Ēdinātājiem būs nepieciešami pāris gadi, lai atkoptos no Covid pandēmijas krīzes

Pastāstiet par "Tiamo grupu", kāda ir uzņēmuma vēsture un grupā ietilpstošie zīmoli?

"Tiamo grupa" ir viesmīlības uzņēmuma grupa, viens no lielākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums dibināts 2003.gadā, un tajā strādā vairāk nekā 500 darbinieku. Vēsturiski "Tiamo grupa" sāka darbību ar zīmolu "Čili Pizza", arī patlaban uzņēmums ir šīs franšīzes ņēmējs. Līdz 2020.gadam "Tiamo grupa" bija zināma Liepājā, Valmierā, Ogrē, Jelgavā un Daugavpilī, bet no pērnā gada vasaras uzņēmums spēris soli arī galvaspilsētā. Šā gada 9.decembrī atverām nu jau astoto "Čili Pizza" Rīgā. Mēs ticam, ka "Čili Pizza" ir spēcīgs zīmols, tādēļ strādājam pie tā atpazīstamības, ēdienkaršu pilnveides, servisa līmeņa celšanas, kā arī picēriju interjera. Līdz ar ienākšanu Rīgā "Tiamo grupa" vada vairāk nekā 30 ēdināšanas vietu visā Latvijā. Uzņēmumā ietilpst restorāni "MO Liepāja", "Olive", "Čello" un suši restorāns "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte Caffe" un "Teātra kafejnīca", klubs, pludmales bārs un jumta terases restorāns "Cukurfabrik" Liepājā, kā arī jau minētās "Čili Pizza" picērijas vairākās Latvijas pilsētās.

Kā "Tiamo grupai" finansiālā ziņā veicies 2021.gadā, un kādi būs bijuši rādītāji, salīdzinot ar 2020.gadu?

2020.gadā apgrozījums bija 7,5 miljoni eiro (neto). Pērn apgrozījuma rādītāji būs ļoti līdzīgi, tas gan ir tādēļ, ka nākušas klāt jaunas struktūrvienības. 2020.gada pirmos mēnešus strādājām bez ierobežojumiem un ar izaugsmi. Līdz 2020.gada rudenim ēdināšana bija atļauta uz vietas ar ierobežojumiem. Savukārt aizvadītais gads ir bijis ierobežojumu ziņā daudz grūtāks. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka tuvāko gadu laikā pandēmija norims, tieši tādēļ attīstāmies, atverot arvien jaunas ēdināšanas vietas Rīgā.

Kā kopumā ir pagājis 2021.gads? Kuri bijuši veiksmīgākie mēneši, kuri ne tik ļoti?

Visiem ēdinātājiem, tostarp arī mums, vasarās vienmēr ir gājis labāk, un šo laiku esam izdzīvojuši vieglāk. Vasarā lielākoties atgriezāmies pie puslīdz "normāliem apstākļiem". Izņēmums bija jaunatvērtās vietas tirdzniecības centru iekšpusē, kur nav terašu un kur darbība nebija atļauta. Grūtākie bijuši tieši pēdējie mēneši, jo ierobežojumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir bargāki. Esam arī novērojuši, ka cilvēki piesardzīgāk atgriežas pie "normāliem apstākļiem", jo nezina, vai un kādi ierobežojumi varētu sekot, līdz ar to mazāk apmeklē restorānus un biežāk mēdz gatavot ēdienu mājās.

Kā "Tiamo grupai" pagāja "lokdauna" mēnesis? Kāda ietekme uz restorānu darbu ir ārkārtējai situācijai līdz 11.janvārim?

