Vācijas politiķis slavē Latviju par labu sadzīvošanu ar Krievijas sankcijām
Latvijas pārtikas ražotāji ir labs piemērs tam, kā veiksmīgi sadzīvot ar Krievijas sankciju radīto ietekmi, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm operatīvi atrodot jaunus tirgus, atzina Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministrs Kristians Šmits.
Viņš arī informēja, ka Berlīnē notiekošajā izstādē "Zaļā nedēļa" piektdien, 16.janvārī, viņam plānota tikšanās ar Krievijas lauksaimniecības ministru Nikolaju Fjodorovu, lai runātu par iespējamu ekonomisko sankciju mīkstināšanu attiecībā par ES lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu uz Krieviju.
"Krievijas ekonomika patlaban ir ļoti nestabila, rublis devalvējas, pārtikas cenas aug ar katru dienu. Savukārt ES vērojama pārtikas pārprodukcija. Es uzskatu, ka jāmeklē risinājumi, kā situāciju padarīt pieņemamāku abām pusēm," sacīja Šmits.
"Protams, sankcijas ir ļoti komplicēta politiska lieta, tomēr, ņemot vērā visus apstākļus, jāmeklē visām pusēm izdevīgi risinājumi," piebilda ministrs.
Viņš arī atzina, ka Latvija ir piemērs veiksmīgai sadzīvošanai ar Krievijas embargo sekām.
"Latvija spējusi atrast jaunus tirgus, kamēr citām ES valstīm tik viegli neklājas. Polijai, piemēram, joprojām lielas grūtības realizēt savus ābolus, citām valstīm problēmas ar piena produkciju. Latvijai šajā situācijā izdevies veiksmīgi atrast jaunus tirgus, līdz ar to rādot piemēru pārējiem," norādīja Šmits.
Tāpat viņš sacīja, ka jautājums par sankciju mīkstināšanu tiks risināts arī sestdien, 17.janvārī, Berlīnē notiekošajā ES lauksaimniecības ministru forumā, kurā piedalīsies arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Ar Dūklavu Šmits tikās jau vakar, pārrunājot Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidējošās valsts prioritātes lauksaimniecībā.
Kā informē Zemkopības ministrijā, Dūklavs uzsvēris nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai un ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanai. Nesen pieņemtās KLP reformas ieviešanā ir bijuši daudzi sasteigti lēmumi, par kuriem būs nepieciešamas diskusijas ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē.
"Ar Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministru apspriedām arī tālāko rīcību saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām pret ES ražotajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem. Bijām vienisprātis, ka arī turpmāk nepieciešams uzmanīgi sekot situācijai tirgū, lai iespēju robežās sniegtu atbalstu tiem, kurus sankcijas ietekmējušas visvairāk, tostarp arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem," skaidro Dūklavs.
Lai tas būtu iespējams, Latvijai bija īpaši nozīmīgs tieši Vācijas atbalsts pagājušā gada nogalē, Eiropas Komisijai lemjot par šī atbalsta piešķiršanu Baltijas valstīm, atzīst Dūklavs.
Pēc tikšanās ar Vācijas kolēģi Dūklavs ilgāk nekā stundu sniedza atbildes uz ārvalstu - Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas - žurnālistu jautājumiem. Ārvalstu mediju pārstāvji bija īpaši ieinteresēti par Latvijas kā ES Padomē prezidējošās valsts mērķi panākt vienošanos par bioloģiskās lauksaimniecības regulējuma izmaiņām, kā arī tirgus uzraudzības un KLP vienkāršošanas pasākumiem.
Dūklavs ar Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministru tikās Berlīnes starptautiskās pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādes "Zaļā nedēļa" atklāšanas priekšvakarā. Šogad Latvija ir Berlīnes "Zaļās nedēļas" partnervalsts. Izstāde "Zaļā nedēļa" Berlīnē Latvijai būs laba iespēja turpināt iepazīstināt pasauli ar mūsu valstī ražoto pārtikas un citu produkciju un atpūtas iespējām laukos.
Kā ziņots, Berlīnē rīt tiek oficiāli atklāta ikgadējā lauksaimniecības un pārtikas industrijas izstāde "Zaļā nedēļa", kurā līdztekus produkcijas ekspozīcijai no visām pasaules valstīm notiek arī lauksaimniecības ministru sarunas par aktuālām problēmām. Latvija izstādē piedalās kā partnervalsts ar 650 kvadrātmetru lielu stendu, pārstāvot vairāk nekā 100 pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas ražotāju.
No šī gada 1.janvāra Latvija ir ES Padomes prezidentvalsts, savukārt no jūlija līdz decembrim ES Padomē prezidēs Luksemburga, no nākamā gada janvāra līdz jūnijam prezidēs Nīderlande, bet no jūlija līdz decembrim - Slovākija.
ES 28 dalībvalstis katra sešus mēnešus rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus. Šajā periodā prezidentvalsts vada sanāksmes daudzos līmeņos, ierosina pamatnostādnes un panāk kompromisus.
