Fantastiska alga bez darba pieredzes. Kas tie par sludinājumiem?

Īpaši liels risks iekrist šādos „slazdos” ir salīdzinoši nepieredzējušiem jauniešiem, piemēram, studentiem, kuru mērķis ir aši atrast darbu, ko apvienot ar lekciju apmeklēšanu. Tieši tā gadījies Linardam (19), kurš, uz Rīgu pārcēlies ar domu studēt un piestrādāt: „Biju izdomājis, ka paralēli mācībām nenāktu par ļaunu vismaz atpelnīt to, ko iztērēju, dzīvojot Rīgā. Vērā ņemamas darba pieredzes man, protams, nav, tādēļ arī necerēju, ka atradīšu savu sapņu darbu ar lielu atalgojumu.” Linards koncentrējies uz darbiem apkalpošanas sfērā, kur darba gaitas uzsākt var arī ar ļoti minimālu pieredzi, taču sludinājumu portālā ss.lv nejauši sastapies ar fantastisku piedāvājumu – „Nepieciešams pārdevējs. Alga 800 – 1000 eiro, var nebūt iepriekšēja pieredze”. „Šķita jau pārāk labi patiesībai, taču nodomāju: kādēļ gan neaiziet,” stāsta Linards.

Amats esot „tikko izdomāts”

Reālo situāciju Linards apzinājies, kad ieradies uz darba interviju, kurp uzaicināts pārsteidzoši drīz pēc pieteikuma iesūtīšanas: „Ieejot ofisā, kas bija iespiests kādas centra rajona ēkas tumšā gaitenī, man uzreiz radās šaubas. Viss bija tāds novārtā pamests un tukšs, totāli neatbilda manam priekšstatam par pirmo nopietno darba vietu. Interviju vadīja sieviete, un pirmais, kas nāca ārā no viņas mutes pēc sasveicināšanās un dažām pieklājībām bija – vispār jau šis amats ir ļoti eksperimentāls... nekad iepriekš neesam to mēģinājuši un īsti nezinām, kā tas viss izvērtīsies,” stāsta puisis. Izrādās, ka aprakstītā pārdevēja vakance ir saistīta ar tulkošanas pakalpojumu aktīvo pārdošanu – klauvēšanu pie durvīm dažādiem uzņēmumiem, potenciālajiem klientiem ar nodomu pārdot tulkošanas pakalpojumus.

„Man paskaidroja, ka algu gandrīz pilnībā veidotu komisijas maksa, kas tiktu aprēķināta no vizītkartēm un uzskates materiāliem, brošūriņām, ko esmu atstājis uzrunātajiem klientiem. Uzreiz aizdomājos – kāda velna pēc sludinājumā rakstīt, ka garantētā alga ir 800 – 1000 eiro apmērā, bet tad darba intervijā paziņot, ka pati vakance ir tikko izdomāta un pašam uzņēmumam nav pat skaidrs, kā tas viss dzīvē noritētu,” sašutis stāsta Linards. Puisis arī pamato, ka pieticis vien veikt aptuvenus aprēķinus, lai kļūtu pilnībā skaidrs – procenti, ko maksā par izdalītām vizītkartēm un potenciālo klientu daudzums Latvijas teritorijā nu nekādi nav savienojams ar ilgtermiņa peļņu 800 – 1000 eiro apmērā.

„Pati intervija ilga nieka piecas minūtes. Man pat nepajautāja neko, kas būtu saistīts ar manu gatavību, ieinteresētību, pagātnes pieredzi,” atceras Linards. Students atklāj, ka meklējot darbu, ne reizi vien uzdūries uz tieši šādiem ēnainiem piedāvājumiem, kuros informāciju par veicamajiem pienākumiem, atalgojumu un kompāniju kā tādu, šķiet, nepieciešams uzminēt pašam. Tas liek secināt, ka Linards droši vien nav vienīgais, kas veltīgi tērējis laiku šaubīgām darba intervijām.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) jurists Konstantīns Krjačko skaidro, ka šobrīd drošība attiecībā uz darba meklēšanu lielā mērā ir paša darba meklētāja atbildība: „Pirms domāt par līgumu slēgšanu, nepieciešams ļoti konkrēti noskaidrot darba pienākumus, nosacījumus, algu, darba stundas un citus būtiskos faktorus.” Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperts ārējo sakaru jautājumos Uģis Kozlovskis sarunā ar Kasjauns.lv apstiprina, ka minētais sludinājums tik tiešām uzskatāms par maldinošu: „Darba piedāvājums, kurā nepilnīgi aprakstīta uzņēmuma darbības sfēra un atalgojuma apjoms ir vistipiskākais piemērs maldināšanai. Lai arī likums neparedz obligātu atalgojuma publicēšanu, melot par to, protams, ir pārkāpums.” VDI pārstāvis piedāvā arī vairākus padomus un vadlīnijas, kā darba meklētājiem atpazīt nenopietnu, šaubīgu darba piedāvājumu.

Ja izklausās pārāk labi – tev melo

Pirmā un svarīgākā pazīme ir vakances apraksts. Ja piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiesība, un tajā tiek uzsvērts darba vietas „fantastiskais” piedāvājums – tā, visticamāk, nav patiesība. „Īpaši jāuzmanās ir no sludinājumiem, kuros atalgojums ir neloģiski liels, bet prasības minimālas. Realitātē nav gandrīz nekādas iespējamības, ka šāds piedāvājums tik tiešām ir patiess,” skaidro Kozlovskis.

„Informācijas daudzums un veids liecina par darbadevēja nopietnību un spējām. Ja sludinājums ir izteikti skops informācijā pat par pamata lietām, piemēram, pienākumiem un algu, tā nav laba zīme. Labam un spējīgam darbadevējam noteikti būs vēlme par sevi pastāstīt pēc iespējas vairāk, neskopojoties arī ar tiešu kontaktinformāciju,” pamāca eksperts.

Interese par potenciālo darbinieku

VID pārstāvis skaidro, ka darba intervijas primārais mērķis ir iepazīt vienam otru: „Respektabls darba devējs, intervējot kandidātu, noteikti sekos konkrētām vadlīnijām un intervijas laikā par personu centīsies iegūt pēc iespējas vairāk ar darbu un pieredzi saistītās informācijas. Īsas, nestrukturētas intervijas, kurās skaidri jaušams darba devēja intereses trūkums par kandidāta pagātni, pieredzi par pašu uzņēmumu un piedāvājumu neliecina neko labu.”