Mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanas dēļ minimālās sociālās iemaksas augs par 62%

FM piedāvātais risinājums atteikties no VSAOI mēneša minimālā objekta un palielināt MUN likmi līdz 15% no 2017.gada paredz ietekmi gan uz uzņēmējdarbību kopumā, gan sociālo nodrošinājumu.

Jarockis stāstīja, ka patlaban vidēji MUN maksātāju apgrozījums ir 14 000 eiro gadā un vienā MUN uzņēmumā vidēji strādā divi darbinieki. Aptuveni 67% mikrouzņēmumu apgrozījums ir zem vidējā. Modelējot piedāvātās izmaiņas, FM atzīst, ka nodokļu slogs uz šādu maksātāju samazinās un ir proporcionāls ieņēmumiem.

Patlaban Saeimā pieņemtajā variantā, kas paredz no nākamā gada noteikt MUN likmi 5% apmērā un minimālās sociālās iemaksas, viens mikrouzņēmums vidēji 2017.gadā nomaksātu 3035,16 eiro. Turpretī jaunajā piedāvājumā, kas paredz atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām un paaugstināt MUN likmi līdz 15%, viens uzņēmums vidēji 2017.gadā nodokļos nomaksās 2110,2 eiro. Tādējādi jaunajā variantā viens uzņēmums 2017.gadā ietaupīs 924,96 eiro.

"Jaunais variants ļaus arī maza apjoma komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem turpināt piemērot administratīvi vienkāršo MUN režīmu. Lielāks nodokļu sloga samazinājums būs mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu, tādējādi tiks veicināta MUN sistēmas progresivitāte," uzsvēra Jarockis.

Tāpat pēc viņa teiktā, tiks novērsta situācija, kad MUN maksātājiem, kuriem ir sezonālas darbības raksturs, ir jāmaksā nodokļi, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. 2016.gada deviņu mēnešu dati liecina, ka šādu MUN darbinieku skaits ar izteiktu sezonalitāti ienākumos svārstās no 8000 līdz 9000. Aptuveni 60% no šiem darbiniekiem strādā tikai MUN režīmā.

Jarockis arī stāstīja, ka, novirzot MUN palielinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksām, MUN darbinieku samaksātās VSAOI vidēji palielināsies. Salīdzinot ar šā brīža situāciju, 2017.gadā par 62%, bet 2018.gadā - par 84%, attiecīgi palielinot darbinieku gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru, vienlaikus veicinot sociāla budžeta ilgtspējību. "VSAOI daļa tiek personificēta katram mikrouzņēmuma darbiniekam atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma, darbinieku skaita un viņu algas," piebilda FM pārstāvis.

Patlaban viena darbinieka vidējā sociālā iemaksa mēnesī ir 38,19 eiro, taču nākamgad, ieviešot jaunās izmaiņas, tie būs 61,9 eiro, tādējādi uzņēmuma darbinieks vidēji iegūs 23,7 eiro. Jarockis atzina, ka, samazinoties nodokļu slogam, būs mazāk uzņēmumu, kuri būs spiesti atlaist darbiniekus, tādējādi tiks gūts ietaupījums uz īstermiņa sociālo pabalstu rēķina.

FM aprēķinājusi, ka MUN likmes noteikšana 15% apmērā 2017.gadā ļaus valsts budžetā iekasēt 78,64 miljonus eiro, no kuriem sociālajās iemaksās tiks iekasēti - 69,5 miljoni eiro (no tā valsts speciālajā budžetā - 69,57 miljoni eiro, bet valsts fondētajā budžetā - 11,89 miljoni eiro), iedzīvotāju ienākuma nodoklī plānots iekasēt 8,86 miljonus eiro (no tā valsts budžetā - 1,77 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 7,08 miljoni eiro), uzņēmumu ienākumu nodoklī - 140 000 eiro, bet uzņēmējdarbības riska nodevā - 66 000 eiro.

Savukārt, atsakoties no sociālajām iemaksām, nākamā gada budžets zaudēs 74,17 miljonus eiro, no kuriem sociālajās iemaksās netiks iekasēti - 68,98 miljoni eiro (no tā valsts speciālajā budžetā - 67,19 miljoni eiro, bet valsts fondētajā budžetā - 11,79 miljoni eiro), iedzīvotāju ienākuma nodoklī neiekasēs 8,86 miljonus eiro (no tā valsts budžetā - 1,73 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 6,9 miljoni eiro), uzņēmumu ienākumu nodoklī netiks iekasēti - 163 000 eiro, bet sociālo izdevumu samazinājums - 3,64 miljoni eiro.

No jaunajām izmaiņām 2017.gada budžets iegūs 4,47 miljonus eiro, taču fiskālā ietekme uz nākamo gadu budžetiem ir negatīva - 2018.gadā un 2019.gadā tie ir 1,7 miljoni eiro.

"Pasākuma kopējo fiskālo ietekmi jāskatās kopā ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", jo minimālo VSAOI atcelšanai, kas rada negatīvu fiskālo efektu, un MUN likmes palielināšanai, kas rada pozitīvu fiskālo efektu, kopumā ir jānodrošina fiskālā neitralitāte," atzina Jarockis.

Jau vēstīts, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 15%. Starp valdošās koalīcijas partijām gan joprojām nav vienprātības par atbalstu šim piedāvājumam, jo "Vienotība" nobremzējusi lēmuma pieņemšanu, aizbildinoties ar nepieciešamību vispirms redzēt konkrētu ieceri un aprēķinus.

LETA / Foto: Reuters/Scanpix/LETA