Vai maize veikalos tuvākajā laikā kļūs vēl dārgāka?
Līdz ar kopējo cenu sadārdzinājumu, ir iespējams, ka šoziem maize mūsu veikalos kļūs vēl dārgāka. Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs intervijā portālam Jauns.lv skaidroja, ka maizes ražošana ir ļoti atkarīga no izejvielu, energoresursu un degvielas cenām.
Runājot par pēdējā laika tendencēm maizes tirgū, viņš teica: “Maize kļūst dārgāka veikalu plauktos. Tā ir kļuvusi dārgāka, un nav zināms, vai šīs ir galējās cenas, jo viss kļūst dārgāks, tostarp visas ražošanas izmaksas. Diemžēl situācija nav tā labākā.”
Var maksāt vēl dārgāk
Līdz ar to patērētājiem ir jārēķinās, ka maize tuvākajā laikā varētu kļūt vēl dārgāka. “Var kļūt [vēl dārgāka]. Bet patlaban konkurences un sadarbības ar tirgotājiem dēļ, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju un pašlaik novēroto taupību, es pieļauju, ka cenu celšanas nebūs tuvākajā laikā. Tās ir tikai manas domas.
Bet izmaksas ir izmaksas. Ja uzņēmumi gribēs pastāvēt, viņiem cenas būs jākoriģē. Vienkārši jautājums būs par tālāko, kā notiks sadarbošanās ar tirdzniecību un cik daudz iedzīvotāji varēs atļauties iegādāties produktus.”
Jādomā, kādu pirkt
Vai nebūs tā, ka maize kļūs par sava veida ekskluzīvu produktu un ka iedzīvotājiem veikalos būs jāsāk domāt, vai vispār iegādāties maizi? “Mēs noteikti domāsim, kādu maizi nopirkt. Visu laiku maize skaitījās pirmās nepieciešamības un primārais produkts, turklāt tā bija salīdzinoši lēta. Bet tagad redzam, ka maize vairs nav lēts produkts.
Iedzīvotājiem būs jārēķina un jāskatās ne tikai par mazi. Es runāju par visiem produktiem. Ja mēs ieejam veikalā, redzam, ka cenas kāpj visam.”
Sadārdzinās graudi un kurināmais
Zemešs skaidroja, ka maiznieki ir ļoti atkarīgi no visiem ārējiem faktoriem. “Viena lieta ir izejvielas. Graudu cenas nosaka starptautiskās biržas un tas, kas notiek pasaules darījumos. Šobrīd to ietekmē karš Ukrainā. Un stipri ietekmē. Birža jau reaģēja uz šīs nedēļas paziņojumiem par Krieviju, ka tā izstājas no graudu eksporta nodrošināšanas. Savukārt ar kādu nobīdi uz to reaģē miltu ražotāji, un miltu cenas mainās.
Vēl jo vairāk – maizi nevar izcept bez karstuma, siltuma. Ir vajadzīga elektrība, gāze vai cits alternatīvs kurināmais. Ja visi šie resursi strauji paliek dārgāki, tad arī maize sadārdzinās.”
Vēl jāatceras, ka pircēji veikalos vēlas iegādāties vienmēr svaigu maizi un tāpēc maizes piegādes notiek katru dienu. “Tas veido milzīgās transporta izmaksas. Degviela maksā gandrīz 2 eiro litrā.”
Vai sašaurināsies sortiments?
Vai, ņemot vērā iepriekš minēto, iespējama maizes sortimenta sašaurināšanās un tas, ka veikalos paliktu tikai daži populārākie maizes veidi? “Ļoti grūti kaut ko tādu prognozēt. Mēs esam savus pircējus vienmēr lutinājuši. Jāsaka, ka mēs, Latvijā dzīvojošie, esam pieraduši, ka mums ir ļoti liela maizes daudzveidība, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Kamēr būs šis pieprasījums, tikmēr būs arī piedāvājums. Ja būs kāds samazinājums, to noteikti skatīsies gan ražotāji, gan tirgotāji.
