Kāpēc lidmašīnās ir tik negaršīgs ēdiens?
Ar retiem izņēmumiem lidmašīnās pasniegtā maltīte nešķiet ļoti garda, un ir vienalga, vai izvēlaties cāli, zivi vai veģetāras pusdienas. Un tā nav pavāru vaina.
Portāls „BBC Future” izpētījis, ka patiesībā lielā augstumā mainās mūsu garšas kārpiņu uztvere. Garšas sajūta sāk mainīties apmēram 10 kilometru augstumā.
Vainojams spiediens un sausums
“Mūsu sāļā un saldā uztvere krasi samazinās, līdzko nokļūstam lidmašīnas salonā, kur spiedienu uztur mākslīgi,” skaidro Rass Brauns, „American Airlines” ēdināšanas un mazumtirdzniecības nodaļas direktors.
“Gaisā mums šķiet, ka ēdieniem un dzērieniem ir cita garša,” piebalso eksperimentālās psiholoģijas profesors Čārlzs Spenss no Oksfordas universitātes. “Tam ir vairāki iemesli: nepietiekams gaisa mitrums, zems spiediens, troksnis lidmašīnas salonā.”
Aviolainerim uzņemot augstumu, krītas gaisa spiediens un mitruma līmenis salonā. Desmit kilometru augstumā gaisa mitrums ir mazāk par 12% – gaiss lidmašīnā ir sausāks nekā lielā daļā tuksnešu.
Šie faktori tad arī pazemina sāļā un saldā receptoru uztveri par 30% – izpētījuši vācu zinātnieki pēc „Lufthansa” pasūtījuma, laboratorijā imitējot lidojuma apstākļus. Pētnieki pat atdarināja dzinēju troksni un krēslu vibrāciju. Interesanta atziņa – skābā, rūgtā un asā garšas sajūta saglabājas. Garšu ietekmē arī pagatavošanas veids – visas maltītes top uz zemes, tās iepako, ātri sasaldē un jau uz borta atkal uzsilda.
Zūd smaržas sajūta
Līdz 80% sajūtas, ko uzskatām par garšu, patiesībā ir smarža. Tai tieši traucē lidmašīnas gaiss, kas sausina deguna gļotādu, kā dēļ ēdiens šķiet divtik negaršīgāks. Britu šefpavārs Hestons Blūmentāls pat ieteicis izsniegt pasažieriem deguna aerosolus, lai viņi pirms ēšanas iztīra nāsis.
Kāds vēl ir risinājums? Maltīti bagātīgi uzlabo ar garšvielām un sāli, ko neuzdrošinātos neviena virszemes ēstuve, nemaz nerunājot par kaitējumu veselībai. Džerijs Maklahlans, ASV lidsabiedrības „United” šefpavārs, nemaz neslēpj, ka ir spiests izmantot “jaudīgus garšas pastiprinātājus”, lai pasažieri justu, ko ēd.
Buķeti zaudē pat izcili vīni
Par sliktu sajūtām nāk arī lētie plastmasas ēdamrīki, un arī vīns no tādas glāzes nešķiet diez ko labs. Rodas iespaids, ka lidmašīnās pasniedz lētu, ne visai labu vīnu, taču šo pieņēmumu apgāž Leiems Stīvensons, „Red & White Wines Ltd.” šefs.
Šis britu uzņēmums divus gadus apgādāja „Silverjet” biznesa klasi ar vīniem, kas baudāmi smalkajā Londonas restorānā „Le Caprice”. “Vīni, kam uz zemes piemīt visai piesātināta augļu buķete uz borta kļūst ūdeņaini, savelkoši, skābi,” atzīst Stīvensons.
Tādējādi jāizvēlas vīni ar zemu skābes saturu, kas rada problēmas ar šampanieti. Eksperts iesaka baudīt vīnu jau lidojuma sākumā, nevis beigās, kad mēs sausajā gaisā esam izžuvuši un zaudējuši normālu garšas uztveri.
Vairāk gādā par biznesa klasi
Lidmašīnas fona troksnim ir arī pozitīva ietekme – kardamons, citronzāle un karijs tā ietekmē iegūst intensīvāku garšu. „British Airways” piedāvā ēdienam atbilstošu muzikālo pavadījumu, kas skan austiņās, piemēram, skotu mūziku pie zivs skotu gaumē.
Trokšņa ietekmē pastiprinās par piekto garšu dēvētā umami. To rada pikantā glutamīnskābe, kas atrodama sardīnēs, tomātos, sojas mērcē, parmezāna un rokfora sieros. Tāpēc augstu gaisā labāk baudīt tomātu sulu vai asiņaino Mēriju.
Aviācijas pavārmākslā neder tās pašas receptes, kas uz zemes. Lidsabiedrības pat īpašās laboratorijās pārbauda iecerētos ēdienus, pirms pasniegt pasažieriem. Piemēram, kompānija SATS, kas ēdina „Singapore Airlines” pasažierus, izmanto lidmašīnas salona simulatoru.
Deivids Margulis no „Sky Chefs” apgalvo, ka šīs firmas pavāriem izdevies sasniegt vajadzīgo līmeni. Viņi specializējas tieši uz lidmašīnu maltītēm. Tiesa, šie pūliņi attiecas uz pirmo un biznesa klasi. “Ēdiens ekonomiskajā klasē var izrādīties mazāk izsmalcināts,” atzīst Margulis.
Kas Jauns Avīze/Foto: Vida Press
