Ekonomiste: Rīgas budžeta plāns ir pārlieku optimistisks un ar neskaidru skatu nākotnē
Rīgas pašvaldības 2015.gada budžeta plāns izskatās pārlieku optimistisks un ar neskaidru skatu nākotnē, vienlaikus gan runas par tūlītēju pašvaldības bankrotu arī nešķiet gluži pamatotas, tā vietnē "makroekonomika.lv" publicētā budžeta plāna analīzē raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase.
Traidase norāda, ka Rīgas pilsētas 2015.gada budžeta izpildei šogad redzami vairāki riski gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē - ar potenciālu risku palielināt budžeta deficītu.
Ekonomiste analīzē norāda, ka Rīgas pašvaldības paredzamais šā gada budžeta deficīts - 55,6 miljoni eiro - "paņem visu telpu, kas šā gada vispārējās valdības budžetā paredzēta pašvaldību deficītam (55,4 miljoni eiro)". Traidase skaidro, ka pēdējos četros gados 119 Latvijas pašvaldību deficīts ir pasliktinājis vispārējās valdības bilanci par vidēji 0,4 procenta punktiem gadā. Rīgai jau iepriekš bijusi liela ietekme visu pašvaldību devumā, jo atsevišķos gados tās deficīts sasniedza gandrīz pusi no pašvaldību kopējā deficīta - 2013.gadā tie bija 48%. Šogad Rīgas sākotnējais budžeta plāns paredz deficītu 0,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas vērtējams kā pasliktinājums pret pērno gadu, kad deficīts bija 0,1% no IKP.
Traidase norāda, ka, ņemot vērā ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumu šogad un 2014.gada plāna neizpildi, Rīgas 2015.gada budžetā plānotais IIN apjoms, tostarp pieauguma temps, uzskatāms par riskantu.
Kā skaidro ekonomiste, Rīgas pašvaldības pārstāvju šogad plānotie ieņēmumi nesakrīt ar pērnā gada budžeta izpildes rādītājiem. Šā gada pilsētas budžeta kopējie ieņēmumi plānoti par 4% augstāki nekā izpilde pērn, bet pieaugums galvenokārt tiek sagaidīts no būtiski augstākiem IIN ieņēmumiem - 6,9% pret pērnā gada izpildi, skaidro ekonomiste. Tomēr 2014.gadā IIN ieņēmumu pieauguma gada temps bija 2,1% un izpilde nesasniedza sākotnējo plānu par 20,1 miljonu eiro, turklāt pērn tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga 7% robežās, savukārt šogad tiek prognozēta 4,5% apmērā, skaidro Traidase.
Izvērtējot pašvaldības plānotos izdevumus, kuros plānots pieaugums 7,2% apjomā salīdzinājumā ar pērnā gada budžeta izpildi, ekonomiste secina, ka bilanci negatīvi vairāk ietekmē uzturēšanas, nevis kapitālo izdevumu kāpums. Šāds budžeta izdevumu pieauguma temps un kompozīcija ilgtermiņā nav uzturama bez atbilstošiem ieņēmumiem, norāda Traidase.
Izvērtējot Rīgas pašvaldības budžeta faktisko izpildi iepriekšējos gados, Traidase norāda, ka šā gada budžetā faktiskā deficīta pieauguma risks ir vērtējams ar augstu iestāšanās iespēju.
Traidase arī norāda, ka ilgtermiņā kā risinājums nav izmantojama pašvaldības uzkrājumu izlietošana uzturēšanas izdevumu segšanai, taču Rīgā šāda prakse novērojama kopš 2008.gada. Arī šogad deficīta finansēšanu Rīgas pašvaldībā plānots nodrošināt ar jauniem aizņēmumiem Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai (aizņēmumu neto 33,6 miljoni eiro), kā arī uzkrātajiem naudas līdzekļiem. Tas samazinās pašvaldības līdzekļu uzkrājumu no 38 miljoniem eiro gada sākumā līdz 14,9 miljoniem eiro gada beigās, norāda ekonomiste.
Traidase komentē arī šogad plānotās Rīgas pašvaldības dotācijas, kas kopumā ir 13% apmērā no Rīgas pašvaldības budžeta izdevumiem jeb 105 miljoni eiro. Lielākā budžeta dotāciju saņēmēja ir SIA "Rīgas satiksme", kurai salīdzinājumā ar pērnā gada sākotnējo budžeta plānu dotāciju apjoms ir pieaudzis - kopā ar valsts dotāciju - 5,2 miljoni eiro - šā gada budžeta plānā "Rīgas satiksmei" piešķirti 93,8 miljoni eiro (faktiskā izpilde pērn - 100,3 miljoni). Pie gandrīz dubultām biļešu cenām ticami likās sagaidīt finansējuma samazinājumu pašreizējo vai iespējamo zaudējumu segšanai, norāda ekonomiste, tikmēr, iespējams, ka dotāciju pieaugumā ir iestrādāts risks par maksājošo pasažieru skaita samazinājumu, ņemot vērā jaunākās sociālās aktivitātes un, piemēram, aplikācijas "www.zakiem.lv" izveidi. Tomēr tādā gadījumā būtu jādomā par kopējās darbības efektivitātes uzlabošanu, jo aizvien pieaugošs dotāciju apjoms ar negatīvu ietekmi uz bilanci kopsolī ar biļešu cenu kāpumu nav ilgtspējīgs risinājums, pauž Traidase.
Kā ziņots, šā gada 27.janvārī Rīgas dome apstiprināja 2015.gada pašvaldības budžetu, kurā izdevumi plānoti 798 miljonu eiro apmērā, bet ieņēmumi - 742 miljoni eiro, paredzot budžeta deficītu 56 miljonu eiro apmērā.
Rīgas domes opozīcija medijiem norādīja, ka ar šādu budžetu pašvaldību sagaidot finansiāls krahs, domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) savukārt šīs runas noraidīja, apgalvojot, ka finansiālā situācija ir stabila.
