Augulis: sociālās palīdzības sistēmai jābūt mērķētai un motivējošai atgriezties darba tirgū
Arī šogad jāturpina iesāktais darbs pie ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un sociālās drošības sistēmas pilnveides, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis. Šim nolūkam ministrs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību un vienojās par vairākām iespējamām izmaiņām sociālajā palīdzībā.
Ņemot vērā, ka no 2015.gada 1.janvāra ir palielinājies un atkarībā no bērnu skaita tiek diferencēts ģimenes valsts pabalsts, puses vienojās veikt izmaiņas normatīvos, lai turpmāk nosakot trūcīgas personas statusu šo pabalstu neuzskatītu par ienākumiem un tādējādi ģimenes ar bērniem varētu saņemt mērķtiecīgāku sociālo palīdzību. Pretējā gadījumā ģimenes izkritīs no atbalsta saņēmēju loka. Tāpat kā ienākumus neņemtu vērā ziedojumus cilvēkam vai ģimenei, piešķirto studiju un studējošā kredītu, stipendiju skolēniem, uzkrājumus līdz 128 eiro u.c.
“Sociālās palīdzības sistēma pastāv jau gandrīz 20 gadu un tā regulāri tiek pilnveidota, atbilstoši sociālekonomiskajai situācijai valstī. Sociālajai palīdzībai jābūt mērķtiecīgai un jāsniedz atbalsts brīdī, kad cilvēks ir krīzes situācijā un nespēj sev nodrošināt iztiku. Tomēr vienlaikus sistēmai jābūt pietiekami motivējošai, lai cilvēks atgrieztos darba tirgū. Tāpēc, lai sociālās palīdzības saņēmējus mudinātu iesaistīties arī zemu apmaksātā darbā, ar pašvaldību pārstāvjiem vienojāmies rast tādu risinājumu, ka cilvēks saglabā trūcīgas personas statusu vēl 3 mēnešus pēc darba uzsākšanas, ja viņa ienākumi ir līdz 240 eiro mēnesī. Tāpat sociālie dienesti strādās ciešā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk sekmētu iedzīvotāju nodarbinātību,” norāda U.Augulis.
Ministrs uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt regulāru komunikāciju ar pašvaldībām, lai diskutētu par nozarē būtiskiem jautājumiem un nodrošinātu vienotu izpratni par sociālās palīdzības sniegšanu. Jau pērn LM rīkoja metodiskos seminārus visos valsts reģionos, lai detalizēti skaidrotu aktuālo informāciju par izmaiņām likumdošanā un atbildētu uz sociālos dienestus interesējošiem jautājumiem. Tāpat katru gadu LM norisinās pašvaldību sarunas, kur tās tiekas gan ar ministru, gan LM amatpersonām, lai vienotos par dažādiem jautājumiem sociālajā jomā.
Arī šogad viena no prioritātēm būs sadarbība un diskusijas ar pašvaldībām, jo tās vislabāk pārzina savu iedzīvotāju reālo situāciju un tieši sociālie darbinieki ikdienā redz un uzklausa cilvēku vajadzības. “Ekonomiskās krīzes periods ir bijis laiks, kuru esam analizējuši un guvuši būtiskus secinājumus par sociālās palīdzības sistēmas pilnveidi un nepieciešamo atbalstu cilvēkiem vissliktākajā situācijā. Laikā, kad strauji palielinājās bezdarbs un cilvēki palika bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, bija jādara viss iespējamais, lai iedzīvotāji nekavējoties saņemtu palīdzību un tiktu nodrošināts sociālais miers. Likumdošana sniedz pašvaldībām iespēju savā teritorijā nepieciešamos sociālos pakalpojumus un materiālo atbalstu plānot autonomi, pārzinot un izvērtējot iedzīvotāju reālo situāciju un savas budžeta iespējas,” akcentē ministrs.
Tomēr joprojām redzam, ka nabadzība valstī ir salīdzinoši augsta un šī situācija jārisina, veicot izmaiņas un pilnveidojot sociālās drošības sistēmu, lai iedzīvotājiem sniegtais atbalsts būtu adekvāts un vienlaikus tāds, ko pārējā sabiedrība spēj nodrošināt. U.Augulis ir pārliecināts, ka šim nolūkam ir jau sperti vairāki būtiski soļi pareizajā virzienā, lai sociālās drošības sistēma būtu vienota, mērķēta un vienlaikus arī pietiekami motivējoša.
Pērn valdība apstiprinājusi LM izstrādāto Koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, piedāvājot noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu iedzīvotāju minimālā ienākuma līmeni. Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu valstī rosināts veikt pārmaiņas darbaspēka nodokļu un sociālās palīdzības sistēmā, kā arī minimālo pensiju jomā. Galvenais mērķis ir sakārtot sistēmu un uzlabot vistrūcīgāko iedzīvotāju materiālo situāciju.
Šis līmenis kalpos par atskaites punktu, atbilstoši kuram paredzēts pilnveidot sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas. Tādējādi līmeni ņems vērā, nosakot, piemēram, minimālos pabalstus, minimālās pensijas un citu atvieglojumu apmērus. Minimālā ienākuma līmeni plānots izmantot arī darbaspēka nodokļu sistēmas pilnveidošanā, lai palielinātu ienākumus strādājošajiem ar zemu atalgojumu, vienlaikus veicinot darbspējas vecuma cilvēku iesaisti darba tirgū.
Darbs pie minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas notiks pakāpeniski. Sistēmas sakārtošanai būs nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, jāvienojas par atbildību dalījumu, jānodrošina sekmīga sadarbība ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, kā arī sabiedrībai būs jāskaidro, kādi būs plānotie pasākumi, kāpēc tādi ir nepieciešami un ko piedāvātās izmaiņas dos ikvienam cilvēkam.
Minimālā ienākuma līmenis nav plānots kā kompensējošs mehānisms. Ir svarīgi, lai visas nozaru sistēmas to pakalpojumu pieejamību nodrošina visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, tādējādi atvieglojot situāciju pašvaldībām, kuras jau šobrīd daļu finansējuma atvēl, lai iedzīvotājiem palīdzētu saņemt gan veselības aprūpes pakalpojumus, gan obligāto izglītību.
“Būtiski ir saprast, ka sociālās palīdzības sistēma ir atbalsts krīzes brīdī, bet tā kopumā nerisina nabadzību un ienākumu nevienlīdzību valstī. Tas ir kopīgs valdības uzdevums, nosakot dažādus pasākumus visās nozarēs. Piemēram, nodrošinot piemērotu nodokļu politiku, attīstot ražošanu un radot jaunas darbavietas, nodrošinot veselības un izglītības pieejamību un tamlīdzīgi. Ir jāturpina palielināt ekonomikas konkurētspēju, lai strādājošajiem būtu iespēja saņemt lielākus ienākumus,” pārliecināts U.Augulis.
Vienlīdz svarīga loma algota darba kontekstā ir ēnu ekonomikas mazināšanai, jo tā būtiski ietekmē iedzīvotāju atbalstam pieejamo finanšu apmēru. Attīstīto valstu situācija liecina, ka – jo mazāka ir ēnu ekonomika, jo labvēlīgāka ir iedzīvotāju situācija.
Karlīna Timofejeva / Foto: Evija Trifanova, LETA
