Cūkkopji biedē ar kastrētiem kuiļiem no Beļģijas

Par to Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē brīdinājusi Cūku audzētāju biedrības vadītāja Dzintra Lejniece. Sākot ar 2018. gadu, Eiropas Savienībā cūkkopjiem būs aizliegts kastrēt kuiļus ķirurģiski, kas nozīmē, ka jau tagad tiek meklētas citas metodes.

Kuiļus kastrē līdzīgi pedofiliem

Cepot nekastrētu kuiļu gaļu, var izdalīties nepatīkams aromāts. Patlaban tiek izmantotas trīs galvenās pieejas, kā smaku likvidēt, – priekšlaicīga nokaušana, ķirurģiskā kastrācija vai, retākos gadījumos, imunokastrācija.

Turpretī teju 80% Beļģijā saražotās cūkgaļas gadījumā lietota imunokastrācija – kuiļiem injicē vielu, kas nomāc seksuālās dziņas, gluži kā ķīmiskā kastrācija pedofiliem. Vairs neizdalās noteikti hormoni, taču šādas gaļas ēšana var nelabvēlīgi ietekmēt arī cilvēkus.

“Esam vērsušies Pārtikas un veterinārajā dienestā ar lūgumu pastiprināt šo kontroli, līdzīgi, kā uz cita produkta norādot, ka tas satur ģenētiski modificētus organismus, uz cūkgaļas norādot, ka dzīvnieks medikamentozi kastrēts,” teic Lejniece.

Tikmēr Spānijai raksturīgā vītinātā gaļa ražota tieši no nekastrētiem kuiļiem. Arī Nīderlandes kautuvju grupa Vion sākusi iepirkt nekastrētas cūkas.

“Kuiļu kautķermeņi tiek novirzīti pa atsevišķu līniju, un cilvēki uz tās ar ostīšanas metodi nosaka smakas klātbūtni. Tā var atlasīt nekvalitatīvos kautķermeņus un novirzīt speciālu produktu ražošanai. Piemēram, Vācijā "McDonald’s" ēstuvēs produkts "Mac Wrap" tiek gatavots no kuiļa gaļas. Arī kvalitatīva salami ražošanai ir nepieciešama tāda cūkgaļa,” skaidro Lejniece.

Ar šprici viens pats pie 20 cūkām

Latvijā ir 223 500 nobarojamo cūku, no kurām ik mēnesi realizācijai tirgū nonāk vidēji 50 300 cūku. No mūsu valstī kopumā patērētās gaļas un tās produktu apjoma cūkas aizņem 55 procentus.

Cūkkopji kritizē medikamentozo kastrāciju kā sarežģītu, dārgu un pat bīstamu. Pēc sentēvu metodēm jeb ķirurģiskā ceļā kastrē 2–4 dienas vecus sivēnus, medikamentozi – jau vecākus veprus.

SIA "Ulbroka" valdes priekšsēdētājs Aivars Kokts skaidro: “Vienas cūkas šāda veida kastrācija izmaksā aptuveni četrus eiro. Nepieciešamas divas injekcijas – pirmā, kad sivēns ir aptuveni astoņas nedēļas vecs, un otrā mēnesi pirms plānotās kaušanas, kad kuilis var svērt pat 100 kilogramu. Fermerim divas reizes ir nepieciešamība iekļūt aizgaldā pie 15–20 dzīvniekiem. Cūkas labprātīgi nenostājas rindā, lai poti saņemtu, tās ir jāķer!”

Ikdienā cūku aizgaldā kopēji neienāk, jo tas paaugstina biodrošības risku un arī apdraud pašu cilvēku. “Mūsuprāt, vislielākās bažas ir tieši par apkalpojošo personālu, jo nejauša injekcija cilvēku var ietekmēt līdzīgi kā cūku. Tā var izraisīt īslaicīgu dzimumhormonu līmeņa un reproduktīvās funkcijas samazināšanos gan vīriešiem, gan sievietēm un nelabvēlīgu ietekmi uz grūtniecību,” stāsta Kokts.

Turklāt ārzemju pieredze liecina, ka imunokastrācija nenodrošina pilnīgu gaļas atbrīvošanu no kuiļu smakas. “Eiropā gadā nokauj ap 250 miljoniem cūku, un apmēram puse ir kuiļi. Šis jaunievedums var sagādāt rūpes un problēmas gan audzētājiem un gaļas pārstrādātājiem, gan patērētājiem, radot neuzticību produktam. Mēs uzskatām, ka nozares speciālistiem nepieciešams strādāt pie alternatīvām drošām metodēm, kā atbrīvoties no kuiļu smakas, aizstājot kastrāciju,” piebilst uzņēmējs.

PVD vēl tikai pēta

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis atzīst: “Latvijā atšķirībā no citām valstīm šīs procedūras ietekme ne uz dzīvnieku, ne cilvēku nav pētīta, un mums pašiem pieredzes ar šiem preparātiem nav. Taču, tā kā runa ir par krasām izmaiņām cūkas organismā, manuprāt, ir liela iespēja, ka preparāta lietošana cūku audzētavās ilgtermiņā skars arī cilvēkus. Es personīgi esmu pret šīs metodes ieviešanu un popularizēšanu.”

Pārtikas un veterinārais dienests plašākus komentārus pagaidām nesniedz, atzīstot, ka jautājums ir gana komplicēts un pieprasa sagatavošanos. Izpētē jau iesaistīti vairāki departamenti.

Edvīns Rakickis / Foto: Vida Press, Ieva Čīka/LETA