"Latvijas tirgus mums pašlaik ir lielākais grāvis," situācija piena pārstrādes nozarē raksturota kā traģiska
Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.
"Nekas neliecina, ka janvārī vai februārī kaut kas mainīsies uz otru pusi, tātad tā sasniegs iespējams pat 40 un vairāk centus. Šāds cipars Latvijā vēl nav bijis," sacīja Šolks.
Tāpat nozares krīzi pastiprina dažādu energoresursu un loģistikas pakalpojumu maksas pieaugumus, augošās iepakojuma cenas, ārvalstu konkurence, un iztukšotie industriālā piena produktu krājumi pasaulē.
"Pasaulē patlaban ir iztukšoti visi industriālo piena produktu krājumi, kā, piemēram, industriālais siers, visa veida sausie piena produkti un arī sviests. Praktiski nekā lieka nav - ja kādreiz mēs runājām, ka ir tūkstošiem tonnu gan privātuzglabāšanā, gan arī intervencē iepirktais, tad pašlaik tur ir nulle," norādīja kooperatīva vadītājs, Vienlaikus nedaudz ir samazinājies piena ražošanas apjoms Austrālijā un Jaunzēlandē un attiecīgi arī produktu izlaide, kas kopā ir novedis pie tā, ka pasaulē ir gan industriālo, gan arī pārējo piena produktu neliels, bet tomēr, deficīts.
Grūtības sagādā arī augošie konkurences apstākļi. Latvijas tirgū ienāk arvien vairāk Lietuvā, Igaunijā un Polijā ražoti produkti, ar kuriem pašmāju ražotāji konkurē nevienlīdzīgos apstākļos.
"Mūsu piena pārstrādātāji uz kopējā konkurences fona ir salīdzinoši mazi uzņēmumi," sacīja Šolks. Latvijā vidēji dienā tiek pārstrādātas aptuveni 1500 tonnas piena un vairāk nekā 900 tonnas tiek izvestas uz Lietuvu un Poliju. Kā skaidroja piensaimniecības nozares pārstāvis, viens efektīgs uzņēmums Polijā dienā pārstrādā no 4000 līdz 7000 tonnām piena, kas ir vairāk nekā visi Latvijā esošie 20 līdz 30 piena pārstrādes uzņēmumi kopā.
"Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pie absolūti līdzvērtīgas situācijas piena cenā un citu izmaksu pieaugumā mēs nevaram tiešā veidā konkurēt ar jau minētajām valstīm," uzsvēra piensaimnieku organizācijas valdes priekšsēdētājs, pieblistot, ka Latvijas piena iepirkumu cena pietuvojusies jau kopējam Eiropas Savienības (ES) līmenim.
Šolks arī pauda, ka pašlaik izdevīgāki ir tieši eksporta tirgi, taču tiem uzņēmējiem, kas tos nav apguvuši un ir pilnībā atkarīgi no produkcijas realizācijas Latvijā, situācija ir slikta.
"Latvijas tirgus mums ir pašlaik lielākais grāvis jeb, kā saka, bedre. Tie, kas kaut kādu produkcijas apjomu eksportē, viņiem ir mazliet vieglāk, bet tikai mazliet. Nozares pamata ieņēmumi ir vietējais tirgus," komentēja valdes priekšsēdētājs.
Līdztekus Latvijā izveidojies princips "jo vairāk ražo, jo vairāk piemaksā". Šāda situācija ir, piemēram, slēdzot iepirkuma līgumus ar slimnīcām vai citām veselības iestādēm, pašvaldības iestādēm un cietumiem. "Līgumu slēgšanā ir ļoti ierobežotas iespējas mainīt produkta cenu un, pat ja mēs viņu mainītu, neviens nepiekristu tādam cenas pieaugumam, lai tas nosegtu izmaksas," sacīja kooperatīva vadītājs, piebilstot, ka jau pašlaik nozare strādā zem pašizmaksas.
Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.
Vaicāts par atbalsta iespējām, Šolks norādīja, ka ik dienu saņem zvanus no uzņēmējiem ar jautājumiem par to, vai gaidāms valsts atbalsts krīzes pārvarēšanai. Viņaprāt, ņemot vērā, ka lielā mērā piena nozares kritisko situāciju ietekmējusi Covid-19 pandēmija, valdībai būtu nopietni jāattiecas pret nepieciešamā atbalsta apsvēršanu un izmaksāšanu. Pretējā gadījumā Latvijai var nākties zaudēt piena pārstrādes uzņēmumus un nozari kopumā.
Lai atspoguļotu piena pārstrādes nozares devumu Latvijas tautsaimniecībai, Šolks uzskaitīja vairākus aspektus. Tostarp līdz šim nozare valstij gadā nodokļu veidā devusi 15-20 miljonus eiro, neskaitot PVN. Vienlaikus piena nozare gan 2019., gan 2020.gadā eksportējusi produkciju par 160 miljoniem eiro, uz vairāk nekā 70 pasaules valstīm.
Nozare tiešā veidā nodrošina aptuveni 3000 darba vietas. Savukārt netiešā veidā tie ir vairāki tūkstoši zemnieku saimniecību un tajās esošie darbinieki, kas strādā piena lopkopības sektorā.
"Ja pieņem, ka katrā saimniecībā ir vismaz trīs vai četri cilvēki, kas tiek nodarbināti, ja mums ir starp 5000 un 6000 saimniecībām, kas nodod pienu pārstrādei, tad tie ir tomēr vairāki desmiti tūkstoši lauku iedzīvotāju, kuri turpina attīstīt un uzturēt lauku vidi," uzsvēra LPCS priekšsēdētājs.
