Latvijas darbinieki Eiropas uzņēmumos var nopelnīt 4000 eiro un pat vairāk
Ir vairāku jomu darbinieki, kas pēdējā laikā darba tirgū ir ļoti pieprasīti. Patlaban ļoti pieprasīti un labi atalgoti ir informāciju tehnoloģiju (IT) jomas pārstāvji, kā arī speciālisti, kas ražo sociālo mediju saturu.
Talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra Latvia" vadītāja Evija Šalte intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka jau ilgāku laiku IT jomas profesionāļi var justies kā karaļi darba tirgū. “Protams, visi, kas darbojas ar IT. Ne tikai programmētāji.”
“Vēl ļoti novērtēti ir visi tie, kas ražo sociālo mediju saturu. Tu to vari darīt jebkurā valodā, to var ātri apgūt. Mūsu redzes lokā ir krietns pulks ar kandidātiem, kas apkalpo uzņēmumu sociālos medijus, to kontus.”
4000 eiro alga un trīs stundu darba diena
Piemēram, kvalitatīvs sociālo mediju projektu vadītājs var attālināti strādāt kādā no Vācijas uzņēmumiem un teikt: “Man ir 4000 eiro alga mēnesī. Evija, tu man neko Latvijā šobrīd nevari piedāvāt. Es strādāju trīs stundas dienā. Es esmu laimīgs.”
Protams, šādam darbiniekam neinteresē darba piedāvājumi Latvijas uzņēmumos ar mazāku atalgojumu. “Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir neatgriezeniski.”
No otras puses, pozitīvais ir tas, ka šie cilvēki, visticamāk, strādā pie milzīgiem projektiem un apgūst jaunas prasmes. “Ļoti ceru, ka viņi kādreiz atgriezīsies Latvijas darba tirgū un iepludinās mums jaunas asinis.
Tiesa, tas ir diezgan nereāli, jo redzam, kā strādā reemigrācijas plāns. Cilvēkam ir ērti tur, kur viņš ir, kur viņš ir izlauzis sev ceļu.”
Darbinieks, kurš neattīsta savas prasmes
Bet kuriem darbiniekiem patlaban Latvijas darba tirgū ir vissliktākās pozīcijas un iespējas? Šalte atbildēja: “Es negribētu runāt par kādu konkrētu nozari, bet tie noteikti ir darbinieki, kas nav attīstījuši savas digitālās prasmes. Tie noteikti ir cilvēki, kuriem nav valodu zināšanu. Tie noteikti ir cilvēki, kuriem nav attīstītas sociālās prasmes.”
Piemēram, ja cilvēks ir visu mūžu strādājis par krāvēju veikalā, bet neattīstīs savas prasmes, visticamāk, viņš visu turpmāko mūžu strādās šajā amatā un darba vietā. “Viņš savā ziņā ir situācijas ķīlnieks. Viņam nebūs izvēles. Viņam nav valodu zināšanu, sociālo iemaņu. Iespējams, viņam ir kaitīgi ieradumi. Tādam cilvēkam ir arī grūti pārkvalificēties.”
Ar mazākām prasmēm zemāks atalgojums
“Cilvēki ar skopu prasmju kopumu ir vissliktākajā situācijā, un inflācijas rezultātā viņiem, visticamāk, vismazāk pieliks pie algas. Viņiem nav prasmju kopums, ko viņi varētu pārdot darba tirgū.” Turklāt viņiem trūkst prasmju cīnīties par sevi un savu atalgojumu.
Jāņem vērā arī mūsu sociālantropoloģiskā situācija. Esam piedzīvojuši karus, tautu sajaukumus. Pagājušajā gadsimtā piedzīvojām arī kolektīvo kolhozu laikus, kas savā ziņā daļu cilvēku izlaida un lika domāt, ka viņiem kaut kas pienākas bez nopietna darba.
Pēdējos 30 gadus dzīvojam kapitālismā, bet joprojām daudz ko vēl nemākam. Piemēram, turpinām mācīties par sevi pastāvēt.
Švaki aizstāvam darbinieku tiesības
Viņa arī atzina, ka Latvijas darba tirgū ir ļoti slikta situācija ar arodbiedrībām. Mums ir maz arodbiedrību, kas pārstāvētu darba ņēmēju intereses, jo Latvijā arodbiedrību kultūra nav attīstījusies. Arī tiesvedībā nav daudz lietu par pārkāpumiem darba vietās. Ir tikai atsevišķas lietas par skaļām situācijām, piemēram, darbinieks ir gājis bojā strādājot.
Bet ikdienišķu lietu, kurās vajadzētu pārstāvēt darbiniekus, kuriem ir zemāka kvalifikācija, mums diemžēl ir ļoti maz. “Nav, kas pārstāv šo cilvēku intereses,” viņa teica, taču piebilda, ka nevaino ne uzņēmējus, ne darba ņēmējus.
Katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi
“Tā ir izveidojusies situācija, tomēr katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi. Mēs nevaram visiem visu ieliet ar karoti. Tās ir sekas, ko atstājis sociālisms. Vienalga, vai darbinieks bija ar ļoti sliktiem ieradumiem, viņš tika vests uz darbu, aprūpēts, apčubināts. Bija zināma pāraprūpe. Nebija jāuzņemas individuāla atbildība. Bija kolektīva atbildība. Kolektīvi visi par to atbildēja.
Šobrīd darba tirgus ir mainījies. Tā ir tava individuālā atbildība! Tev ir izvēle, kur strādāt! Mums ir ļoti daudz dažādu programmu mūžizglītībā.” Taču izskanējis, ka daļa cilvēku nemaz nav gatavi mācīties.
Bezdarbnieks kā profesija
“Esmu strādājusi un konsultējusi bezdarbniekus, un man gribētos teikt, ka mūsu valstī bezdarbnieks zināmā mērā ir profesija. Ja tu gribi uzzināt kaut ko par pabalstiem, tad parunā ar bezdarbnieku ar stāžu. Šie cilvēki ir ļoti informēti. Lai ko mēs runātu par pabalstu sistēmu, tā tomēr ir pietiekami lojāla bezdarbniekam. Cilvēks atradīs veidus, kā nestrādāt un padzīvot uz pabalstu rēķina.
No ekonomikas viedokļa tas nav visai labi. Ja tagad atkal būtu krīze valstī, mums būtu ārkārtīgi liels robs budžetā saistībā ar pabalstu izmaksāšanu. Domāju, ka tautsaimniecībai kopumā tas nenāktu par labu.
Trūkst konstruktīvas karjeras būvēšanas
Cilvēkiem tas ļauj atslābt kādu laiku. Viņi saka: “Es iešu un “pasēdēšu” bezdarbniekos.” Tas ir tipisks izteiciens. “Es pa vasaru pasēdēšu bezdarbniekos, tad skatīšos, ko darīšu.”
Nav konstruktīvas karjeras būvēšanas, bet gan atkāpšanās ceļi. Tā arī ir tava individuālā atbildība! Bet mēs to pārveļam uz valsti, un tas veido lielo valsts aparātu,” speciāliste skaidroja.
