Var pieprasīt bezalgas atvaļinājumu slima tuvinieka aprūpei
Stājušies spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka darba ņēmējam gada laikā ir tiesības uz piecu darba dienu ilgu bezalgas atvaļinājumu, lai aprūpētu laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai cilvēku, ar kuru viņš dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā, kam radušās nopietnas veselības problēmas.
Šāds papildinājums Darba likuma 153. pantā (“Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas”) stājies spēkā no augusta un tajā noteikts:
* darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums);
* šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā;
* darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.
Daudziem var rasties jautājums, ko konkrētā likuma norma saprot ar jēdzienu “tuvs ģimenes loceklis”, “dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā” un “nopietnas veselības problēmas”.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā ir sniegts ģimenes locekļu uzskaitījums: laulātais, bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks, adoptētājs vai adoptētais, brālis, māsa, pusbrālis vai pusmāsa. Bezalgas aprūpes atvaļinājumu darba devējam ir pienākums piešķirt arī tad, ja aprūpējamā un aprūpētāja dzīvesvieta nav reģistrēta vienā adresē. Pimēram, dēls, kurš dzīvo Gulbenē, var doties aprūpēt māti, kura dzīvo Dagdā.
Tāpat aprūpes atvaļinājums jāpiešķir darbiniekam, kurš vēlas rūpēties par cilvēku, kura dzīvesvieta deklarēta kopējā adresē, kaut arī viņi nav “tuvi ģimenes locekļi”.
Par nopietnu medicīnisku iemeslu, kā dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts, ir minēti smagi gadījumi – pēc slimnīcas un ja izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums īpašai kopšanai, kā arī akūtu veselības traucējumu gadījumā (piemēram, nelaimes gadījums vai pēkšņa, smaga saslimšana), gan arī ilgstošu veselības traucējumu gadījumā, kad noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība.
Darba devējs var apmierināties ar darbinieka pašapliecinājumu, ka viņam nepieciešams aprūpes atvaļinājums. Tomēr darba devējam ir tiesības pieprasīt informāciju par konkrētās personas veselības stāvokli, ko ir tiesīgs sniegt šīs personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, ievērojot visus personas datu aizsardzības nosacījumus. Saeimas Preses dienests informē: “Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību.”