Vienmēr meklēju pozitīvo arī grūtākos brīžos, bet šoreiz tiešām nav viegli. Piecas "Tiamo grupas" struktūrvienības atrodas tirdzniecības centros bez atsevišķas ieejas, kas nozīmē, ka tās ilgu laiku nestrādāja sestdienās un svētdienās, kas restorāniem ir neatsverami svarīgs laiks - cilvēki visbiežāk ietur maltītes ārpus mājas tieši nedēļas nogalēs. Trīs struktūrvienības atrodas kultūras iestādēs, kur darbība arī ir pakārtota ierobežotajam cilvēku skaitam. Viena struktūrvienība atrodas izglītības iestādes telpās, kur cilvēku plūsma arī ir manāmi sarukusi. Mums ir arī viens bārs-naktsklubs, kas lielākoties strādājis nakts stundās, un līdz pat ārkārtas situācijas beigām tas nevar turpināt darbību. Rezultātā vairāku struktūrvienību darbība ir ierobežota, un dažas vietas uz laiku ir slēgtas līdz pat 11.janvārim.

Kā Covid-19 laiku pārdzīvo naktsklubs "Cukurfabrik"?

Pandēmijas laikā naktsklubs lielākoties ir bijis pilnībā slēgts (ar nelieliem izņēmumiem pavasarī un rudenī pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas). Tiklīdz tas tika atvērts, sekoja jauni nosacījumi un nācās atkal aizvērt ciet. Šo laiku izmantojam, plānojot, kādus pasākumus varētu rīkot un kā pilnveidot dzērienu karti, kad atkal varēsim darboties pilnā sparā.

Cik lielu daļu ēdināšanas biznesā šobrīd aizņem piegādes? Kā prognozējat šī biznesa pastāvēšanu, attīstību pēc Covid-19 krīzes?

Piegāžu apjoms katrai struktūrvienībai ir ļoti dažāds. Tas variē 30-70% robežās. Mēs gaidām, kad piegādes apjomi kritīs un viesi atgriezīsies kafejnīcās. Mūsu biznesa modelis nav veidots, lai ilgtermiņā nodrošinātu ēdienu piegādi, kas ir dārgs pakalpojums. Tas var un drīkst būt tikai kā papildu ienākumu avots, bet ne kā galvenais ēdināšanas uzņēmuma biznesa stūrakmens. Mēs esam iekārojuši telpas ar sēdvietām, par kurām tiek maksāts, bet pārsvarā tiek izmantotas tikai ēdiena sagatavošanas vai ražošanas telpas. Arī vairums mūsu izvēlēto lokāciju nav piemērotas ērtam piegādes procesam - tās vajadzētu pārveidot vai meklēt citas telpas. Patlaban lokācijas esam izvēlējušies, raugoties no cilvēka skatpunkta - tās atrodas vietās ar lielākajām cilvēku plūsmām. Runājot par prognozēm, domājams, ka ēdiena un pārtikas produktu piegāde uz mājām būs aktuāla arī pēc pandēmijas, tomēr liela daļa cilvēku joprojām novērtēs iespēju ieturēt maltītes ārpus mājas, jo galu galā restorāni piedāvā ne tikai ēdienu, bet arī īpašu atmosfēru, iespēju atpūsties un gūt jaunu pieredzi.

Kā "Tiamo" Covid-19 krīzes laikā ir mainījies darbinieku skaits? Vai un cik daudz nācies kādu atbrīvot gan darba apjoma samazināšanās dēļ, gan Covid-19 sertifikāta prasības dēļ?

Kopumā katrā struktūrvienībā darbinieku skaits ir samazinājies, tomēr kopējais darbinieku skaits (500 darbinieku) nav mainījies, jo veram vaļā jaunas struktūrvienības. Novērtējam katru kolēģi un darām visu, lai cilvēkam būtu patīkami strādāt "Tiamo grupā". Lepojamies, ka ir vairāki kolēģi, kuri strādā uzņēmumā jau no pirmsākumiem. Arī tuvākajos pāris gados viena no "Tiamo grupas" prioritātēm būs darbinieki - cilvēku piesaiste un rotācijas samazināšana.

Kāda kopumā ir situācija ar darbiniekiem ēdināšanas nozarē?

