto piedzītu nokavētos nodokļu maksājumus. Tomēr VID atzīst, ka nokavēto nodokļu maksājumu, kuri klasificēti kā reāli nepiedzenamais parāds, atgūšanas iespējas ir ļoti mazas.

Tādējādi VID cer, ka pēc grozījumu likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuri paredz atsevišķos gadījumos noteikt valdes locekļiem atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem, spēkā stāšanās nodokļu maksātāji daudz atbildīgāk izturēsies pret normatīvajos aktos noteiktā pienākuma - savlaicīgi un pilnā apmērā veikt nodokļu maksājumu samaksu, un Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā noteiktā pienākuma iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu - izpildi.

Šo grozījumu mērķis ir samazināt "reāli nepiedzenamo" nodokļu parādu pieauguma tendenci; paaugstināt valsts iespējas atgūt nokavētos nodokļu maksājumus; sakārtot uzņēmējdarbības vidi, lai no biznesa vides izslēgtu maksātnespējīgas juridiskās personas, kas maldina citus komercdarbības vides dalībniekus.

Vienlaikus grozījumu mērķis ir paaugstināt nodokļu iekasēšanas un administrēšanas efektivitāti, kā arī paaugstināt kapitālsabiedrības esošo vai bijušo valdes un padomes locekļu atbildības līmeni attiecībā uz kapitālsabiedrības nodokļu un citu obligāto maksājumu samaksu valsts vai pašvaldību budžetā un citu tai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi. Ieviešot šo likumprojektu, tiktu radīts mehānisms, kādā veidā VID būs tiesīgs pieprasīt valdes loceklim segt juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu saistības.

Uzliekot par pienākumu valdes loceklim atbildēt par juridiskās personas kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem gadījumā, kad nav izpildīts Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā noteiktais pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta 5., 6. vai 9.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm, tiktu veicināta minētā pienākuma izpilde, tādējādi ne tikai uzlabojot nodokļu administrēšanu kopumā, bet arī veicinot komercdarbības vides sakārtošanu, izslēdzot no tās parādniekus, kuri faktiski neveic komercdarbību un ar savu darbību vai bezdarbību maldina citus tirgus dalībniekus.

Jau ziņots, ka Saeima 17.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.

Šos grozījumus kritizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas iepriekš norādīja, ka varētu vērsties Satversme tiesā saistībā ar šo normu pieņemšanu.

Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (V) uzsver, ka šis normas neskars tos uzņēmējus, kas piedzīvojuši biznesa neveiksmi, bet tikai krāpnieciskos gadījumus. Viņš iepriekš pauda viedokli, ka personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tikai tajos gadījumos, kad ir runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Viņaprāt, grozījumus ir svarīgi ieviest, lai uzlabotu ekonomisko vidi, lai izskaustu krāpniecību un ēnu ekonomiku, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos ienākt uzņēmējdarbībā.

Normas pieņemšanas gadījumā Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.

LETA