Zinātniece: nākotnē kosmosā varētu ražot un uzņemt filmas

Pasākumā viens no akcentiem tika likts uz bio un kosmosa tehnoloģijām un to nozīmi cilvēku dzīvē jau šobrīd, atgādinot, ka nākotnē kosmosā varētu notikt ražošana un filmu uzņemšana.

Piemēram, viena no pasaulē zināmākajām itāļu kosmosa zinātnes inženierēm Bianka Čefalo savā prezentācijā uzsvēra, ka kosmosa tehnoloģijas ikdienā lieto ikviens, pats par to pat neiedomājoties - no navigācijas funkcijām un laika prognožu saņemšanai līdz mobilo sakaru, platjoslas interneta, tālmācības funkciju un sociālo tīklu lietošanai.

Perspektīvā viņa iezīmēja vīziju, ka nākotnē tostarp uz kosmosa vidi varētu tikt pārcelti daudzi šodien uz Zemes notiekoši procesi - no rūpnieciskās ražošanas līdz pat filmu uzņemšanai, kā arī potenciālo kosmosa tehnoloģiju ekonomisko pienesumu, kas nepilnu desmit gadu laikā varētu sasniegt vairākus triljonus eiro. Vai tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē tiks īstenota pirms vairāk nekā pusgadsimta izsapņotā vīzija par ikdienā pieejamu transporta maršrutu uz citu galaktiku, to rādīs laiks.

Pasākuma gaitā gan klātesošajiem, gan virtuālās vides skatītājiem bija iespēja noklausīties praktiskās pieredzes stāstus par dažādu tehnoloģiju praktisko pielietojumu, inovatīvu ideju pārvēršanu veiksmīgā komercdarbībā enerģētikā, medicīnā, drošībā un citās jomās, kā arī saņemt informāciju par aktualitātēm, kas skar esošo un potenciālo tehnoloģiju nozares sinerģiju ar akadēmisko vidi un sagaidāmos risinājumus nākotnē.

Mūsdienu problēma darbā - izdegšana un mentālā nestabilitāte

Vairāki konferences dalībnieki pievērsa uzmanību dažādiem blakusefektiem, kas ietekmē ne tikai kosmosa un tehnoloģiju nozarēs strādājošos. Tostarp pasaulē pazīstamais uzņēmumu un augstākā līmeņa sportistu konsultants un mentālās un fiziskās veselības speciālists Robs Brindeds iedziļinājās cilvēka ķermeņa līdzībās ar tehnikas mehānismu un organisma reakciju uz dažādām mūsdienās bieži sastopamām problēmām – pārslodzi darbā, nebeidzamu tiekšanos uz augstiem mērķiem, kas izraisa izdegšanu un noved pie garīgās veselības problēmām un mentālo nestabilitāti, to salīdzinot ar kāmja skrējienu ritenī.

“Kāmis skrien kā traks, bet nekur uz priekšu netiek, tikai skrien, reizēm apgāžas vai noguris noslīd atpakaļ sākuma punktā,” savu stāstījumu tēlaini ilustrēja Brindeds, kā problēmas risinājumu piedāvājot rast veselīgu darba-ārpusdarba dzīves līdzsvaru.

Pasākumātrīs minūtes savas biznesa idejas prezentēšanai tika atvēlētas jaunuzņēmumu (start-up) pārstāvjiem, kuri ekspertu žūrijai un potenciālajiem investoriem raksturoja dažādas revolucionāras ieceres enerģētikā, medicīnā, veselības uzlabošanā un citās jomās. Te sevišķu uzmanību piesaistīja tieši saistībā ar veselības jomu piedāvātie risinājumi, piemēram, acu trenēšanas ierīce redzes uzlabošanai un pat mākslīgie transplantējamie orgāni.

Medicīna un veselība ir jomas, kurām jaunuzņēmumi bieži pievērsušies arī agrāk. Kā liecina Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas dati, gada sākumā "Startin.LV" jaunuzņēmumu datubāzē Latvijā bija reģistrēti 449 jaunuzņēmumi. Visvairāk Latvijas jaunuzņēmumi darbojas tādās sfērās kā “FinTech” (finanšu tehnoloģijas), “HealthTech” (veselības tehnoloģijas), mākslīgais intelekts, “MedTech” (medicīnas tehnoloģijas) un mobilitāte.

Šogad konference “Deep Tech Atelier 2024” vienkopus pulcēja lektorus no Lielbritānijas, Šveices, Vācijas, Luksemburgas, Francijas, Somijas, Japānas, ASV un citām valstīm, dažādu nozaru profesionāļus, studentus, akadēmiķus un citus interesentus un to klātienē vēroja aptuveni pusotrs tūkstotis apmeklētāju no visas pasaules. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētā konference notika sesto reizi.