Ēdinātājiem nav viegli un paliek aizvien grūtāk, jo cilvēki baidās strādāt ēdināšanas nozarē vairāku iemeslu dēļ. Viena no bažām ir mainīgie epidemioloģiskie apstākļi, kas apdraud finansiālo stabilitāti ierobežojumu dēļ. Tukšās ēdināšanas zālēs viesmīļi diemžēl nav nepieciešami. Pēdējā laikā sastopamies ar attieksmi, kad darbinieki vairs nevēlas strādāt ēdināšanā, jo uzskata to par nedrošu nozari, sakot "jūs tā pat drīz atkal aizvērs ciet". Bailes ir saprotamas, ar tām jau kādu laiku mēs sadzīvojam. Brīžos, kad darbība bija gandrīz pilnībā apturēta, tad liela daļa darbinieku atradās dīkstāvē, bet arī patlaban neesam atgriezušies pie pilnas noslodzes, kāda tā bija pirms dažiem gadiem.

Mēs jau ļoti laicīgi sākām stāstīt darbiniekiem, kādēļ svarīgi ir vakcinēties, līdz ar to mums nebija problēmu ar sertifikātiem. Arī es pats biju kā staigājoša vakcinācijas kampaņas reklāma, braucu uz struktūrvienībām, lai pārliecinātu šaubīgos. Centos kliedēt šaubas, atbildēt uz neskaidriem jautājumiem, lai kolēģiem vakcinācijas process būtu pēc iespējas skaidrāks. Protams, neizpalika arī darbinieki, kuri atteicās vakcinēties, un tādēļ darba attiecības izlēma pārtraukt, bet tas bija salīdzinoši neliels procents. Žēl zaudēt katru kolēģi, bet ir lietas, kuras mainīt nevaram. Netrūka arī darbinieku, kuri tobrīd vēl nebija gatavi vakcinēties, bet pēcāk atgriezās atpakaļ "Tiamo grupā", kad vakcīnu bija saņēmuši.

Ja es teiktu, ka ar darbaspēku ēdināšanā nav problēmu, melotu. Piesaistīt un noturēt cilvēkus nav viegli, bet tādēļ pie tā aktīvi strādājam. Uzskatu, ka viens no veidiem, kā valsts varētu palīdz ēdinātājiem noturēt darbiniekus, ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana. Patlaban Latvijā PVN likme ir viena no augstākajām Eiropā. Kā zināms, mūsu kaimiņi - lietuvieši - samazinājuši PVN likmi, tādējādi atbalstot ēdināšanas nozari. Šīs likmes samazināšana būtu tiešs un nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem - tā ļautu pacelt vidējo algu līmeni un minimizēt darbinieku rotāciju. Patlaban diemžēl atbalsts nereti ir lielāks tiem, kuri pārtrauc darbību, nevis cīnās.

Vai šobrīd klātienē apkalpo visi "Tiamo grupas" ēdināšanas uzņēmumi? Kuriem no restorāniem saistībā ar to atrašanās vietu šajā Covid-19 krīzē veicas labāk, kuriem mazāk? Kādēļ?

Gandrīz visas "Tiamo grupas" struktūrvienības turpina darbību, vairums - ar saīsinātiem darbalaikiem. Uz laiku esam aizvēruši kafejnīcu, kura atrodas universitātes telpās, un, protams, bāru, kas darbojas vakara stundās.

Vai tuvākajā nākotnē nav plānots aizvērt kādu no restorāniem?

Vēl neesam padevušies, un uz nākotni skatāmies optimistiski un ciet neko vērt negrasāmies.

Kā kopumā Covid-19 krīze ir ietekmējusi "Tiamo grupas" attīstības plānus? Kādus plānus likusi iepauzēt vai atmest pavisam? Kādi ir investīciju plāni nākamajiem gadiem?

