Dzīvokļu īres tirgus pašlaik ir izkropļots, uzskata asociācija

Kā informē LANĪDA, mājokļu īres tirgus veselīgai attīstībai un izaugsmei palīdzētu likumdošanas uzlabošana, jo šobrīd tā ir izteikti nelabvēlīga izīrētājiem un pieļauj lielu "pelēkā sektora" darbošanos, kā arī vienmērīgāka visas valsts attīstība, iedzīvotāju ienākumu palielināšanās un uzskatu maiņa par labu mobilākas dzīves risinājumam - īrei.

Mājokļu īres tirgū, kas galvenokārt koncentrēts Rīgā, cilvēkiem ar vidēju rocību ir minimāls dzīvokļu piedāvājums, var teikt - milzīgs deficīts, tāpēc darījumi notiek ļoti ātri un mitekļi par pieņemamām cenām tiek "izķerti kā karsti pīrādziņi" - dažu stundu laikā. Tie ir dzīvokļi ārpus centra, nelieli (līdz divām istabām) un par īres cenām (bez komunālajiem maksājumiem) no 250 līdz 400 eiro, pašreizējo situāciju īres tirgū skaidro "Ober-Haus" pārdošanas un īres speciāliste Jolanta Vēvere.

Viņa piebilst, ka vietējie iedzīvotāji dzīvokļus Rīgas centrā vai arī platību ziņā lielākus mitekļus (cenā no 500 eiro un vairāk) pieprasa reti, tāpēc šajā segmentā piedāvājums ir pietiekami plašs un tos galvenokārt izvēlas ārvalstnieki. Pēdējā laikā ļoti pieprasīti ir arī dzīvokļi jaunajos projektos, bet tur īres cena ir ap 500 eiro.

Īri ar izpirkumu vietējie izvēlas reti, jo šajos darījumos nepieciešama pirmā iemaksa - 10% un vairāk no īpašuma vērtības, tāpēc sanāk maksāt dubultā: ja īre ir, piemēram, 300 eiro mēnesī, tad reālais maksājums sanāk vismaz 600 eiro, kas vietējam klientam nav īpaši pievilcīgi, piebilst Vēvere.

Kompānijas "Latio" speciālisti, apskatot tendences nekustamā īpašuma tirgū 2015.gada pirmajā ceturksnī, par mājokļu īres tirgu secina, ka gada sākumā nozīmīgas izmaiņas īres maksu līmenī nav novērotas. Nedaudz tās ir pieaugušas Rīgas centra dzīvokļiem, bet ekskluzīvo vidējo un lielo dzīvokļu segmentā samazinājušās. Ekskluzīvo dzīvokļu īres tirgū būtiski pieaudzis to Krievijas pilsoņu skaits, kuri rubļa vērtības krituma dēļ lauž noslēgtos īres līgumus.

Gada pirmajā ceturksnī, samazinoties iespējām dzīvokļus pārdot, pieauga to piedāvājums īres tirgū, tomēr izīrētāji nesteidzas ar cenu samazinājumu, arī Jūrmalā, kur būtiski kritusies Krievijas pilsoņu interese par mājokļu īri. Tā saucamā "nolikto atslēgu" principa noteikšana par izvēli ir pozitīvs signāls kreditēšanas atjaunošanai, tomēr vietējā īres tirgus aktivitātes pieaugums netiek prognozēts, taču korekcijas gaidāmas īres segmentā, kas bija orientēts uz Krievijas pilsoņiem, tiek secināts "Latio" tirgus pārskatā.

Nekustamo īpašumu uzņēmēji vērš uzmanību uz salīdzinoši veco likumdošanu - 1993.gada likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir ļoti smagnējs un mūsdienu apstākļiem neatbilstošs, turklāt ietver izteiktu īrnieku tiesību aizsardzību, bet jauna likuma izstrāde ir iestrēgusi. Turklāt, lai izšķirtu strīdus ar negodprātīgiem īrniekiem, Latvijas tiesās, kur šie jautājumi ir otri populārākie, paiet vismaz pieci gadi. Tas namīpašniekiem liek izlemt, ka "pieturēt" īpašumus, tos neizīrēt vai arī nogaidīt, lai pārdotu, ir izdevīgāk, tāpēc īres tirgus ir mazaktīvs, un praktiski kopš 2007.gada - neattīstās, stāsta zvērināts advokāts Ģirts Rūda. Arī dzīvojamais fonds atjaunojas lēni: gadā tirgū parādās tikai 0,3% no nepieciešamā fonda (būtu nepieciešami 2-4%), uzbūvēto dzīvokļu skaits nesasniedz pat līmeni pirms Latvijas iestājas ES. Līdz ar to mūsu iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību stipri atpaliek no ES standartiem.

Iedzīvotāju algu līmenis (Rīgā vidējā neto mēnešalga 2014.gadā bija 625 eiro iepretim, piemēram, Tallinā dzīvojošajiem, kas saņēma 935 eiro mēnesī "uz rokas") un banku hipotekārās kreditēšanas politika, prasot prāvu pirmo iemaksu, kurai jāveic uzkrājumi vismaz divus gadus un pat ilgāk, mudina iedzīvotājus izvēlēties īrēt, nevis pirkt mitekli. Īres tirgus ir laba alternatīva mitekļa pirkšanai līdz brīdim, kamēr ģimenes dzīve un finansiālā situācija nostabilizējas, skaidro Rūda.

Kā liecina statistikas dati, ārpus Rīgas īres cenas mitekļiem ir divas, trīs reizes zemākas nekā citviet Latvijā. Tipiskā mēbelēta 60 kvadrātmetru dzīvokļu īres maksa 2015.gada pirmajā ceturksnī, piemēram, Rīgas centrā bija 540 eiro, bet mikrorajonos - 300 eiro, Liepājā centrā - 225 eiro, bet nomalēs - 125 eiro, bet Daugavpilī attiecīgi - 185 un 125 eiro. Tāpēc daudzi izvēlas dzīvot ārpus Rīgas un uz galvaspilsētu dodas strādāt.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA