“Tas atstās ļoti graujošu iespaidu.” Kritizē prasību, kas būtiski sadārdzina mājokļu būvniecību

Kas nekustamo īpašumu tirgū pēdējā laikā notiek ar privātmāju segmentu? “Es teiktu, ka tur situācija ir samērā slikta. Ja mēs runājam par Rīgu vai Pierīgu, tad to vēl nejūtam, bet es pateikšu, kur ir problēma.

Būtiski sadārdzinājās būvizmaksas

Aptuveni trīs gadus ir spēkā norma, ka jaunu ēku būvniecībai būvatļaujas izsniedz tikai tad, ja projektam ir A klases energosertifikāts. Tas būtiski sadārdzina būvizmaksas.

Mēs redzam šo tendenci arī Rīgas reģionā, kur A klases mājas, protams, tiek būvētas, bet bieži vien ir tāda situācija, ka to izmaksas ir lielākas nekā tirgus vērtība, par kuru šobrīd īpašumu varētu realizēt. Tas ir Pierīgā.

Prasība atstās ļoti graujošu ietekmi uz reģioniem

Bet sliktākais ir tad, ja mēs paskatāmies uz Latviju kopumā.

Tad lēmums par jaunu māju būvniecību tikai ar A klases energosertifikātu, es domāju, atstās ļoti graujošu iespaidu, jo jau agrāk [māju] būvizmaksas, piemēram, Madonā, Valkā vai Smiltenē bija lielākas nekā [īpašuma] tirgus vērtība un tā nesedza izmaksas, bet šobrīd atšķirība ir vēl lielāka.

Sāk dominēt veco māju atjaunošana

Ja mēs skatāmies uz būvatļaujām, kas tiek izsniegtas jaunām privātmājām ārpus Rīgas reģiona, tad redzam, ka to skaits ir ļoti mazs. Tur šobrīd sāk dominēt veco, esošo māju rekonstrukcija un pārbūve, kur šī prasība [par A klases energosertifikātu] nav.

Manuprāt, tā ir absurda prasība, jo tajā pašā laikā likumā ir teikts, ka tieši tādu jaunu māju var būvēt ar B un C klases energosertifikātu, ja to nosauc par viesu māju. Man liekas – kas tas ir?! Tā ir spēle ar jēdzieniem, nevis reāla prasība!”

Divām trešdaļām iedzīvotāju tiek liegta iespēja uzbūvēt savu māju

“Es saprotu šo prasību, kas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, biroju ēkām un sabiedriskiem objektiem. Tas viss ir saprotami.

Bet pateikt Latvijas iedzīvotājiem, ka tagad tas ir spēkā visā Latvijā un ka jaunu māju var būvēt tikai ar A klases energosertifikātu, nozīmē, ka vismaz divām trešdaļām [iedzīvotāju] iespēja būvēt jaunu māju būs liegta.”

Vairāk pirks vecās mājas

Kā šī prasība ietekmē nekustamā īpašuma tirgu? Vai vairāk cilvēku tās iespaidā sāk lūkoties pēc dzīvokļiem?

“Nē, viņi vienkārši pirks vecās mājas, ko mierīgi un pakāpeniski var atjaunot savām vajadzībām, bet tām nebūs A klases energosertifikāta. Tā ir vienīgā atšķirība.

Būtiski pieaudzis pieprasījums pēc vasarnieku mājām

Mēs jau redzam tendenci, ka šo darījumu skaits [palielinās]. Ja paskatāmies uz Vidzemes pusi, piemēram, Saulkrastiem un Zvejniekciemu, tad redzam, ka pēdējos gados, kopš ir spēkā prasība [par A klases energosertifikātu jaunajām mājām], ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tā saucamajām vasarnieku mājām, kas atrodas bijušo dārzkopības sabiedrību teritorijās.

Tā arī ir atbildes reakcija uz to [prasību par augsto energoefektivitāti], jo var nopirkt māju, pārbūvēt savām prasībām un viss ir kārtībā.”

Līdz ar jauno prasību kādreizējās vasaras mājas bijušo dārzkopības sabiedrību teritorijās arvien aktīvāk tiek pārbūvētas par vissezonas mājām.