Viennozīmīgi uzreiz pateikt, ka mēs mazinām [maizes veidu dažādību] un paliks tikai trīs veida maizes (baltmaize, veidņu maize, rudzu maize vai saldskābā maize), es neņemos darīt. Kamēr ir pieprasījums, tikmēr maize tiks ražota tāda, kādu patērētājs ir iecienījis.”
Nozīme lielajām akcijām
Vai maiznieki jau jūt, ka samazinās pieprasījums pēc atsevišķiem maizes veidiem? Zemešs atbildēja, ka pieprasījums ir dažāds dažādos laika posmos. “To diezgan stipri ietekmē arī akciju periodi, kad ražotāji piedāvā akcijas. Sevišķi tad, ja tās piedāvā trīs lielākie maizes ražotāji. Tad redzam, ka kaut kādas pozīcijas tajā brīdī pamainās, bet pēc tam atgriežas atpakaļ.
Vēl jau tas, ka pa laikam parādās kaut kas jauns vai aizmirsts vecais. Maiznieki strādā. Šobrīd neviens maiznieks nav paziņojis, ka viņš vērtu ciet ražotni. Kaut kādā veidā visi darbojas.
Mūsu iekšējais tirgus ir tāds, kāds tas ir. Maize tomēr nav milzīgs eksporta produkts. Ir uzņēmumi, kas ražo maizi eksportam, bet tā maize ir tāda, kas ir specifiska tam tirgum nevis mūsu tirgum.”
Cerība, ka visi izdzīvos
Vai visi mūsu maiznieki izturēs gaidāmo ziemu un tās sarežģīto situāciju? “To man būtu ļoti grūti atbildēt. Tas būtu tāpat, kā prasīt, vai mums visi simtgadnieki sagaidīs 101. gadu. Katrs uzņēmums zina savu īsto situāciju, kāda tam ir. Tagad teikt, ka būs vai nebūs, es neņemos.
Ceru, ka visi būs, visi darbosies un atradīs iespējas. Arī atbalsta programmas ir parādījušās, lai kompensētu energoresursu cenu kāpumu. Cik tās būs efektīvas, grūti spriest.
Jāsamazina PVN pārtikai
Varbūt jaunā Saeima un valdība sadzirdēs to, ka ir jādomā arī par pircēju un nodokļu samazinājumu pārtikas produktiem. Nevar tikai pildīt valsts kasi un pēc tam dalīt pabalstus. Tiešām ir jāpadomā par tiem, kam produkti ir jāpērk, kā arī par viņu maciņu.”
Būtu labi, ja pārtikai varētu samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. “Mēs runājam par PVN samazināšanu. Daudz valstu to dara un šādā veidā panāk to, ka tiek saglabāta pirktspēja un uzņēmumiem ir nodrošināta dzīvotspēja.
Labāk, lai maksā 1,60 EUR, nevis 2 EUR
Var jau darīt citādāk. Var kompensēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem starpību un tādā veidā uzturēt to visu. Vai arī veicināt to, ka mēs varam lētāk nopirkt un pie mums brauktu pirkt lietuvieši, poļi un varbūt igauņi. Jāsaka, ka tas ir ekonomistu prātos un valdības lemšanā. Mēs, ražotāji, esam par to runājuši visu laiku.”
Maiznieku biedrības vadītāja ieskatā PVN likmes samazināšana ļautu samazināt arī maizes cenu veikalos. “Ja jūs tagad redzat maizi par 2 eiro, bet pēkšņi noņemtu nost cenai 20% un maize maksātu nevis 2 eiro, bet 1,60 eiro vai 1,50 eiro, jūs varētu atļauties nopirkt nedaudz vairāk vai vispār atļauties pirkt maizi, jo zinātu, ka jums paliks nauda, par ko samaksāt maksājumus."
