Eksperts: ēnu ekonomikas līderi - nemainīgi gadiem ilgi
Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atklāj biedrības BASE valdes loceklis Juris Stinka, nozaru ziņā ēnu ekonomikas līderi ir nemainīgi gadiem ilgi.
“Palikušas gan aplokšņu algas tajā pašā līmenī, gan arī kukuļus dod, lai dabūtu pasūtījumu – šīs abas vēl joprojām ir divas lielas problēmjomas ekonomikā,” TV24 raidījumā “Latvijas labums” sacīja Stinka.
Pēc viņa teiktā, nozaru ziņā ēnu ekonomikas līderes jau gadiem ir nemainīgas – tie ir būvniecība, tirdzniecība, pakalpojumu veicēji.
“Šīs ir jomas, kur skaidrā nauda apgrozās un tur visvieglāk ēnu ekonomiku organizēt,” skaidroja Stinka.
Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2023. gadā bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veido 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, savukārt Igaunijā - 45,3%, bet Lietuvā - 35,5%.
Pētījuma rezultāti liecina, ka vispārējais kukuļdošanas līmenis jeb procents no ienākumiem, ko uzņēmumi maksā neoficiālos maksājumos, lai "nokārtotu lietas", 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijā pieauga par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10%.
Augstākais ēnu ekonomikas līmenis 2023. gadā Latvijā bija vērojams Kurzemē (24,2%), seko Rīgas reģions (23,8%), Latgale (22,7%), Vidzeme (22,2%) un Zemgale (18%).
