Lielākie tirgotāji saņem skarbu kritiku no profesores: “Diemžēl galvenais ir gūt peļņu, neskatoties ne uz ko!”
Mūsu mazumtirdzniecības uzņēmumiem šajā laikā, kad pavisam netālu no Latvijas notiek traģisks karš, vajadzētu rīkoties un komunikāciju veidot sociāli atbildīgi. Biznesa augstskolas "Turība" Komercdarbības katedras asociētā profesore, programmu direktore Iveta Liniņa intervijā portālam Jauns.lv atzina: vērojot vadošo mazumtirgotāju komunikāciju plašsaziņas līdzekļos, izskatās, ka kara vispār nebūtu un maksimālas peļņas gūšana ir galvenais sasniedzamais mērķis. Mārketinga aktivitātes un skaļas reklāmas kampaņas liekot domāt, ka dzīvojam laikā, kad viss ir mierīgi.
Viņa uzsvēra, ka patlaban ļoti aktuāls jautājums ir lielāko mazumtirgotāju sociālā (bez)atbildība. “Es saprotu, ka mazumtirgotājiem, izejot no pandēmijas, ļoti gribas atgūt iekavēto un tagad ir liela vēlme iet uz “Urā!” Bet domāju, ka pašreizējā situācijā skaļas reklāmas kampaņas nav vietā.”
Kāpēc? Tādēļ, ka tepat netālu Ukrainā notiek traģisks karš un tā ietekme jūtama arī Latvijā. “Es teiktu, ka tās ir „dzīres mēra laikā”.”
Šajā laikā mazumtirgotājiem domāt tikai par peļņu ir amorāli
Profesore izteica uzskatu, ka mazumtirgotājiem ir jāuzņemas lielāka sociālā atbildība, īpaši redzot sabiedrības attieksmi. Vērojam, ka daudz cilvēku ir gatavi ziedot savu naudu, mantas un laiku, lai palīdzētu ukraiņiem. Pirmā mēneša laikā ir saziedoti vairāki miljoni eiro.
“Nevis uzņēmumi, bet cilvēki no saviem līdzekļiem lielākoties šo naudu ziedo. Es teiktu, ka tad mazumtirgotāju tīkliem domāt tikai par peļņu ir amorāli.”
Galvenais ir nopelnīt
Liniņa atgādināja, ka jau Covid-19 pandēmijas laikā no valsts vadītājiem izskanēja aicinājumi tirgotājiem būt atbildīgiem un neorganizēt dažādas izpārdošanas un pasākumus, kas aicinātu cilvēkus drūzmēties. “Es teiktu, ka lielākā daļa mazumtirgotāju to neievēroja. Bija tāda attieksme: mums vajag nopelnīt un mums neinteresē, kā jūtas un ko domā sabiedrība.”
Viņu pandēmijas laikā ļoti satrieca dažu mazumtirgotāju vēlme aizstāvēt savas intereses tiesā, jo tiekot pārkāptas viņu tiesības nopelnīt. “Tas, ka cilvēki inficējoties mirst, liekas, ir nebūtiski. Es tādu pašu attieksmi redzu arī tagad. Galvenais ir pelņa. Bet domāju, ka tas tomēr atspēlēsies ar laiku. Uzņēmumiem ir jābūt sociāli atbildīgiem.”
Ir arī labie piemēri
Protams, ir arī pozitīvi piemēri, kad uzņēmumi spēj mainīt savus mārketinga aktivitāšu plānus un pieskaņo tos pašreizējai situācijai, bet tādu gadījumu ir mazākumā. Kā labu piemēru profesore minēja uzņēmumu “Latvenergo”.
“Cepuri nost “Latvenergo” reklāmai! Pasaules praksē ir daudz piemēru, kad uzņēmumi, izvēloties sociālo mārketingu un sociāli atbildīgu komunikāciju, sasniedz vairāk nekā uzņēmumi, kas turpina iet tradicionālo ceļu. Mārketinga iespējas ir ļoti plašas, galvenais ir izvēlēties situācijai atbilstošus rīkus un paņēmienus.”
It kā starp citu
Lai gan patlaban veikalos ir iespēja ziedot ukraiņiem, izskatās, ka tas organizēts tā starp citu un tā doma bijusi šāda: “Vajag? Nu tad mēs arī uztaisīsim!”
Bet speciālistes ieskatā trūkst tādas rīcības, kas sabiedrībai liktu saprast, ka mazumtirgotāji ir kopā ar iedzīvotājiem šajā drausmīgajā kara situācijā. Viņa norādīja uz sociālajiem tīkliem, kuros daudz Latvijas iedzīvotāju darbojas, mēģinot palīdzēt ukraiņiem
Liniņa uzskata, ka šajā situācijā tirgotājiem vajadzētu atturēties no skaļām un krāšņām reklāmām. Protams, informējošas reklāmas varētu saglabāties. “Tā ir cita lieta. Bet no tādām skaļām, krāšņām reklāmām atturēsimies!” viņa aicināja.
Lielie uzņēmumi nedrīkst norobežoties
Viņai radusies sajūta, ka mūsu sabiedrība ir it kā sadalījusies divās daļās. Vieni cenšas ziedot un palīdzēt ukraiņiem, bet citi aizvēruši sev vārtus priekšā, negribot ne redzēt, ne dzirdēt par Ukrainā notiekošo, jo viņiem ir labi, kā ir.
Kā atsevišķi cilvēki mēs, protams, varam tā rīkoties, bet lielajiem uzņēmumiem, kas ietekmē daudzu cilvēku rīcību un domas, tā nevajadzētu darīt. Uzņēmumi (tostarp mazumtirgotāji) gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan tagad, kad ir kara apstākļi, nedrīkst rīkoties bezatbildīgi. “It kā viņus tas neskar, it kā viņiem viss ir labi, galvenais, lai ir pircēji un peļņa.”
Kāda tad būtu sociāli atbildīga rīcība?
Liniņa skaidroja, ka mazumtirgotājiem vajadzētu pārdomāt savu komunikāciju. Protams, informējošās reklāmas varētu atstāt. Bet pārējām reklāmām vismaz saziņas toni vajadzētu izvēlēties atbilstošu situācijai. Tāpat varētu kampaņas veidot ar domu, ka kāda daļa no ienākumiem nonāk labdarībai, nevis tikai palielina uzņēmumu peļņu.
“Nevis domāt tikai par peļņas gūšana, taisot dažādas aktivitātes. Domāju, ka šajā situācijā ir vienkārši traģiski skatīties šīs reklāmas, īpaši televīzijā un citur.” Nav pareizi, ka mazumtirgotāju reklāmu noskaņa ir tāda, it kā pasaulē viss būtu kārtībā.
“Mēs tiešām varam reklāmā izvēlēties atbilstošu toni, kontekstu, tekstu, pasniegšanas veidu. Varam noņemt nost visus krāšņumus, un tad būs piezemētāks risinājums.” Patlaban reklāmai vajadzētu būt vairāk informējošai. “Nevis uztaisīt reklāmu, kurā viss dzirkst, laistās, ir skaisti un rožaini. Pamostieties, cilvēki mīļie!” profesore mudināja aizdomāties par šiem jautājumiem.
