Aivars Pastalnieks: seksuālo pakalpojumu cena Latvijā liek uzdot jautājumus
Vai prostitūcija vispār ir profesija vai tomēr vardarbība, bet varbūt vienkārši modernā tūrisma nozare? To izzināja sarunu šovā “Zilonis studijā”, vēsta TV3.
Prostitūciju iedala divos veidos – redzamā jeb ielu prostitūcija un latentā jeb neredzamā, kas tiek izvērsta dzīvokļos, klubos, masāžas salonos un šeit ieskaita arī eskorta servisu, stāsta jurists, bijušais policists Armands Logins, kurš no 2007. līdz 2012. gadam bija Rīgā un Rīgas reģionā bija galvenais koordinators saistībā ar prostitūcijas ierobežošanas noteikumu ievērošanas kontroli.
“1990. gadu sākums, kad bija bandītu laiks, “jumti”, šo jomu uz saviem pleciem vairāk iznesa krievu meitenes. Rīgā bija ļoti daudz meiteņu no Daugavpils. Ļoti labas, ļoti skaistas, feinas. Tiklīdz bizness sāka sakārtoties, tas pārgāja uz dzīvokļiem, bandītu “jumti” pagāja malā, biznesā sāka pieplūst arvien vairāk latviešu meiteņu. Bet man šķiet, ka šobrīd labā ziņa ir tā, ka vietējo meiteņu šajā biznesā Latvijā ir arvien mazāk, ir ļoti liels iebraucēju pieplūdums – ukrainietes, krievietes, kolumbietes. Teiksim tā – no eksotikas viedokļa tirgus ir paplašinājies uz iebraucēju rēķina,” stāsta žurnālists, žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Aivars Pastalnieks, kurš vairākkārt rakstījis par prostitūciju, piedalījies policijas reidos un šīs jomas pārstāvjus saticis arī dzīvē.
Tikmēr Logins skaidro, ka Latvijā ielu prostitūcija gājusi mazumā, bet atverot interneta vietnes pieaugušajiem, viņš sapratis, ka “ir personas, kuras jau 10 gadus tur reklamējas”.
2000. gadu pirmās desmitgades otrajā pusē uzplauka konsumācijas bizness – pakalpojums, kad meitene bārā, klubā vai kur citur vedina klientu nopirkt kādu dzērienu, uzņēmumam ir peļņa, bet meitenes peļņa ir procenti no nopirktā dzēriena peļņas.
Kas ir prostitūcijas klienti? Pastalnieks spriež – tas var būt jebkurš. “Arī vīriešiem problēmas ir dažādas. Ir vīrieši, kuriem nav regulāra seksa, ir vīrieši, kuri ir laulībā un attiecībās, bet viņiem ir nepietiekams sekss.”
Runājot par seksuālus pakalpojumu cenu, Pastalnieks saka - augstā cena, kas šim pakalpojumam ir Latvijā, liek uzdot jautājumus.
“Tātad mums nauda apritē ir ļoti daudz. Ir pat tā, ka meitene, pieņemsim, viņa no Krievijas, atbrauc uz Rīgu, te viņai ir viena cena, viņa aizbrauc uz Vāciju, tur viņai ir zemāka cena. Protams, var teikt, ka Vācija ir daudz lielāka konkurence. Man interesē, kāpēc Latvijā viņa “uzskrūvē” cenu. Kas mums te ir tāds, ka mums visur cena aug.”
Seksuālo pakalpojumu cena Latvijā svārstās ļoti lielā amplitūdā, izpētījis Pastalnieks. Vienas stundas cena ir no 150 līdz 350 eiro un vairāk. Pat 500, 600 eiro.
“Varbūt atceraties, “Bloomberg” žurnālists Metjū Linsbi, kurš 2009. gadā, kad mums bija krīze, pateica, ka ir jāmeklē alternatīvie veidi, kā mērīt ekonomiku, un viens no labākajiem veidiem ir Latvijas prostitūtu cenas. Tai brīdī bija krietni uz leju, un viņš prognozēja – kad šajā jomā cenas ies uz augšu, tad arī ekonomika sāks atkopties. “Spriežot pēc pašreizējām cenām, ja tic viņa versijai, mums ar ekonomiku, iespējams, tik slikti nemaz nav,” saka Pastalnieks.
