Līdz 2023.gadam paredzēts uzbūvēt Baltijas gāzesvadu starp Norvēģiju un Poliju
Pēc tikšanās ar savu norvēģu kolēģi Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis piektdien paziņoja, ka iecerēto cauruļvadu, lai apgādātu Poliju ar Ziemeļjūras dabasgāzi, iespējams uzbūvēt piecu līdz sešu gadu laikā, vēsta Polijas Radio.
Vaščikovskis pavēstīja, ka Baltijas gāzesvads bijis galvenā sarunu tēma tikšanās laikā Varšavā ar Norvēģijas ārlietu ministru Bergi Brendi.
Savukārt Brende atzina, ka projekts esot "interesants" un ka tas piedāvā Norvēģijai iespēju palielināt savu gāzes eksportu, taču uzsvēra, ka tā būvniecība balstāma stingros ekonomiskos pamatos.
Tikmēr Vaščikovskis uzstāja, ka Baltijas gāzesvads jābūvē pēc iespējas ātrāk.
Baltijas gāzesvads ir tā dēvētā Ziemeļu koridora sastāvdaļa, un tā mērķis ir diversificēt Polijas dabasgāzes piegādes avotus.
Baltijas gāzesvada kopgarums būs 230 kilometri, un tas savienos Poliju ar Norvēģiju caur Dāniju.
Abi ministri tikšanās laikā pārrunāja arī drošības jautājumus, un Vaščikovskis norādīja, ka Polijas un Norvēģijas pozīcijas jautājumā par NATO lomu sakrīt.
"Gan Norvēģija, gan Polija ir valstis NATO austrumu flangā (..). Abām mūsu valstīm kaimiņos ir Krievija, kas šobrīd ir zināmu problēmu cēlonis drošības laukā," piebilda Polijas ārlietu ministrs.
Ministri pārrunāja arī Norvēģijā dzīvojošo poļu situāciju, Eiropas Savienības (ES) nākotni pēc Lielbritānijas lēmuma no tās izstāties, kā arī pārmaiņas pasaulē pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā.
Arī šajos jautājumos starp abām valstīm atklājies "daudz kopīga," norādīja Vaščikovskis.
