Katrs divpadsmitais igaunis visu laiku dzīvo finansiālās grūtībās
Lielākā daļa igauņu apmierinoši tiek galā ar savām finanšu lietām, taču katrs divpadsmitais nepārtraukti saskaras ar finansiālām grūtībām, liecina "Swedbank" Privāto finanšu institūta pētījums.
2014.gada novembrī veiktais pētījums parādījis, ka pēdējos 12 mēnešos 92% iedzīvotāju ar savām finanšu lietām tikuši galā apmierinoši vai labi.
Katrs otrais jeb 49% teikuši, ka viņi tiek galā ar savām finanšu lietām apmierinoši, lai arī dažkārt piedzīvo finansiālas grūtības. 43% iedzīvotāju apgalvo, ka tiek galā labi un ka naudu tērē tā, lai mēneša beigās kaut kas būtu palicis pāri.
"Atlikušie 8% iedzīvotāju tomēr nepārtraukti dzīvo finansiālās grūtībās, knapi savelkot galus kopā. Tas, kā cilvēki novērtē savu spēju tikt galā ar finanšu lietām, nav atkarīgs tikai no ienākumu līmeņa, tomēr, jo augstāks ienākumu līmenis, jo labāk cilvēki tiek galā. Galvaspilsētā, kur vidējie ienākumi ir augstāki nekā citos reģionos, to iedzīvotāju skaits, kuri labi tiek galā ar finanšu lietām, ir ievērojami lielāks nekā Igaunijā kopumā," norādījusi institūta direktore Lē Maripū.
Saskaņā ar aptauju 42% iedzīvotāju pagājušajā gadā saskārušies ar problēmām, pildot savas finansiālās saistības. Galvenie iemesli tam bijuši negaidīti lieli izdevumi - 17% gadījumu, neizbēgama pārtikas vai mājokļa izdevumu paaugstināšanās - 7% gadījumu, ienākumu samazināšanās darba zaudēšanas dēļ - 7% vai slimības dēļ - 6% gadījumu.
55% iedzīvotāju daļēji vai pilnīgi apstiprinājuši apgalvojumu, ka cilvēku sliktā ekonomiskā situācija ir sliktu plānošanas spēju, uzņēmības trūkuma un bezrūpīgu tēriņu rezultāts.
34% iedzīvotāju piekrituši apgalvojumam, ka grūtības ekonomiski izdzīvot ir saistītas ar neadekvātu valsts politiku.
