Nebanku kreditēšanas uzņēmumu vadītāji lūdz deputātus neatbalstīt EM virzītās izmaiņas
Mikrokredītu būtība ir aizņemties nelielu summu un uz īsu termiņu.
Bizness un ekonomika

Nebanku kreditēšanas uzņēmumu vadītāji lūdz deputātus neatbalstīt EM virzītās izmaiņas

Jauns.lv

Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi lūdz Saeimu neatbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) virzītās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt pakalpojuma cenu. Pirms lēmuma pieņemšanas nozares uzņēmumi lūdz veikt kvalitatīvu ekonomisko analīzi gan par likumprojekta ietekmi uz nebanku kreditēšanas nozari, gan attiecībā uz finanšu resursu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Nozares veiktie aprēķini liecina – ja tiks pieņemti grozījumi, ko virza Ekonomikas ministrija, nozare piedzīvos 70% kritumu.

“Protams, esmu noraizējies par gaidāmajām izmaiņām tiesību aktos, kuri regulē īstermiņa kreditēšanu Latvijā. Es nezinu nevienu valsts iestāžu veiktu pētījumu par šo izmaiņu iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi, un tas mani pārsteidz. Es ļoti cienu Latviju un tās iedzīvotājus, bet šāda pieeja man šķiet nesaprotama. Pastāv reāls risks, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem steidzami būs nepieciešams īstermiņa finansējums, būs spiesti aizņemties uz ilgāku termiņu lielākas summas nekā nepieciešams, kas faktiski palielinās viņu izmaksas. Nevis teorētiskos aprēķinus, bet dzīvē – sūri grūti pelnītu naudu. Lielbritānijā īstermiņa kredīti maksā 24% mēnesī, ASV līdz 60%, Spānijā – 24%, savukārt Latvijā šobrīd mēs piedāvājam kredītus par 10% mēnesī, kas ir viena no zemākajām likmēm 10 valstīs, kurās mēs strādājam. Šo cenu ir noteicis tirgus, un es aicinu Latviju saglabāt ticību brīvam tirgum un uzņēmējdarbībai,” norāda AS “4finance” valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Creamfinance grupas valdes loceklis Patriks Koeks (Patrick Koeck) norāda, ka nav ņemti vērā riski, ko sev līdzi nes pakalpojuma cenas ierobežošana. “Pirmkārt, ir jāsaprot, ka cilvēkiem vairs nebūs pieejami mazi aizdevumi uz īsiem termiņiem, kā rezultātā cietīs patērētājs. Nav arī skaidrs, kāpēc Ekonomikas ministrija tik ļoti vēlas iedzīvotājus pieradināt pie regulāriem kredītmaksājumiem, uzstājot uz atmaksas veikšanu vairākos maksājumos. Mikrokredītu būtība ir aizņemties nelielu summu un uz īsu termiņu. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā jau šobrīd ir vieni no lētākajiem īstermiņa kredītiem. Otrkārt, ārvalstu prakse parāda, ka pārmērīgi ierobežojot legālos uzņēmumus, veidojas nelegālais tirgus. Nelegālu kredītu izsniegšanu no ārvalstīm apkarot ir ļoti grūti, process ir ārkārtīgi sarežģīts, laikietilpīgs un lēns,” norāda Creamfinance grupas valdes loceklis Patriks Koeks.

AS “Lateko Līzings” vadītāja Olga Kislicka atzīst, ka Ekonomikas ministrijas ierēdņi neapzinās iespējamās sekas, ko radīs likumprojekts. “Pat tajās valstīs, kur pakalpojuma cena ir ierobežota, regulators rūpīgi vērtēja situāciju, lai netiktu iznīcināta konkurence. Ja lielie uzņēmumi spēs restrukturizēt savu darbību, mainot produktu portfeli, tad uzņēmumiem ar mazu tirgus daļu būs ļoti grūti vai pat neiespējami izdzīvot,” skaidro Olga Kislicka.  

Lai gan nozares uzņēmumi joprojām cer, ka Saeimas deputāti ieklausīsies gan uzņēmumu paustajās bažās, gan arī klientu viedoklī, tomēr jau savlaicīgi sadarbības partneri tiek informēti, ka nozares uzņēmumi būs spiesti pārtraukt finansiālu atbalstu vai ziedojumus.

Regīna Zommere / Foto: Vida Press