"Kopumā nav labi, ja cilvēki sāk ekonomēt uz ēšanu." Politiķi saņem kritiku, ka neievieš samazināto PVN likmi pārtikai
Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un piebremzētu straujo cenu kāpumu vietējiem pārtikas produktiem, politiķiem vajadzētu lemt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu. Tā intervijā portālam Jauns.lv sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Viņa norādīja, ka vairums pircēju balso ar savu maciņu un nereti izvēlas lētākus importa produktus, nevis dārgākus pašmāju ražojumus. Tāpēc, lai paceltu Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un piebremzētu straujo cenu kāpumu vietējiem produktiem, politiķiem vajadzētu lemt par PVN likmes samazināšanu.
“Tas tomēr dotu rezultātu kaut vai pagaidu variantā,” viņa teica un akcentēja, ka PVN samazinājums noteikts Polijā.
Vai tikai dažiem produktiem vai tomēr visiem?
Iespējams, PVN likmes samazinājumu līdz 5% varētu noteikt tikai pašām nepieciešamākajām pārtikas produktu grupām. Ja tirgotāji to godīgi ieviestu, tas varētu apturēt vai amortizēt cenu kāpumu, kas neizbēgami turpinās.
Tāpat iespējams, ka samazināto PVN likmi noteiktu tikai uz kādu laiku, piemēram, gadu.
Šure sacīja, ka samazinātā PVN likme noteikti vajadzīga piena, gaļas, zivju izstrādājumiem, maizei, olām un citiem galvenajiem pārtikas produktiem, kas ir uztura groza pamatā.
Lai iztiktu bez lielas šķirošanas un diskusijām, samazināto PVN likmi varētu noteikt visiem pārtikas produktiem. “Vienkārši mēs varētu kā poļi samazināt un paskatīties. Gadu izdzīvosim jebkurā variantā. Arī valsts izdzīvos. Tagad ir tik augstas cenas, un PVN iekasējums arī valstī aug.
Nebūtu pareizi ekonomēt uz pārtiku
No otras puses, ir īstais laiks. Ja mēs PVN likmi samazināsim uz gadu, tad redzēsim, ka PVN atgriezīsies citos veidos. Caur energoresursu cenu pieaugumu, komunālajiem pakalpojumiem un veselības aprūpi.
Daudzi pašlaik izvērtē, vai nopirkt pārtikas produktus. Uz ko ekonomē? Uz komunālajiem maksājumiem nevar, jo tad var izlikt no mājokļa. Visvairāk ekonomē uz pārtiku. Drēbes ir tik, cik ir. Ir arī lietoto apģērbu veikali.”
Viņa uzsvēra, ka kopumā nav labi, ja cilvēki sāk ekonomēt uz pārtikas produktiem. “Tas nav veselībai ilgtermiņā labs variants. Mēs zinām, ka uzreiz tas neietekmēs veselību, bet, ja nesabalansē normālu pārtiku, tad ilgtermiņā tam būs negatīva ietekme. Atkal būs vairāk klientu veselības aprūpei. Bildi vajag filmēt no augšas kopumā.”
Aicina Finanšu ministriju ieklausīties
“Te ir ļoti svarīga ietekme Finanšu ministrijai, kurai tomēr vajag būt vairāk atvērtai tiem priekšlikumiem, ko dod uzņēmēji. Mēs jau nesakām, ka samazinātais PVN būs uz mūžu.
Sēžamies pie galda, aprēķinām ietekmi un terminēti ieviešam PVN samazinājumu! Paskatāmies, kā tas strādā! Daudzās valstīs tas strādā labi, piemēram, Polijā.” Arī Lietuvā sabiedriskajai ēdināšanai esot noteikta samazināta PVN likme.
Šobrīd nevaram atļauties būt ietiepīgi
“Bet mēs ietiepīgi turamies pie sava,” Šure raksturoja Latvijas politikas vadītāju rīcību, taču piekrita, ka šajā brīdī nevajadzētu būt stūrgalvīgiem. Šobrīd no politiķiem ir iebildumi par to, ka līdz ar samazināto PVN likmi valsts atbalstītu visus iedzīvotājus, nevis tikai mazturīgākos, kam vajadzīgs lielākais atbalsts.
“Jā, tie ir divi dažādi virzieni, bet turīgais neapēdīs vairāk. Tāpēc spekulēt ar to, ka mēs palīdzēsim visiem, nav pareizi. Tik, cik cilvēks apēd, tik apēd. Atbalsts būtu vienmērīgs, bet visvairāk tas būtu vajadzīgs tieši mazāk nodrošinātajiem cilvēkiem.”
