Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no "algas līdz algai" un neredz, ka ienākumi varētu palielināties
foto: Shutterstock
Bizness un ekonomika

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo no "algas līdz algai" un neredz, ka ienākumi varētu palielināties

Jauns.lv

Lielākā daļa jeb 58% Latvijas iedzīvotāju neredz, ka tuvāko mēnešu laikā viņu darba ienākumi varētu palielināties, savukārt 5% uzskata, ka tie visdrīzāk samazināsies, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja aptaujas dati.

Papildus tam, vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši, ka jau šobrīd dzīvo no algas līdz algai. 

Kopumā aptaujas laikā trešdaļa jeb 33% aptaujāto norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā neredz ienākumu palielināšanos, tikmēr ceturtā daļa jeb 25% respondentu atbildēja - drīzāk nē. Uz ienākumu palielināšanos cerīgi raugās 16% aptaujāto, atzīmējot – drīzāk jā, taču par algas pieaugumu pārliecināti ir 7% aptaujāto, visbiežāk vīrieši vecumā no 18 – 29 gadiem. 14% aptaujāto nezina, vai viņu ienākumi varētu pieaugt vai samazināties, savukārt 5% ir noskaņoti pesimistiski, paredzot, ka ienākumi tuvākajā laikā samazināsies. 

Aptaujā arī noskaidrots, ka vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju šobrīd dzīvo no algas līdz algai, visbiežāk tās ir tieši sievietes, savukārt 39% atbildēja noliedzoši. 8% aptaujāto ikdienā par šo jautājumu nedomā vai nezināja atbildi.  

“Aptaujas dati liecina, ka finansiālo krīzi vairāk varētu izjust sievietes, kuras jau šobrīd liela daļa dzīvo no algas līdz algai, sevišķi vecumā no 50-59 gadiem. Turklāt 59% aptaujāto sieviešu neredz, ka viņu ienākumi varētu palielināties. Šī tendence atspoguļo arī Latvijas darba tirgus specifiku, jo sievietes bieži vien saņem mazāku atalgojumu – tā ir plaisa, kas pastāv jau gadiem.

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un dzīves dārdzības pieaugumu, novērojam, ka cilvēki arvien meklē alternatīvus finanšu instrumentus, kas palīdz neatlikt sen iecerētu projektu vai sapņu īstenošanu, tomēr vienlaikus, raugoties uz nākotnes prognozēm, redzam, ka pieprasījums pēc aizdevumiem varētu pieaugt arī pamatvajadzību un neatliekamu vajadzību apmierināšanai, piemēram, komunālo maksājumu rēķinu, automašīnu uzturēšanas izmaksu, kā arī citu ikmēneša maksājumu segšanai,” stāsta Mārtiņš Magdeburgers, “VIASMS.lv Elastīgais aizdevums” vadītājs.

Tāpat viņš papildina, ka šī krīze ir atšķirīga no tām, kas mūs skārušas iepriekšējos gados, piemēram, finanšu krīze 2008. gadā un pandēmijas radītās sekas.