Pirms Covid-19 krīzes bijām plānojuši attīstību Rīgā, pie šīs stratēģijas arī turējāmies. Līdz šim vidējais investīciju apjoms katrā struktūrvienībā ir bijis 250 000 eiro. Tādējādi astoņu "Čili Pizza" picēriju atvēršanā Rīgā esam investējuši aptuveni divus miljonus eiro. Nākamajiem gadiem ir dažas jaunas ieceres, tomēr par konkrētākiem plāniem runāt ir pāragri, un ar investīcijām piebremzēsim. Ļoti labi saprotam, ka pēdējos gados atvērtās vietas nenesīs augļus uzreiz, bet vēl joprojām uzskatām, ka rīkojāmies pareizi - grūtāk iekustināt pilnībā apstādinātu kuģi, nevis tādu, kas kustas nedaudz un lēni. Tuvāko pāris gadu laikā vēlamies strādāt ar esošajām struktūrvienībām, atjaunojot interjerus, pilnveidot servisu, ēdienu un dzērienu klāstu.

Iepriekš nozares uzņēmumi ir sūdzējušies par to, ka ēdinātājiem izvirzītās prasības, iespējams, izskatās skaisti "uz papīra", tomēr dzīvē tās ir faktiski nerealizējamas. Vai tādas ir arī starp šobrīd izvirzītajām prasībām?

Valdībai jāatrod risinājumi, kas der vairumam. Bet, kas der vairumam, citai daļai neder. Vienlaikus ir skaidrs, ka nav iespējams izdomāt nosacījumus, kas der visiem vai individuāli katram - piedāvāt ierobežojumus, kas der visiem, noteikti nav iespējams. Patlaban ne visur iespējams atrast loģiku, un arī mēs nesaprotam vairāku ierobežojumu nepieciešamību.

Cik ļoti saskaraties ar kontrolējošo institūciju pārbaudēm? Vai tādas notiek un sagādā problēmas?

Regulāri notiek pārbaudes, un problēmas tas nesagādā. Cenšamies ievērot visus nosacījumus. Likumsargi dara savu darbu, un kontrolēt, kā mēs ievērojam nosacījumus, ir viņu darbs. Mēs cienām viņu darbu, tas patlaban noteikti nav no tiem vieglākajiem.

Kā kopumā vērtējat valsts atbalstu savai nozarei šajā laikā? Vai un kādā apjomā nācies izmantot valsts atbalstu Covid-19 krīzē? Cik ļoti tas ir palīdzējis?

Mēs esam pieteikušies visiem atbalsta mehānismiem un tos arī saņēmuši. Jāatzīst, ka pēc nomaksāto nodokļu summas atbalsts varētu būt lielāks, tomēr ir noteikti griezti. Tajā pašā laikā esošais atbalsts ir gana liels un par to priecājamies. Esam pateicīgi, ka ir tādi atbalsta mehānismi. Bet, kā jau minēju iepriekš, ir jādomā, kā palīdzēt strādājošajiem ēdinātājiem. Viena no iespējām ir samazināt PVN likmi ēdināšanas nozarei. Tādējādi lielāks atbalsts tiktu uzņēmumiem, kas turpina strādāt. Šī brīža aprēķins ir - lielāki zaudējumi, lielāks atbalsts. Tas ļoti labi strādā apstākļos, kad ēdināšanas nozare atrodas gandrīz pilnīgā dīkstāvē, bet apstākļos, kad tā cenšas atveseļoties, tas, manuprāt, nav labākais mehānisms.

Cik ilgs laiks gan jums kā restorānu tīklam individuāli, gan nozarei kopumā būs vajadzīgs, lai varētu runāt par apgrozījuma atgriešanos pirms pandēmijas līmenī? Vai pie pašreizējās situācijas un nosacījumiem, cerot, ka apstākļi nepasliktināsies, vispār varam runāt par nozares atkopšanos?

Lai arī cik optimistiski vēlētos uz to skatīties, tam būs nepieciešams ilgāks laiks, kā šķita sākumā. Prognozējam ka tie varētu būt pāris gadi. Krīze ir bijusi pietiekami gara. Papildus visam ir augušas darbaspēka izmaksas, produktu un to iepakojumu izmaksas, kā arī elektrības, gāzes un degvielas cenas. Cilvēkiem jātērē vairāk komunālajiem maksājumiem. Tas viss iespaido arī pirktspēju. Turklāt ir mainījušies paradumi un tendences, kā cilvēki ēd.