Jaunie projekti reģionos ir nereāls sapnis

Kāpēc šī tendence nav laba? Kāpēc ir slikti, ka Latvijā pēdējā laikā būvē mazāk jaunu privātmāju? Speciālists skaidroja: “Mēs vienmēr esam pieraduši runāt par nekustamā īpašumu tirgu Rīgā un Pierīgā, pilnīgi aizmirstot, ka lielākajā daļā Latvijas nekas nenotiek.”

“Saistībā ar daudzdzīvokļu ēkām tagad ir viena apakšprogramma, ka pašvaldības var attīstīt īres dzīvokļus uz savu kredītu rēķina, bet normāli jaunie projekti (piemēram, kā Rīgā, kur būvnieks vai attīstītājs būvē jaunas daudzdzīvokļu ēkas un pēc tam pārdod dzīvokļus tajās) diemžēl lielākajā daļā Latvijas ir nereāli, jo dzīvokļu cenas nekad nesegs izmaksas, kas ir, šādu ēku uzbūvējot.

Diemžēl dažviet nav nekādu iespēju dzīvot jaunā projektā

Tad mums rodas situācija, ka, piemēram, Madonā, Gulbenē vai citā pilsētā cilvēks var savest savu dzīvokli ideālā kārtībā, bet viņš nevarēs dzīvot modernā daudzdzīvokļu mājā tāpēc, ka tādu tur vienkārši nav.”

“Tas noteikti ir jautājums, kas valstij ir jārisina, jo, ja mēs ik pa laikam sakām, ka Rīgā sērijveida ēkām ir savs kalpošanas laiks, tad te vēl ir alternatīva ar jaunajiem projektiem, kas tiek būvēti. Bet, piemēram, Madonā ir tikai Padomju laikā būvētas daudzdzīvokļu mājas, un, ja tiešām to garantijas, ekspluatācijas termiņš beigsies, tad kas notiks tālāk?”

Problēma ir jārisina

“Jautājums par ārpus Rīgas reģionu nekustamā īpašuma jomā ir ļoti, ļoti, ļoti tāds, ko neviens līdz šim nav pacēlis un mēģinājis kaut kā risināt.”

Kur Laukalējs saskata risinājumu? Vai būtu vajadzīgs valsts atbalsts, iesaiste? “Visticamāk, jā. Ja mēs runājam par daudzdzīvokļu mājām, tad tagad ir programma, ka pašvaldības var ņemt kredītus un būvēt īres mājas, bet, kā ir ar šādu dzīvokļu iegādi īpašumā, tas nav atrisināts jautājums.

Nevar uzreiz prasīt braukt tikai ar elektroauto 

Tieši tāpat ir ar privātmājām, piemēram, lai Madonā būvētu privātmāju ar A klases energosertifikātu. Par to ir jādomā.

Ja valsts ir uzlikusi prasību, ka privātmājas var būvēt tikai ar A klases energosertifikātu, tad to var salīdzināt ar lēmumu, ka tagad mēs braucam tikai ar elektromašīnām. Tā prasība ir pilnīgi vienāda gan uz māju būvniecību, gan braukšanu ar elektromašīnām.

Ir jādomā par atbalstu iedzīvotājiem

Ja valsts tādu prasību pieņēma, tad vajadzēja domāt par [atbalsta] programmu. Cilvēkiem, kas būvē privātmājas ar A klases energosertifikātu, lai valsts sedz starpību starp B vai C klases energosertificētu māju un A klases energoefektīvu māju.”

Ir jāapzinās, ka vairumam ļaužu Latvijā nav tik lielu finansiālu iespēju, lai uzbūvētu privātmāju ar A klases energosertifikātu.

Kliedzoša sāpe, par kuru ir jārunā

“Tā ir viela pārdomām, it sevišķi ārpus Rīgas reģiona. Rīgas reģionā ir arī cilvēki, kam ir rocība un kas to var darīt un dara, un mājas ar A klases energosertifikātu tiek būvētas,” speciālists teica un piebilda, ka šo jautājumu par apgrūtinātām iespējām privātmāju būvniecībai reģionos var uzskatīt par “kliedzošu sāpi”, par kuru vajadzētu vairāk runāt.