Kā Covid-19 krīze kopumā būs mainījusi konkurenci restorānu biznesā? Kas "Tiamo grupai" ir lielākie konkurenti?

Lielas izmaiņas nejūtam. No vienas puses, jebkurš ēdinātājs, kas atrodas vienā lokācijā ar mums, būtu uzskatāms par konkurentu. No otras puses, ne vienmēr tie ir konkurenti. Bieži vien viņi ir arī sabiedrotie, jo iespēja izvēlēties ir pievienotā vērtība pašam apmeklētājam. Piemēram, Liepājā ir Juliannas pagalms, kur iedzīvotāji un pilsētas viesi var izvēlēties ēdienu un dzērienus pēc izvēles, sākot no uzkodām līdz izsmalcinātām vakariņām mūsu restorānā "MO Liepāja". Bet arī jebkura tirdzniecības centra koncepts ir piemērs, kā vienviet var sadzīvot dažādi ēdināšanas, atpūtas un izklaides uzņēmumi.

Kā ēdināšanas nozare šajā Covid-19 laikā iztiek bez korporatīvo pasākumu, Ziemassvētku pasākumu apkalpošanas? Cik liels bija šis segments pirms Covid-19 krīzes? Vai šo jomu ir iespējams ar kaut ko aizstāt?

Trīs ēdināšanas vietas ("Lotte Caffe", "Teātra kafejnīca" un "Čello"), kas specializējušās korporatīvo pasākumu apkalpošanā, atrodas kultūras centros. Pasākumi notiek, bet salīdzinoši reti un ar ierobežotu apmeklētāju skaitu. Un sekas izjūtam arī mēs, tādēļ cenšamies atrast jaunus veidus, kā nodarbināt šīs struktūrvienības. Turpinām pārvirzīties uz darbinieku ēdināšanu ražošanas uzņēmumos.

Līdz ar globālu pārtikas cenu kāpumu, elektroenerģijas un gāzes izmaksu pieaugumu, vai ir mainījušās cenas ēdināšanas nozarē? Kādas ir prognozes par nākotni attiecībā uz cenām?

Cenas ir mainījušās, un prognozējam, ka tuvākajā nākotnē varētu turpināties pakāpenisks cenu kāpums pārtikas precēm. Cenas kāps - tas ir neizbēgami.

Daudzi uzņēmumi un dažādas asociācijas norādījušas, ka Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi situāciju ar ēnu ekonomiku viņu pārstāvētajā nozarē. Ņemot vērā, ka ēdināšanas nozarei vēl pirms pandēmijas bija visai lielas problēmas saistībā ar strādāšanu pelēkajā zonā, cik ļoti pandēmija ir pasliktinājusi situāciju?

Nevēlētos piekrist šim apgalvojumam. Sabiedrība aug un mainās, un šī pelēkā zona lēnām attālinās no "normas". Nedomāju, ka pandēmijas situācija kaut ko krasi izmainīja. Pieļauju, ka šajā brīdī pelēkajā zonā nokļuva tās nozares, kuras varēja turpināt darbu aiz aizslēgtām durvīm - tā nebija ēdināšana, bet ja kāds atkrita atpakaļ, tad - īslaicīgi. Pandēmijas laikā bezskaidro norēķinu apjoms pieaug, skaidras naudas aprite sarūk, un tas, manuprāt, arī varētu mazināt un izskaust pelēkās zonas sarukšanu.

Vai neplānojat stāties Latvijas Restorānu biedrībā? Kā šajā Covid-19 krīzē vērtējat biedrības iestāšanos par nozari?

Mēs esam vairākās biedrībās. Zinām un novērtējam arī Latvijas Restorānu biedrības darbu, bet pagaidām nav bijusi nepieciešamība tajā iestāties. Tiesa gan, neizslēdzam iespēju, ka ar laiku varētu kļūt par tās biedriem. Patlaban esam Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kā arī darbojamies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā. Abas biedrības ir bijušas svarīgs atbalsts arī šajā pandēmijas laikā.